Kārķu pagasts atrodas Ziemeļvidzemē, Valkas novadā, 160 km no Rīgas, 25 km no Igaunijas robežas, tuvākās pilsētas ir Rūjiena - 22 km, Valka - 30 km un Valmiera - 45 km attālumā. dzīvojuši pārsvarā igauņi, kuriem cieša saskare ar latgaļiem. igauņi ir izspiesti vai pārlatviskojušies. Pagasta teritorija atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, tādēļ tīra vide un gaiss ir viena no lielākajām mūsu p
agasta vērtībām. Saskaņā ar Norvēģijas Vides izpētes centra pētījumiem, Kārķos konstatēts tīrākais gaiss Eiropā. Rezultāti apkopoti, balstoties uz nokrišņu, koku ķērpju un īpaši audzētas tabakas pētījumiem. Turklāt ūdens skābuma un ozona slāņa biezuma izpēte liecina, ka teritorija ir īpaši piemērota ekoloģiskas un kvalitatīvas produkcijas ražošanai. Pagastā ir skaisti un ainaviski ezeri un upes, par kurām arī tiek dziedāts Kārķu himnā. Bite, kas redzama Kārķu ģerbonī, simbolizē darbīgumu, strādīgumu, videi draudzīgu saimniekošanu. Pagastā ir diezgan daudz iedzīvotāju, kuri nodarbojas ar biškopību, arī pie skolas ierīkota neliela bišu drava un iestādīts ābeļdārzs. Daļa Kārķu teritorijas atrodas līdzenumā, daļu šķērso Ērģemes – Dakstu valnis, veidojot skaistu, Vidzemei raksturīgu ainavu. Pagastā lielākais ir Bezdibeņa purvs (397 ha) ar ļoti dziļu ezeru vidū. Šis ezers ir neparasts ar to, ka tajā nav nekādas dzīvības - domājams, ka zem tā ir gāze. Unikāls dabas objekts ir Sedas krastā esošā Spiģu ala un avots Rūceklītis. No alas dzīlēm iztek 77 litri ūdens, kura temperatūra ir neparasti zema – tikai 5,5 grādi. Reizi gadā - maijā - avotiņš san kā bites, zinātnieki skaidro, ka šī skaņa rodas, ūdenim gāžoties pazemes ezerā. Kārķos ir 12 lielāki un mazāki ezeri. Lielākais no tiem Cepša ezers, kas kļuvis par iemīļotu atpūtas vietu. Cauri pagasta teritorijai tek Ķire ar tās 9 pietekām. Pagasta robežupe ir Seda, kas ir samērā bagāta ar zivīm, kādreiz bijuši arī vēži. Saglabājušās vēstures liecības, ka Sedas tuvumā dzīvojošie zemnieki dažkārt atraduši pat pērles un nodevuši cara galmam. Viena no lielākajām Kārķu pagasta bagātībām ir mežs un dižkoki. Profesora Gunta Eniņa ekspedīciju laikā Kārķos uzmērīti 16 dižkoki, vēsturiski un savdabīgi koki. Ekspedīciju laikā visiem kokiem ar īpašas aparatūras palīdzību, kura garantē 10 metru precizitāti noteica koordinātes uz zemeslodes. Kā vienu no savdabīgākajiem kokiem var minēt egli, kuras zari liecas nevis uz leju, bet gan slejas pret debesīm deviņu žuburu veidā. ‘’Šādus kokus es saucu par brīnumkokiem. Ja apkārt nedaudz attīra, egle var kļūt par tūristu iecienītāko objektu Kārķos,’’ uzskata Guntis Eniņš. ‘’Tirgus’’ egles apkārtmērs ir 2.20 metri, varbūtējais vecums 80 gadi. Kārķos priecājas par dabas bagātīgo skaistumu, taču būtiska loma tiek piešķirta arī garīgām vērtībām. Par to liecina:
• Atjaunotais tautas nams, kurā aktīvi darbojas pašdarbinieki;
• Uzceltā baznīca, kas ir viena no jaunākajām Latvijā;
• Skola ar 127 gadu vēsturi, kas nesen piedzīvojusi rekonstrukciju un tikusi pie jaunas sporta zāles;
• Dižvīru un dižsievu galds un viņu stādītā birzs;
• Jaunatklātā brīvdabas estrāde;
• Kā arī ikviena pagasta iedzīvotāja garīgais devums pagasta attīstībā. Kārķi – tā ir dabas un cilvēka mierīga līdzāspastāvēšana.
