18/04/2026
DOMA UN PRĀTS
Doma ir enerģija. Negatīva doma ir negatīva enerģija. Negatīva doma ir skolotājs. Ļoti bieži mēs iedomājamies kaut ko nepatīkamu. Piemēram, jūs nodomājat, ka zaudēsiet darbu. Ko mēs šajā situācijā darām? Sākam uztraukties vai dzenam slikto domu projām. Ja slikta doma ir ienākusi jūsu galvā, tad tā par kaut ko brīdina. Varbūt jūs esat atstājis novārtā savu talantu un neattīstāt savas spējas, varbūt darbā esat apracis savu mīlestību? Sliktā doma pievērš jūsu uzmanību tam, ka kaut ko jūs dzīvē darāt nepareizi.
Pavisam citādāk ir, ja mēs apzināti par kādu slikti domājam. Piemēram, kad mēs dusmojamies uz darba dēvēju vai kolēģiem, turklāt savas dusmas nevienam neizrādām, jo esam tās paslēpuši dziļi sevī. Šādā gadījumā mums draud ļaundabīgais audzējs gremošanas orgānos – kuņģī vai zarnās. Ja mēs savas dusmas izrādām, tad mums draud šajos orgānos iekaisums. Ticiet vai neticiet, bet veselības problēmas izraisa mūsu negatīvās domas. Jo slēptākas un negatīvākas domas, jo smagāka un grūtāk atklājama slimība.
Negatīva doma ir negatīva enerģija, ko sauc par stresu un kas izraisa slimību. Cilvēks pats ir savas slimības izraisītājs. Slimība ir sekas. Slimību var ārstēt, tikai novēršot cēloni, bet cēlonis slēpjas dziļi jūsos. Katrs cilvēks slepenībā cēloni zina, tikai vairākums to neapzinās.
Ja negatīvā doma pie jums atgriežas atkal un atkal, tas nozīmē, ka kaut ko jūs tomēr neesat sapratis. Ja skolnieks (tas esat jūs) saprot, ko skolotājs (negatīvā doma) cenšas iemācīt, viņš kļūst gudrāks. Ja skolotājs saprot, ka skolnieks ir apguvis zināšanas, viņš savu darbu ir paveicis un var aiziet. Tā atraisās negatīva doma un izzūd slimība, kas savā būtībā ir tikai negatīvu domu summa.
Domāšanas process ir divdaļīgs: ir loģiskā jeb racionālā un emocionālā jeb intuitīvā domāšana. Tām jābūt līdzsvarā. Domas dotas tālab, lai koriģētu jūtas atbilstoši laikam, kurā šobrīd dzīvojam. Katrs cilvēks ar savu domu sūta enerģiju, no kuras pats sastāv. Katrs cilvēks izraisa pārmaiņas sevī pašā, neprazdams to saskatīt un neuzdrošinādamies tam noticēt. Prasme saklausīt savas domas ļauj atrisināt vissarežģītākās un bīstamākās dzīves situācijas.
Mans Skolotājs Šri Satja Sai Baba domu spēku skaidro: „Kaut arī ķermenis ir mirstīgs, doma ir nemirstīga. Spēks, kas tiek radīts ar domu viļņiem, apņem visu pasauli. Līdzīgi kā siltuma avots izstaro siltumu, elektrību izstaro elektromagnētiskie viļņi, gaismu – gaismas viļņi, tā arī prāts izplata mentālos viļņus. Visas šīs domas vibrācijas ir prieka un bēdu cēlonis, veselības un slimību cēlonis, sajūsmas un nelaimīguma cēlonis, piedzimšanas un nāves cēlonis. Cilvēka dzīve un darbības piepildās ar jēgu, kad viņš apzināti izmanto domu vibrāciju spēku. Visa pasaule ir piesātināta ar mentālām vibrācijām. Būtībā visa mūsu pasaule ir visu šo vibrāciju iemiesojums. Ja cilvēka prātā ir tikai gaišas idejas, domas un jūtas, tas izstaros žilbinoši radošu tīru gaismu. Patiesa tīra darbība ir iespējama tikai tad, ja prāts ir tīrs.
Mēs iesējam savu domu sēklu un baudām savu darbu augļus. Mēs iesējam savu darbību sēklu un baudām savas dabas augļus. Mēs iesējam savas dabas sēklas un baudām sava rakstura augļus. Mēs iesējam sava rakstura sēklu un baudām sava likteņa augļus. Tādējādi ir acīmredzams, ka mūsu liktenis ir iepriekš noteikts ar mūsu domām. Visu cilvēcisko pacēlumu un kritumu cēlonis ir tikai viens – doma. Doma ved mūs kā tukša pazeme, kā arī spīdoši velnēni. Domas ir cilvēka dzīves elpa. Cilvēks pats sevi noved pie sabrukuma, izaudzējot sliktas domas – dusmas, skaudību, naidu, godkārību. Cilvēks lutina un lolo šīs sliktās domas, lai nodarītu pāri tuvākajiem, bet ļaunums, kas nodarīts tuvākajiem, uzkrīt uz viņa paša galvu kā spēcīgs bumeranga sitiens. Apvainojot, nosodot, vajājot un iznīcinot savu tuvāko, jūs ar to pašu apvainojat, nosodāt, vajājat un pazemojat pašu Dievu! Pilnībā ignorējot šo patiesību, ka Dievs ir katrā no jums, cilvēks iemanto necienīgu uzvedību.
Kāda ir mūsu uztvere, tāds arī ir rezultāts. Mēs absolūti neesam apgaismoti par prāta spēku un jaudu, tāpēc nenovērtējam tā milzīgo nozīmi. Visa mūsu dzīve pamatojas uz prātu. Mums ir jāpieliek vislielākā piepūle, lai novērtētu prāta visvarenību.
Cilvēks rūpīgi mēģina slēpt savus trūkumus. Strauss slēpj galvu smiltīs, tēlojot, ka neko neredz, bet agri vai vēlu viņš kļūs par mednieku lodes mērķi. Tieši tāpat cilvēks, kurš ir muļķis, kļūdaini cer, ka apkārt neviens nenojauš par viņa aplamajām domām. Cilvēka prātu var salīdzināt ar gramofona platēm: labās un sliktās domas neizdzēšami „ierakstās” prāta fonā, bet sekas parādās. Visas sajūtas un slēptās domas bez grūtībām var „nolasīt” vērotājs. Dusmīga cilvēka seja izskatās sausa un nedzīva. Cilvēka seja ir līdzīga gidam, kurā ir norādīts, kurā virzienā virzās domas.
Domas ir mūsu dzīves pamats. Prāts dod mums dzīvību, saglabā to un beigu beigās izbeidz to. Prāts ir radošuma, saglabāšanas un iznīcināšanas cēlonis. Pēc lieluma nekas nevar sacensties ar prātu. Cilvēciskais prāts tiek austs no domām un vēlmēm, bet domas un vēlmes nosaka audzināšana un raksturs. Cilvēks var vēlēt tuvākajam ļaunu un glabāt Dvēselē dusmas, bet tajā pašā laikā tēlot, ka tas ir mīlestības pilns pret visiem. Tāda uzvedība ir pašapmāns. Apmānot citus, cilvēks apmāna pats sevi. Jūs paši radāt sev neveiksmes un degradējaties. Cilvēkam ir jābūt centīgam un pacietīgam, lai attīrītu savu sirdi no sliktām jūtām un nodomiem. Sirdi apdzīvo svētums. Nedrīkst pieļaut, ka tur savairotos sliktu domu čūskas. Vai cilvēks var mierīgi atpūsties istabā, kurā ložņā ļaunas čūskas? Bet sliktas domas ir daudz bīstamākas par indīgajām čūskām.
Domas ir tik stipras, ka tās var veiksmīgi izmantot satraukta prāta nomierināšanai. Ar labām domām mēs iekarojam augstāko draudzību, kura ar laiku pārvērtīsies Dievišķajā.”
Citiem vārdiem sakot, ar sliktām domām mēs sev nodarām pāri ne tikai garīgi, bet arī fiziski. Mūsu prātā nevajadzētu būt nevienai sliktai domai un nevienai sliktai vēlmei, jo ar tām mēs mūsu prātā radām trauksmi. Ja mēs mainīsim savu domāšanu no negatīvās uz pozitīvo, ja atsacīsimies no savām sliktajām vēlmēm, tad mēs varēsim izārstēt savas slimības, un mūsu prāts būs mierīgs.
Nav daudz cilvēku, kuri sevi ārstē ar domu spēku, jo cilvēki mūsdienās nesaprot domu milzīgo spēku. Vairums paļaujas uz tradicionālo medicīnu. Ārstēšana ar domu spēku ir visu ārstēšanas veidu augstākais līmenis, bet tas nebūt nav viegli, jo cilvēkam ir jāizzina pašam sevi un ar piedošanas palīdzību jāatbrīvo savi stresi, piemēram, dusmas, skaudība, lepnība u.c. No cilvēka domām ir atkarīgs, ar kāda tipa cilvēkiem viņš saistīsies. Dzērājs meklē cita dzērāja kompāniju, zaglis iekļaujas citu zagļu barā utt. Tāpēc cilvēkiem ar labiem nodomiem ir jāapvienojas ar cilvēkiem, kuriem ir līdzīgi nodomi. Ja viņi iekļūst ļaunu cilvēku kompānijā, pat viņu labās domas var kļūt netīras.
Sai Baba par prātu saka: „Bez kontroles pār jūtām un bez kontroles pār prātu mēs neesam spējīgi ieiet Dieva mājoklī. Kontrolē savus vārdus, rīcību, domas, raksturu un sirdi. Prāts ir ārprātīgs pērtiķis. Tu nedrīksti tam padoties! Tev it kā no malas tas uzmanīgi jānovēro un stingri jākontrolē. Pats prāts nekad neliek jums ciest. Viss ir atkarīgs no tā, kā jūs to izmantojat. Prāts izplatās visur. Prāts nemirst. Jums ir jātiecas uz to, lai prāts saplūstu ar Dievišķo. Tieši tāpat, kā upe saplūst kopā ar jūru, tieši tā prātam jāatveras patiesajā „Es”. Prāts ir uzticīgs Dievam, bet tas ir pilns ar vēlmēm, kuras ir sajūtu orgānu verdzenes. Nedrīkst ļaut, lai prātu savaldzina vara, bagātība un ķermeņa apjūsmošana. Prāts ir jāpiepilda ar Dievišķām domām, lai tas kļūtu vienots ar Dievu. Mēs varam sasniegt atbrīvošanu, izpildot savus laicīgos pienākumus, bet tikai tajā gadījumā, ja mūsu prāts vienmēr paliks iegremdēts Dievišķajā. Lai kāds būtu tavs darbs, veic to kā ziedojumu Dievam.”
Tas nozīmē: visu, ko domājat, runājat un darāt, veltiet kā dāvanu Dievam. Jo ātrāk jūs sapratīsiet, ka jūs esat daļa no Dieva, ka viss pārējais arī ir daļa no Dieva, jo vieglāk jums būs veikt savus pienākumus ar domu, ka tas ir ziedojums Dievam. Neuztraucieties, ja pieļaujat kļūdas, jo arī tās jums ir nepieciešamas, lai jūs garīgi attīstītos, bet svarīgākais ir kļūdas izprast un no sirds nožēlot, tad jūs nepiesaistīsiet sev karmiskos parādus. Pat, ja esat ar savu rīcību tos piesaistījuši, jūs varat no tiem atbrīvoties, mainot savu domāšanu ar piedošanas un mīlestības palīdzību. Strādājot ar sevi, jūs sāksiet iepazīt savu patieso dabu, bet tas var nebūt viegli.
Mēs iepazīsim savu patieso dabu tikai tad, kad sapratīsim prāta dažādos stāvokļus. Prāts funkcionē piecos dažādos līmeņos:
1) parastais prāts;
2) virsprāts;
3) augstākais prāts;
4) apskaidrotais prāts;
5) ireālais prāts.
Sai Baba prāta stāvokļus skaidro: „Virsprāts. Lai kaut ko saprastu, jābūt veiktai iekšējai izpētei. Tas prasa ar iekšēji orientētu skatu vērsties sevī. Kad tas ir izdarīts, atnāk sapratne, ka fiziskais ķermenis ir inerts. Prāts ir spogulis, kurā redzam atspulgu. Intelekts, griba un ego ir prāta aspekti. Tie visi ir pakļauti pārmaiņām, bet pamatojas uz kaut ko, kas nemainās. Pirmais secinājums, kas jāizdara pēc šīs iekšējās izpētes, ir tas, ka cilvēkā ir nemainīga Dievišķā būtība. Ar šo sapratni var virzīties Kosmiskā Dievišķā Sākuma apzināšanās virzienā. Lai to apzinātos, ir jāsaprot, ka Dievišķā Apziņa, kas ir indivīdā, mīt arī visās citās būtnēs. Tas ir Kosmiskais spēks. Visuresošais Dievišķais spēks ir viens un tas pats. Nav cita spēka. Gaismas ķermeņi var būt dažādi, bet enerģija, kas liek tiem spīdēt, ir viena. Kad šī patiesība tiks saprasta, jūs sajutīsiet Kosmisko Dievišķo Sākumu.
Nepietiek tikai ar savas patiesās būtības apzināšanos. Cilvēks nevar meklēt individuālo glābiņu. Viņam jāizjūt vienotība. Tikai tad, kad vienotība ir izprasta, var saprast patieso cilvēka eksistēšanas nozīmi.
Parastais prāts var jūs aizvest līdz fiziskās pasaules sapratnei. Prāts ir nepieciešams, lai saprastu daudzus fiziskos objektus un parādības pasaulē, bet, kamēr cilvēks ierobežo sevi ar parastā prāta iespējām, viņš paliek cilvēciska būtne. Lai paceltos ievērojami augstākā līmenī, viņam jākļūst par cilvēku, kas pārvarējis parasto prātu. Sākumā viņam jāsasniedz virsprāta līmenis. Virsprāts attiecas uz smalko ķermeni. Smalkajā ķermenī nav sajūtu, prāta, intelekta, gribas, ego un fiziskā ķermeņa. Ir tikai apziņa un tās spēks. Jāvirzās tālāk uz cēlonisko jeb kauzālo ķermeni. Cēloniskais ķermenis satur spēku, kurš kontrolē ķermeni, sajūtas, prātu utt. Tas nozīmē, ka cilvēka iekšienē ir paslēptas vienreizējas un bezgalīgas iespējas. Nekas pasaulē nepastāv aiz sapratnes robežām. Cilvēks šodien sevi uzskata par visu varošu un visu zinošu, bet šīs iespējas attiecas tikai uz fiziskajiem spēkiem. Tomēr pastāv neredzams, nezināms spēks viņa iekšienē. Tas ir kosmiskais spēks cilvēkā. Tas ir visuresošs. Tas ir katrā cilvēciskajā būtnē.
Otrajā prāta stadijā, kad jūs attīstāt plašu redzējumu, jūs izjūtat indivīda vienotību ar Visumu un Dievu. To sauc par Dievišķā Visuma Formu.
Dziļa miega laikā, kad parastais prāts nedarbojas, virsprāts kļūst aktīvs. Šajā stāvoklī cilvēkam nav vēlmju, baiļu un nemiera.”
Iespējams, jums šis skaidrojums šķiet pārāk sarežģīts. Pats galvenais, kas jums ir jāsaprot, ka prātam ir vairāki stāvokļi un pastāv vairāki ķermeņu apvalki. Cilvēks nav apzinājies savu kosmisko spēku, jo neapzinās savu vienotību ar Visumu un Dievu. Atcerieties, ka viss skaistais, kas ielīksmo sirdi un rada Dvēselē prieku, ir garīgs. Prāts ir vienīgais laimes vai nelaimes, verdzības vai brīvības cēlonis. Jūs daudz varēsiet mainīt savā dzīvē uz pozitīvo pusi, ja mainīsiet savu domāšanu no negatīvā uz pozitīvo, t.i., ja atbrīvosiet savu prātu no verdzības negatīvajam un ar pozitīvo domāšanu iegūsiet brīvību.
Autore: Elvita Rudzāte
