Māris Žunda - Veselības treneris

Dzīve nepārtraukti rāda, kas notiek dziļāk.

Ne tikai caur notikumiem.

Caur reakcijām.

Kas aizskar.
Kas izraisa dusmas.
Kas liek atkāpties.
Kas rada vēlmi pierādīt.
Kas atkārtojas attiecībās.
Kur rodas bailes saņemt, prasīt, izvēlēties vai rīkoties.

Šajās reakcijās bieži kļūst redzamas programmas, kuras apzinātais prāts nemaz nav izvēlējies.

Tās veidojušās pieredzē.
Ģimenē.
Attiecībās.
Nozīmīgos dzīves notikumos.
Secinājumos, kuri reiz palīdzēja pielāgoties.

Un vēlāk tie paši secinājumi turpina vadīt dzīvi automātiski.

Darbs ar zemapziņu sākas nevis ar cīņu pret sevi, bet ar spēju ieraudzīt šo mehānismu.

Pamanīt.
Saprast.
Mainīt reakciju.
Pārbaudīt jauno pieredzi dzīvē.

Tieši ar šo strādājam manās Darbs ar zemapziņu programmās.

Ja ir sajūta, ka viena un tā pati tēma dzīvē atkārtojas, lai gan prāts jau sen visu saprot, nākamais solis ir paskatīties dziļāk.

Informācija par programmām:
mariszunda.com

Intro saruna:
mariszunda.com/intro

Prāts bieži mēģina atrisināt problēmu vēl pirms ir sapratis, kas patiesībā notiek.

Un tad sākas iekšējais stāsts.

Viss iet slikti.
Es netikšu galā.
Kas būs tālāk?

Šīs domas pašas par sevi nemaina Visumu.

Bet tās maina stāvokli, no kura tiek pieņemti lēmumi.

Kad mainās iekšējā valoda, mainās reakcija.
Kad mainās reakcija, parādās izvēle.
Kad parādās izvēle, mainās nākamais solis.

Darbs ar zemapziņu nav realitātes noliegšana un nav mēģinājums piespiest sevi “domāt pozitīvi”.

Tas ir darbs ar automātiskajām reakcijām.

Pamanīt domu.
Nomierināt ķermeni.
Nosaukt patiesāku domu.
Izdarīt vienu konkrētu darbību.

Tieši šādi pamazām mainās ierastais iekšējais scenārijs.

Saglabā šo karuseli brīdim, kad prāts sāk skriet pa priekšu realitātei.

Un nosūti kādam, kuram šobrīd noderētu mazāk iekšējā trokšņa un vairāk skaidrības.

Ko darīt, ja tu centies arvien vairāk, bet dzīvē atkārtojas viens un tas pats?

Šis karuselis nav par maģisku kontroli pār pasauli. Tas ir par to, ka mūsu iekšējais stāvoklis ietekmē to, ko pamanām, kā interpretējam notikumus un kā rīkojamies.

Ja es ieeju situācijā no trūkuma, es vispirms ieraugu draudus un šķēršļus. Ja spēju atgriezties mierā un kontaktā ar sevi, pamanu arī izvēles, cilvēkus un iespējas, kuras iepriekš palaidu garām.

Tāpēc reizēm pirmais solis nav “darīt vairāk”. Pirmais solis ir godīgi sev pajautāt:

No kāda stāvokļa es šobrīd veidoju savu dzīvi?

Saglabā šo karuseli brīdim, kad atkal šķitīs, ka jāspiež vēl stiprāk.

Un uzraksti komentārā: kas tavā dzīvē mainījās pēc tam, kad mainījies tu pats?

Ja vēlies šo tēmu izpētīt dziļāk sarunā, piesakies: www.mariszunda.com/intro

Kauns nav tikai emocija. Kauns ielien balsī, stājā, izvēlēs un naudā.

Tas liek klusēt, kad jānosauc cena.
Tas liek atkāpties, kad jāparāda vērtība.
Tas liek samazināt sevi, kad pienācis laiks augt.

Daudzi nestrādā ar naudu. Daudzi patiesībā dzīvo ar iekšēju spriedumu par sevi.

Kamēr kauns nosaka rīcību, cilvēks bieži nevis izvēlas, bet aizsargājas.

No citu viedokļa.
No redzamības.
No atraidījuma.
No savas paša jaudas.

Ja jūti, ka šī tēma aizķer un gribas skaidrību par savu situāciju, piesakies Intro sazvanam ar mani https://mariszunda.com/intro

Ja jūti, ka ir laiks dziļākam darbam ar naudas domāšanu, zemapziņu un iekšējām programmām, piesakies Nauda 2.0 https://uzdrosinies.lv/darbs-ar-zemapzinu-nauda

Esmu apkopojis, darbā ar zemapziņu savu pieredzi. Nosūti šo kādam, kurš ir tuvs.

Vai cilvēkam, par kuru iedomājies, lasot šo karuseli. Dažreiz viena īstā doma īstajā brīdī nozīmē vairāk nekā gara saruna.

ELPAS UN ĶERMEŅA LABORATORIJA

Viena diena Līgatnē, kurā uzmanība atgriežas pie ķermeņa, elpas un iekšējā stāvokļa.

Ikdienā prāts bieži dzīvo vairākus soļus priekšā ķermenim.

Darbi.
Plāni.
Atbildība.
Informācija.
Nemitīga kustība.

Bet ķermenis turpina krāt spriedzi.

Šajā dienā mēs neko nemēģināsim pierādīt.

Mēs pētīsim.

Kā mainās pašsajūta, mainot elpu?

Kas notiek ar nervu sistēmu, kad kustība kļūst apzināta? Ko ķermenis sāk stāstīt, kad prāts uz brīdi kļūst klusāks?

Programmā:

• Iyengar jogas prakse ar Annu
• elpošanas prakses
• darbs ar ķermeni un nervu sistēmu
• hipnotiskā meditācija
• apzināta atjaunošanās
• laiks dabā
• sarunas un integrācija

Šī nav diena, kurā jācenšas kļūt par labāku sevis versiju.

Tā ir diena, kurā iespējams precīzāk sajust, kas jau notiek ķermenī un ko ikdienas troksnī parasti nepamana.

Elpa kļūst par instrumentu.
Ķermenis kļūst par atgriezenisko saiti.
Pieredze kļūst par laboratoriju.

ELPAS UN ĶERMEŅA LABORATORIJA
Vienas dienas pieredze Līgatnē.

Vietu skaits ir ierobežots. Pieteikšanās: meklē lapā.

https://uzdrosinies.lv/tpost/eoyfu66fr1-elpas-un-kermena-laboratorija-vienas-die

Stress nav tikai sajūta galvā.

Organisms uz vienu un to pašu situāciju var reaģēt atšķirīgi pat tad, ja subjektīvā trauksme un pulss izskatās līdzīgi.

2025. gada pētījumā salīdzināja 32 veselus pieaugušos ar atšķirīgu ierasto šķidruma uzņemšanu.

Vienā grupā vidējais šķidruma patēriņš bija ap 1,3 litriem dienā.

Otrā grupā ap 4,4 litriem dienā.

Pēc standartizēta psiholoģiskā stresa testa zemākas šķidruma uzņemšanas grupā kortizola reakcija bija aptuveni par 55 procentiem lielāka.

Svarīgākais ir tas, ka cilvēki nejutās būtiski vairāk satraukti un arī pulsa reakcija neatšķīrās.

Atšķirība parādījās hormonālajā līmenī.

Tas nenozīmē, ka ūdens ir pretstresa terapija.

Pētījums bija neliels, grupas netika nejauši iedalītas, un tas nepierāda cēloņsakarību.

Tas parāda citu svarīgu principu.

Hidratācijas stāvoklis var būt viens no faktoriem, kas saistīts ar organisma reakciju uz stresu.

Un nē, 4,4 litri dienā nav jauna interneta norma.

Tas bija konkrētās pētījuma grupas vidējais rādītājs, nevis rekomendācija.

Praktiskais secinājums ir vienkāršāks.

Šķidrumu uzņemt regulāri visas dienas laikā, nevis atcerēties par hidratāciju tikai tad, kad slāpes jau kļuvušas izteiktas.

Tas pats stress.

Līdzīga sajūta.

Atšķirīga hormonālā reakcija.

Saglabā šo karuseli brīdim, kad atkal šķitīs, ka stresa regulācija sākas tikai ar domāšanu.

Kashi et al.
Journal of Applied Physiology, 2025
DOI 10.1152/japplphysiol.00408.2025

Bekons, šķiņķis, salami un desas nav interesantas tikai kaloriju vai tauku kontekstā.

Daudz interesantāka ķīmija sākas pēc tam, kad maltīte nonāk kuņģī.

2026. gadā Journal of Theoretical Biology publicēts Waterloo universitātes pētnieku darbs modelēja nitrātu, nitrītu un C vitamīna mijiedarbību cilvēka organismā.

Rezultāts bija interesants.

C vitamīna klātbūtne ap maltītes laiku modelī samazināja potenciāli nevēlamo N nitrozo savienojumu veidošanos.

Tas nav pierādījums, ka C vitamīns padara apstrādātu gaļu drošu.

Tas arī nav klīnisks pierādījums konkrētai C vitamīna devai pēc bekona brokastīm.

Drīzāk vēl viens arguments skatīties uz uzturu kā uz sistēmu.

Mazāk apstrādātas gaļas.
Vairāk dārzeņu un augļu.
C vitamīna avoti pašā maltītē.

Saglabā šo pirms nākamās pārtikas izvēles.

Saņēmām vērtīgu atsauksmi pēc bezmaksas vebināra:

“Jau vairākus gadus strādāju ar sevi, piedalos dažādās programmās un mācos patstāvīgi. Klausoties vebināru, daži teikumi joprojām aizkustināja līdz asarām.

Tas parāda, cik dziļi zemapziņā iestrādājas uzskati un ierastās programmas. Tajā pašā laikā redzu savu progresu un saprotu, cik svarīgi šo darbu turpināt.

Šajā kursā redzu lielu vērtību.”

Bezmaksas vebināra ieraksts pieejams uzreiz pēc reģistrācijas:

https://uzdrosinies.lv/nauda-20-vebinars