Grāmatvežu Sertifikācijas Centrs

GROZĪJUMI UZŅĒMUMU IENĀKUMA NODOKĻA LIKUMĀ. KO GAIDĪT 2026.GADĀ?

Turpinām izskatīt 2026.gada budžeta pavadošos likumprojektus, kuri tika pieņemti un kuri stāsies spēkā 2026.gada 1.janvārī. Jāteic, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā grozījumu šogad ir maz, turklāt par visiem jau rakstīju iepriekš. Neteikšu, ka tās ir sliktas ziņas, jo grozījumu neesamība likumā tomēr liecina par kaut kādu stabilitāti.

IEVIESĪS ALTERNATĪVO MODELI DIVIDENŽU APLIKŠANAI AR NODOKĻIEM

Saeima ir atbalstījusi grozījumus likumā, ar kuriem tiks ieviests alternatīvais modelis dividenžu aplikšanai ar nodokli, un šie grozījumi stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.

Ja īsumā, tad pašreizējā kārtība paredz, ka Latvijā nodokli par peļņas sadali dividendēs maksā uzņēmums, bet fiziskai personai ienākuma nodoklis par dividendēm nav jāmaksā. Ārvalstu investoriem–fiziskām personām tas ir neizdevīgi, jo Latvijas uzņēmuma samaksāto UIN viņi nevar ieskaitīt savā rezidences valstī maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodoklī. Tāpēc tiek piedāvāts alternatīvs izvēles modelis uzņēmumiem, kuru dalībnieki attiecīgajā mēnesī ir tikai fiziskas personas:

1)izvēlēties vai nu esošo režīmu (UIN 20% + IIN 0%), vai

2) alternatīvo režīmu (UIN 15% + IIN 6%).

Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saiti komentāros.

MAINĪTI “PLĀNĀS KAPITĀLIZĀCIJAS” NOTEIKUMI

Arī grozījumus likumā par plānās kapitalizācijas noteikumu maiņu Saeima atbalstīja, un tie stāsies spēkā ar 2026.gada 1.janvāri.

Ja īsumā tad - Latvijā “thin cap” noteikumi var padarīt daļu aizdevuma procentu (ko uzņēmums maksā par saņemto aizdevumu vai piesaistīto finansējumu) neatskaitāmu un apliekamu ar UIN, ja šie procentu maksājumi pārsniedz 4:1 parāds/kapitāls attiecību vai 30% no EBITDA (pie neto procentiem > 3 milj. EUR).

No 2026. gada 1. janvāra 4:1 ierobežojumam būs vairāk izņēmumu (t. sk. regulēta tirgus vērtspapīri, licencēti kolektīvās finansēšanas un ieguldījumu brokeru kanāli, AIF aizdevumi, koncerna finansējums noteiktos apstākļos, u.c.), taču 30% EBITDA ierobežojums paliek.

Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saites komentāros.

OSTU PĀRVALDES TIKS IEKĻAUTAS UIN MAKSĀTĀJU LOKĀ

Lai arī par likumprojektu, ar kuru plānots no 2026.gada 1.janvāra ostu pārvaldes iekļaut UIN maksātāju lokā, vēl netika balsots, budžetu pavadošo likumprojektu izskatīšanas laikā jau izskanēja paziņojums, ka Komisija atbalstīja šo priekšlikumu. Grozījumu publicējamo versiju vēl ir jāsagaida, taču šobrīd viss liecina par to, ka arī šie grozījumi visticamāk stāsies spēkā ar 2026.gadā.

Ja vēlies detalizētāk par šiem grozījumiem, tad meklē saiti komentāros.

KO VAR NEGAIDĪT 2026 GADĀ?

Uzskatu par nepieciešamu pieminēt arī tos priekšlikumus, kuri Saeimā NEguva atbalstu, un kuri secīgi NEstāsies spēkā 2026.gadā, bet kuri liecina, ka vēlēšanas strauji tuvojas: 😊

1) UIN likmes samazināšana no 20% uz 12,5;

2) Kara nodeva (UIN 30% no aprēķinātās ar UIN apliekamās bāzes) nodokļu maksātājiem, kuri eksportē, importē vai realizē Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes preci;

3) Palielināt UIN likmi no 20 līdz 90 (!!!) par maksājumiem un dividendēm, ko Latvijas rezidenta vai nerezidenta patstāvīgās pārstāvniecības izmaksā juridiskām, fiziskām un citām personām, kuras atrodas un ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un/vai teritorijās.

Var piekrist, ka ilgtermiņā UIN likmes samazināšana var piesaistīt Latvijā vairāk investīcijas, taču vai tas ir īstais brīdis? Teju katrā ziņojumā par Latviju ir jālasa, ka Latvijas nodokļu ieņēmumi (kopā) ir zem ES vidējā, un ka kapitāla nodokļi, t. sk. uzņēmumu ienākuma nodoklis, veido salīdzinoši zemu daļu. VID vairākus gadus pēc kārtas (reaģējot uz šādiem ziņojumiem un rekomendācijām) norāda, ka UIN ieņēmumu palielināšana ir kļuvusi par VID prioritāti. Savukārt no politiskās arēnas skan aicinājumi valsts/ pašvaldības iestādēm samazināt tēriņus.

Pārējie priekšlikumi ir pārāk politizēti un vairāk atgādina Trampa runas par tarifiem, kad nevar saprast, vai tarifu likmes (kas lēkā teju katru dienu) ir balstītas kādos reālos aprēķinos vai Tamps improvizē un ciparus izdomā no galvas? 😊

Ko Jūs par to domājat?

Jūsu Alisa

Par pārējiem grozījumiem tad pastāstīšu vēlāk.

PAGRIEZIENS PVN PIEMĒROŠANĀ TRĪSSTŪRVEIDA DARĪJUMOS. VAI LATVIJAS PREČU PIEGĀDĀTĀJIEM DRAUD PVN UZRĒĶINI?

Kādu PVN likmi piemērot preču piegādei pircējam no citas ES dalībvalsts? Pirmšķietami vienkāršs jautājums, uz kuru liela daļa uzņēmēju pasteigsies pārliecinoši atbildēt, ka “jāpiemēro 0% PVN”. Retais – ar atbildi nesteigsies.

LIKUMS UN PRAKSE

PVN likums noteic, ka preču piegādei uz citu ES dalībvalsti var piemērot 0% PVN tad, ja izpildās divi nosacījumi:

1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts PVN numuru; un

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes (jeb Latvijas) uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Praksē bieži vien PVN numurs preču saņēmējam tiek pārbaudīts, tikai uzsākot sadarbību (un arī tad ne vienmēr). Ja sadarbība ir ilgstoša, tad PVN numurs teju vispār netiek pārbaudīts visas sadarbības laikā, kas ne reti ilgst arī gadiem ilgi. Pēc tam gan ir pārsteigums, ka uzticamais sadarbības partneris pēkšņi izrādās neuzticams, un viņam jau ilgstošu laiku ir nederīgs PVN numurs.

Arī ar preces izvešanas fakta pierādīšanu uz galamērķi citā dalībvalstī ne reti rodas problēmas. Īpaši tas ir gadījumos, ja preču transports tiek organizēts uz Incoterms EXW nosacījumiem (t.i., ka preču transportēšanu nodrošina pats pircējs).

Bet pieņemsim, ka preču saņēmējs ir uzticams sadarbības partneris ar derīgu PVN numuru; un arī ar preču izvešanas fakta pierādīšanu uz citu dalībvalsti nav nekādu problēmu. Vai šādos apstākļos preču pārdevējs var piemērot 0% PVN likmi par preču piegādi uz citu ES dalībvalsti? Un atkal lielākā daļa steigs pārliecinoši atbildēt, ka “Jā! Var piemērot 0% PVN”, bet retais – ar atbildi nesteigsies…

JA PREČU SAŅĒMĒJS IR STARPNIEKS?

Ne reti, preču pircējs ir tikai starpnieks, kas uzreiz pēc preču iegādes tās pārdod citam pircējam citā dalībvalstī. Tādējādi notiek vairākas secīgas preču piegādes, saistībā ar kurām notiek tikai viens pārvadājums. Tomēr pārvadājums var tikt attiecināts tikai uz vienu no divām secīgām piegādēm, un tikai šī viena piegāde būs no nodokļa atbrīvota piegāde. Pārējās preču piegādes tiks uzskatītas par iekšzemes preču piegādēm (kas veiktas bez transporta), kuras ir jāapliek ar iekšzemes PVN.

Jau vairākus gadus spēkā ir tiesību normas, kas paredz noteikumus, uz kuru no secīgām preču piegādēm būtu jāattiecina transports un secīgi arī atbrīvojumu no PVN, ja:
1)preču piegādes ķēdē ir iesaistītas vismaz trīs personas; un
2)preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti; un
3) preces tiek nosūtītas vai transportētas tieši no pirmā piegādātāja līdz pēdējam klientam ķēdē;

Šādos gadījumos vispārīgais noteikums ir, ka preču transports tiek attiecināts uz pirmo preču piegādi, kas tiek veikta starpniekam. (Jāteic, ka tiesību normas latviešu tulkojums ir vienkārši briesmīgs, un maina jēgu!). Taču likums paredz iespēju atkāpties no šī noteikuma, ja starpnieks paziņo savam piegādātājam PVN reģistrācijas numuru, ko izdevusi dalībvalsts, no kuras preces tiek nosūtītas vai pārvadātas. Šādā gadījumā preču nosūtīšana vai pārvadāšana tiek attiecināta uz otro piegādi, jeb to, kuru veic starpnieks savam pircējam.

SENĀTS UZDOD JAUTĀJUMU PAR TRĪSSTŪRVEIDA DARĪJUMIEM

Pirms šo noteikumu ieviešanas vairākus gadus atpakaļ, tiesību normas neparedzēja skaidrus noteikumus, uz kuru no secīgām preču piegādēm drīkstēja piemērot atbrīvojumu no PVN. Atsevišķas vadlīnijas bija atrodamas tikai Eiropas Savienības tiesas spriedumos, saskaņā ar kuriem pirmajā dalībvalstī reģistrēta nodokļu maksātāja veikta preču piegāde NAV ATBRĪVOTA NO NODOKĻA atbilstoši šai tiesību normai gadījumā, ja, PIRMS IR NOSLĒGTS ŠIS PIEGĀDES DARĪJUMS, pircējs, kas ir reģistrēts PVN maksātāju reģistrā otrajā dalībvalstī, dara zināmu piegādātājam, ka PRECES TIKS NEKAVĒJOTIES PĀRDOTAS TĀLĀK trešajā dalībvalstī reģistrētam nodokļu maksātājam PIRMS TO IZVEŠANAS no pirmās dalībvalsts un to transportēšanas šim trešajam nodokļu maksātājam.

Minēšu praktisku piemēru, kuru šobrīd izskata Augstākā tiesa. Latvijas uzņēmums pārdeva preci savam darījuma partnerim no Igaunijas. Starptautiskajā preču transporta pavadzīmē (CMR) Igaunijas pircējs lūdza norādīt informāciju par citiem uzņēmumiem (kā preču saņēmējiem no trešās dalībvalsts). VID uzskata, ka uzņēmums, norādot CMR šos citus preču saņēmējus, varēja saprast, ka vēl pirms preču piegādes Igaunijas uzņēmumam tās tika pārdotas citiem pircējiem. Secīgi Latvijas uzņēmums nedrīkstēja piemērot 0% PVN preču piegādei savam darījuma partnerim no Igaunijas.

Uzņēmums norādīja uz to, ka ir notikuši trīsstūrveida darījumi, Proti, Latvijas uzņēmums veica preču piegādi Igaunijā. Savukārt Igaunijas starpnieks veica preču piegādi pircējam uz adresēm trešajā dalībvalstī; kuras ietvaros starpnieks izraksta rēķinu, norādot, ka par PVN samaksu ir atbildīgs pircējs jeb trešās dalībvalsts uzņēmums. Tādēļ pirmā piegāde Igaunijas darījuma partnerim (starpniekam) ir atbrīvota no PVN. Savukārt starpniekam nav jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā ne pirmajā, ne trešajā dalībvalstī.

Tomēr Senāta ieskatā minētie atvieglojumi trīsstūrveida darījumos ir vairāk attiecināmi uz starpnieku (jeb otrās dalībvalsts uzņēmumu), bet ne uz pirmās dalībvalsts preču piegādātāju (šajā piemērā – uz Latvijas uzņēmumu). Ņemot vērā minēto, Senāts, analizējot arī iepriekš citēto Eiropas Savienības tiesas praksi, uzdevās ar vairākiem jautājumiem par to:

1) Vai tad, ja preces tiek piegādātas trīsstūrveida darījumā un tiek noteikts, ka par PVN samaksu ir atbildīgs 3.dalībvalstī reģistrēts PVN maksātājs, pats par sevi ir pamats 1.dalībvalsts [jeb Latvijas] PVN maksātāja piegādi 2.dalībvalstī [jeb Igaunijā] reģistrētam PVN maksātājam atbrīvot no PVN, ja prece faktiski ir izvesta no 1. dalībvalsts [jeb Latvijas] un nogādāta 3. dalībvalstī?

2) Vai tad, ja 1.dalībvalsts [jeb Latvijas] PVN maksātājs IR INFORMĒTS, KA 2.dalībvalsts [jeb Igaunijā] reģistrētais PVN maksātājs PRECES NEKAVĒJOTIES PIEGĀDĀS TĀLĀK 3.dalībvalstī reģistrētam PVN maksātājam PIRMS TO IZVEŠANAS NO 1.DALĪBVALSTS [jeb Latvijas] šim 3.dalībvalsts nodokļa maksātājam, 1.DALĪBVALSTĪ REĢISTRĒTĀ PVN MAKSĀTĀJA PREČU PIEGĀDE 2.dalībvalstī reģistrētam PVN maksātājam NAV ATBRĪVOJAMA no PVN?

3) Vai tiesību normas, kas attiecās uz trīsstūrveida darījumiem, ir piemērojamas, ja 3.dalībvalsts uzņēmums tās pašas preces tā paša viena pārvadājuma ietvaros pārdod tālāk Eiropas Savienības teritorijā?

Iesaku visiem preču piegādātājiem, kas piegādā preci trūsstūrveida darījumu ietvaros paturēt to prātā. Ja Eiropas Savienības tiesa lems, ka iepriekš citētā tiesu prakse IR piemērojama uz trīsstūrveida darījumiem, tad daudziem un daudziem uzņēmumiem potenciāli var draudēt PVN uzrēķins. Lai arī PVN direktīva šobrīd satur noteikumus, kuru no secīgām piegādēm ir jāatbrīvo no PVN (skatīt iepriekš), tomēr tā klusē par to, vai atbrīvojums ir piemērojams, ja pirmais preču piegādātājs ZINA (vai viņam jāzina), ka PIRMS preču izvešanas tās jau tika pārdotas citam uzņēmumam (kā to paredz citētā tiesu prakse). Plus, šīs normas vairāk attiecas uz secīgām piegādēm, kas ne vienmēr ir trīsstūrveida darījumi.

Jūtu, ka tūlīt daudzi “aizies ar sirdi”. Elpojam dziļi! Sekojam līdzi notikumiem un tam, ko atbildēs Eiropas Savienības tiesa, kas varētu notikt 1,5-2 gadu ietvaros. Jums vēl ir nedaudz laika padomāt par dzīvi. 😊

Jūsu Alisa

GROZA PVN IEKASĒŠANAS KĀRTĪBU ATTIECĪBĀ UZ IMPORTĒTĀM PRECĒM TĀLPĀRDOŠANAS DARĪJUMOSS

Turpinās atvaļinājumu laiks! 😊 Ja kāds vēl nav pamanījis tad spēkā stājās ES Direktīva 2025/1539, ar kuru tiek grozīti noteikumi par PVN piemērošanu tālpārdošanas tirdzniecībai ar importētām precēm (jeb tā saucamo IOSS režīmu).

Pirms sākam detalizēti apskatīt grozījumus, domāju, ka ir vērts nedaudz atsvaidzināt atmiņu, kas ir IOSS režīms. 😊

IMPORT ONE-STOP SHOP (IOSS)

Import One-Stop Shop (IOSS) ir Eiropas Savienībā izveidota sistēma, kas ļauj tirgotājiem- -komercijas veicējiem- reģistrēties tikai vienā ES dalībvalstī un iesniegt vienu ikmēneša PVN deklarāciju par visiem attālinātajiem (e-komercijas) pārdošanas darījumiem ar importētām precēm. Šāds centralizēts mehānisms nodrošina, ka PVN tiek korekti samaksāts arī tām dalībvalstīm, kur atrodas klienti (jeb šo importēto preču pircēji).

IOSS sistēma ir izveidota, lai atvieglotu un vienkāršotu PVN deklarēšanu un samaksu pārdevējiem, kas piegādā zemas vērtības preces (līdz EUR150) pircējiem uz ES.

Ja pārdevējs nav reģistrējies IOSS, PVN JĀMAKSĀ PIRCĒJAM, un parasti līdz ar to tiek piemērota arī muitas starpnieka iekasēta deklarācijas noformēšanas maksa, kad preces tiek ievestas ES.

Proti, pasūtījāt preci no ASV, tad brīdī, kad prece tiek saņemta muitas noliktavā, UPS (vai cits pasta pakalpojumu sniedzējs) Jums nosūta e-pastu, kurā aicina Jūs noformēt deklarāciju un samaksāt importa nodokļus un nodevas. Jums tiek piedāvāta iespēja patstāvīgi aizpildīt muitas deklarāciju caur EDS vai arī izmantot muitas starpnieka pakalpojumus, kas Jums izmaksās papildus naudiņu. Proti, PVN samaksa gulstas galvenokārt uz JUMS, kā PREČU PIRCĒJIEM.

Tagad nolemts šo esošo kārtību mainīt.

KAS MAINĪSIES?

Grozījumu primārais mērķis ir “papildus stimulēt IOSS režīma izmantošanu”, lai nodrošinātu augstāku PVN iekasēšanas efektivitāti attiecībā uz preču importu, mazinātu konkurences kropļošanu, kā arī lai spertu vēl vienu soli vienotās PVN reģistrācijas virzienā ES mērogā.

Svarīgākais grozījums – ir PVN samaksas pienākuma pārnešana no preču pircēja uz piegādātāju. Proti, saskaņā ar jauno regulējumu, distances pārdošanas gadījumā, kad preces tiks importētas no trešām teritorijām vai valstīm un kvalificējas IOSS režīmam, galvenais PVN maksātājs būs šo preču PIEGĀDĀTĀJS vai attiecīgā gadījumā “domājamais piegādātājs.”

Atgādināšu, ka saskaņā ar PVN Direktīvu, gadījumā, ja preču tirdzniecība notiek caur elektronisko mājas lapu, platformu, portālu vai līdzīgu mehānismu, un tādējādi tiek veicināta no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana sūtījumos, kuru vērtība nepārsniedz EUR 150, UZSKATA, KA PATI PLATFORMA, portāls vai tml. ir saņēmis un PIEGĀDĀJIS MINĒTĀS PRECES PATS.

Tas nozīmē, ka turpmāk par PVN samaksu būs atbildīgs nevis preču pircējs (t.i., mēs ar Jums), bet platformas, portāli un citas elektroniskās tirdzniecības vietas!

Ja netiks izmantots IOSS, piegādātājam būs jāreģistrējas katrā galamērķa dalībvalstī, kas veido būtisku administratīvo slogu un tādējādi veicinās pieslēgšanos IOSS.

Ja piegādātājs vai uzskatāmais piegādātājs nav reģistrēts ES un neizmanto IOSS, viņam būs jāieceļ nodokļu pārstāvis, kurš uzņemsies visus PVN samaksas un deklarēšanas pienākumus par atbilstošajiem importējamajiem sūtījumiem, izņemot gadījumu, kad starp dalībvalsti (tai skaitā Latviju) un trešo valsti ir noslēgts savstarpējās palīdzības līgums (kura darbības joma ir līdzīga Direktīvai 2010/24/ES un Regulai 904/2010).

Dalībvalstīm tiks piešķirtas tiesības noteikt, ka personas, KAS NAV KLIENTS vai primārais PVN maksātājs, VAR BŪT ATZĪTAS PAR SOLIDĀRI ATBILDĪGĀM par importa PVN samaksu (piemēram, netiešie muitas pārstāvji vai citas personas, kas ir atbildīgas par muitas parādu).

Lai nepieļautu situācijas, kad preces netiek izlaistas brīvā apgrozībā piegādātāja neizpildes dēļ, dalībvalstīm var tikt piešķirta iespēja atļaut klientam samaksāt piegādātāja vietā importa PVN. Šī norma gan ir paredzēta kā pagaidu pārejas risinājums un tiks izvērtēta līdz 2032. gadam.

No PVN Direktīvas tiks dzēsti spēkā esošie “īpašie režīmi”, kas paredzēja KLIENTA atbildību par PVN maksājumu zemas vērtības importētajām precēm, jo tie ir pretēji jaunajai piegādātāja atbildības pieejai.

KAD ŠIE NOTEIKUMI STĀSIES SPĒKĀ?

Grozījumi PVN direktīvā tika publicēti 2025.gada 25.jūlijā, un stājās spēkā 2025.gada 14.augustā.

Transponēšanai nacionālajos likumos jānotiek: līdz 2028. gada 30. jūnijam. Tas nenozīmē, ka dalībvalstis nevar ieviest direktīvu arī ātrāk.

Jāsāk piemērot: no 2028. gada 1. jūlija.

Līdz 2032. gada 31. martam Komisijai jāizvērtē, vai pagaidu normas (piemēram, par iespējām klientam pašam samaksāt importa PVN) ir saglabājamas.

Nu ko varu teikt? Minētie grozījumi PVN direktīvā vēlreiz apliecina ES apņemšanos modernizēt PVN sistēmu digitālajam laikmetam. Savukārt platformām un e-veikaliem jāsāk laicīgi gatavoties jaunajai kārtībai. 😊 Tiem ne tikai būs jāpielāgo savas tirdzniecības vietnes, lai iekasētu no pircēja PVN, bet jāreģistrējas IOSS sistēmā (vai jānoslēdz līgums ar pārstāvi).

Jūsu Alisa

IZSKATĀS VID VAR ZAUDĒT CĪŅĀ PAR COVID ATBALSTU NEPIEŠĶIRŠANU!

Pagāja vairāk kā gads kopš uzrakstīju rakstu “Saņēmi atbalstu? Tagad atmaksā to atpakaļ… ar procentiem”.

Rakstā es aprakstīju neforšu situāciju par to, kā COVID epidēmijas laikā daudzi grūtībās nonākušie uzņēmumi saņēma valsts atbalstu (grantu) apgrozījuma krituma gadījumā. Taču jau gadu vēlāk VID sāka atprasīt piešķirtos atbalstus (grantus), uzskatot, ka “apgrozījuma kritums” bija jārēķina citādāk.

Proti, VID, kurš sākumā pats rēķināja uzņēmēju apgrozījuma kritumu pēc “neto apgrozījuma” Gada pārskatu likuma izpratnē, vēlāk sāka rēķināt to pēc PVN deklarācijās iekļautās informācijas!

Problēma tāda, ka “neto apgrozījums” Gada pārskatu likuma izpratnē atšķiras no PVN deklarācijās iekļautās informācijas par “apgrozījumu” (jeb “kopējo darījumu vērtības”), jo tās iekļaušanai ir izvirzītas atšķirīgas prasības.

Tādēļ daudzi uzņēmumi PĒKŠŅI attapās situācijā, ka apgrozījuma kritums (to pārrēķinot) bija zemāks, nekā likumā prasītais, kā dēļ piešķirtais (un jau sen iztērētais) grants bija jāatmaksā. Pietam sadalīt maksājumu termiņos nevarēja (tas taču nav nodokļa parāds). Pēkšņi izveidojušos parādu VID pieprasīja atmaksāt “visu un uzreiz”, nostādot uzņēmumus (iespējams pat vēl grūtākā) finansiālā situācijā nekā tie atradās COVID-19 epidēmijas laikā.

Līdzīgu iemeslu dēļ daudzi uzņēmumi nemaz nesaņēma atbalstu, atteikumu pamatojot tādējādi, ka šis uzņēmums neatbilst valsts tiesību aktos paredzētajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

Šādu VID viedokļa maiņu veicināja likuma grozījumi, kas stājās spēkā vēl 2021.gada 8.jūnijā, un kas tika ieviesti, lai atvieglotu VID darbu “apgrozījuma” krituma pārbaudē! Taču VID atbildēja, ka šie grozījumi bija tikai TEHNISKI un patiesībā nav pamata domāt, ka ar “apgrozījumu” bija jāsaprot kaut kas cits (t.i., tikai PVN deklarācijās iekļautā informācija). Par to, ka paša VID darbiniekiem jēdziens “apgrozījums” nešķita tik pašsaprotams un skaidrs, kā rezultātā tapa vairāki desmiti lēmumi par atbalsta piešķiršanu, apgrozījuma kritumu rēķinot atbilstoši Gada pārskata likumam (nevis pēc PVN deklarācijām), VID noklusēja.

Diemžēl Administratīvās tiesas vairumā gadījumos piekrita VID nostājai (ar dažiem izņēmumiem), pēc būtības atbalstot likuma piemērošanu ar atpakaļejošu spēku. Iespējams tāpēc vēl pagājušā gada nogalē VID publicēja paziņojumu, ka grasās izsūtīt vēl 220 lēmumus, pieprasot atbalstu saņēmušos uzņēmumus atmaksāt reiz piešķirto atbalstu…ar procentiem.

Lieta nonāca Eiropas Savienības tiesā, un nu ģenerāladvokāts ATHANASIOS RANTOS (bildē) sniedza savu viedokli, par ko tad parunāsim šajā rakstā…

PROBLĒMA

Sāksim ar to, ka Apgabaltiesa, izskatot uzņēmumu sūdzības, saskārās ar kādu interesantu dilemmu. Covid pandēmija jau sen beidzās. Arī valsts atbalsta piešķiršanas termiņš (-ne vēlāk kā 2022.gada 30.jūnijs) ir sen beidzies. Tomēr tiesvedības joprojām turpinās… Tas radīja jautājumu, vai uzņēmums šobrīd vispār var saņemt attiecīgo atbalstu, ja VID lēmums NEpiešķirt atbalstu tiks atcelts ar tiesas nolēmumu?

Lai sniegtu atbildi uz šo jautājumu Eiropas Savienības tiesas ģenerāladvokāts vērtēja divus jautājumus:

1) kādā datumā valsts atbalsts uzskatāms par piešķirtu?

2) vai šis atbalsts – kurā valsts tiesa atzītu uzņēmumu tiesības uz atbalstu pēc tam, kad beidzies tā piešķiršanai noteiktais termiņš, – ir jauns vai pastāvošs atbalsts?

KĀDĀ DATUMĀ VALSTS ATBALSTS UZSKATĀMS PAR PIEŠĶIRTU?

Ģenerāladvokāts atgādināja, ka valsts atbalsts par “PIEŠĶIRTU” ir uzskatāms dienā, kurā saņēmējam, pamatojoties uz piemērojamo valsts tiesisko regulējumu, tiek piešķirtas skaidri zināmas tiesības saņemt šo atbalstu. Attiecīgo līdzekļu faktiska nodošana nav izšķiroša.

Proti, ja atbalsts bija piešķirts, tad VID lēmuma datums ir uzskatāms par dienu, kurā šāds atbalsts ir piešķirts.

Savukārt, ja ar VID lēmumu atbalsta piešķiršana tika atteikta, tad atbalsts ir uzskatāms par piešķirtu datumā, kurā VID ATTEICIES TO PIEŠĶIRT UZŅĒMUMAM – un šis atteikums ir atzīts par prettiesisku ar tiesas nolēmumu, kas pieņemts pēc atbalsta piešķiršanai noteiktā termiņa beigām, ar nosacījumu:

1) ja šis atteikums ir izteikts pirms atbalsta piešķiršanai noteiktā termiņa beigām (t.i., VID lēmums pieņemts pirms 2022.gada 30.jūnija) un

2) ja (VID lēmuma pieņemšanas datumā) uzņēmums atbilda piemērojamajā valsts tiesību normās paredzētajiem atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

JAUNS VAI PASTĀVOŠS ATBALSTS?

Atbilde uz šo jautājumu var tikt skaidri izsecināta no iepriekšējās Ģenerāladvokāta atbildes. Proti, ja atbalsts tiek uzskatīts par piešķirtu datumā, kad VID pieņēma lēmumu atteikt atbalstu (vai gluži otrādi - to piešķirt), tad minētais atbalsts uzskatāms par ATĻAUTU ATBALSTU un līdz ar to par PASTĀVOŠU ATBALSTU pat tad, ja tas tiek izmaksāts pēc tam, kad beidzies termiņš atbalsta piešķiršanas termiņš (t.i., 2022.gada 30.jūnijs). Šādā gadījumā šā atbalsta izmaksāšana nav nekas cits kā tiesas nolēmuma izpilde.

Apstāklis, ka pamatlietā aplūkojamais atbalsts tiks izmaksāts pēc tam, kad beidzies termiņš, neļauj atzīt, ka šo atbalstu nevarētu izmantot atbilstoši sākotnēji paredzētajam Latvijas atbalsta shēmas mērķim vai ka tas varētu kropļot konkurenci tirgū.

EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA PIEKRĪT

Eiropas Savienības tiesa pievienojās ģenerāladvokāta viedoklim un sprieda līdzīgi! :)

Tās noteikti ir labas ziņas visiem uzņēmumiem, kas saskārušies ar šādu VID rīcību – viedokļa maiņu, sākotnēji piešķirtā atbalsta atņemšanu vai nepiešķiršanu laikā, kad tas bija tik ļoti nepieciešams. Tagad tikai jāsagaida Apgabaltiesas spriedums. Domāju, ka strīda turpināšana joprojām būs iespējama jautājumā par to, kas bija domāts ar "apgrozījumu" - vai bija jārēķina "neto apgrozījums” Gada pārskatu likuma izpratnē, vai tomēr pēc PVN deklarācijās iekļautās informācijas... Tomēr labā ziņa, ka šis jautājums jau tiek skatīts arī Senātā citas lietas ietvaros... Nu ļoti gaidām.. :)

Jūsu Alisa