RSU Sociālā antropoloģija

Otrdien, 12. maijā, mūsu programmas vieslektors Teilors Makonels (Taylor McConnell) uzstāsies Latvian Association of Anthropologists - Latvijas Antropologu biedrība rīkotā pasākumā. Viņa lekcijas temats: IMPUNITY AND HISTORICAL REVISIONISM: IS MEMORY ABUSE THE PERFECT CRIME?
(Nesodāmība un vēsturiskais revizionisms: vai atmiņas ļaunprātīga izmantošana ir ideāls noziegums?)
CIKOS? Otrdien, 12. maijā, plkst.18.00.
KUR? Nacionālās bibliotēkas AsiaRes lasītavA (M stāvā).
Pasākumu Latvijas Antropologu biedrība rīko sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nozaru literatūras centru. Lekcija notiks angļu valodā.

Lektors runās par sekām, kas rodas, kad pārāk ilgi tiek ignorēta „atmiņas ļaunprātīgu izmantošana” – kā lektors to dēvē. Tā ļauj gan valsts amatpersonām, gan nevalstiskajiem aktoriem, kas piedalās atmiņu veidošanā, apiet normas un justies nesodāmiem, risinot jautājumus par pagātni. Analizējot pašreizējos nesodāmības gadījumus bijušajā Dienvidslāvijā, proti, veterānu apvienībās Horvātijā un politiskajā elitē Bosnijā un Hercegovinā un Serbijā, lektors izcels to, cik noturīga vēl trīsdesmit gadus pēc plaša mēroga fiziskās vardarbības beigām ir atmiņas ļaunprātīgas izmantošana – naratīvu sagrozīšana, lai tie atbilstu vardarbīgiem mērķiem. Tomēr šie atmiņas ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi nav raksturīgi tikai Dienvidaustrumeiropai. Autors vairāk nekā desmit gadu pētījis piemiņas saglabāšanu Horvātijā un sadarbojies ar atmiņu aktīvistiem Sarajevā, taču tur pieredzētais ir salīdzināms ar gadījumiem arī citās konfliktu un pēckonfliktu vidēs visā pasaulē.
Raksturojot atmiņas ļaunprātīgu izmantošanu kā „perfekto noziegumu”, lekcija aktualizēs pagātnes objektīvi negatīvo izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai uz sociālās harmonijas rēķina un uzsvērs šī procesa lēnumu. Ļaunprātīga izmantošana nenotiek uzreiz - tā pakāpen*ski attīstās naratīvos, pirms tās eksplozīvā ietekme kļūst redzama asinsizliešanā un sabiedrību sašķeļošā retorikā. Lekcija izsekos termina „atmiņas ļaunprātīga izmantošana” izcelsmei un sasaistīs to ar diskursiem par vardarbību, varu, atmiņu un identitāti, kā arī izcels daudzos veidus, kā atmiņa pati par sevi var tikt izmantota kā šķelšanas instruments.
Lektors arī vēlas uzsvērt, cik nozīmīga ir atmiņu aktīvistu neatlaidība, apstrīdot šķietamo nesodāmību un likteņa piesaukšanu, kāda dominē lielā daļā populārā diskursa par pagātni. Postsociālisma un pēckonflikta transformācijā šo aktīvistu lomu, neatkarīgi no vecuma grupas un sociālās piederības, ir aizēnojuši tie, kuri ļaunprātīgi izmanto visiem kopīgo mantojumu. Taču tieši aktīvistu nepiekāpība novērotas nesodāmības priekšā sniedz cerības staru, ka atmiņas trajektorijas var tikt mainītas, radot telpu kopīgai izpratnei par nemierīgo pagātni.
Lektora biogrāfija
Teilors Makonels ir lektors un pētnieks Kino, teātra, mediju un kultūras studiju institūtā Maincas Johana Gūtenberga Universitātē. Savā doktora disertācijā socioloģijā Edinburgas Universitātē viņš pētīja atmiņas, vardarbības, varas un identitātes savstarpējās saiknes Horvātijas neatkarības kara jeb „Tēvzemes kara“ (1991–1995) un tā seku kontekstā. Viņa jaunākais projekts ietver etnogrāfisko pētījumu lidostās Reinas–Mainas reģionā, daļēji apstrīdot Marka Ožē (Marc Augé, 1995) uz tranzītu orientētām telpām piešķirto "ne-vietu" apzīmējumu.
**
Taylor McConnell is a lecturer and researcher at the Institute for Film, Theater, Media and Cultural Studies at the Johannes Gutenberg University Mainz. In his doctoral dissertation in Sociology at the University of Edinburgh, he explored the intersections of memory, violence, power and identity in the context of the Croatian War of Independence/"Homeland War" 1991–1995 and its consequences. His newest project involves a multi-sited ethnography of airports in the Rhine–Main region, challenging in part Marc Augé's (1995) labelling of transit-oriented spaces as 'non-places'. Here is the author's abstract for the presentation:
In this presentation, I examine the consequences of overlooking what I term “memory abuse” for too long, enabling a sense of impunity among state officials and non-state mnemonic actors to skirt the norms of decorum when dealing with the past. By examining ongoing instances of impunity in the former Yugoslavia, namely among veterans’ associations in Croatia and the political élite in Bosnia and Herzegovina and in Serbia, I highlight the sticking power of memory abuse – the twisting of narratives to suit violent aims – thirty years after the end of large-scale physical violence. These instances of memory abuse are not isolated to Southeast Europe, however. The lessons learned through over a decade of research on memorialization in Croatia and work in memory activism in Sarajevo become evident in other conflict and post-conflict environments around the world.
By framing memory abuse as the “perfect crime”, I hope to problematize the objectively negative uses of the past for political gain at the expense of social harmony and to emphasize the slowness of this process. Abuse is not instantaneous; it creeps up through gradual development in narratives before its explosive impact is made visible through bloodshed and divisive rhetoric. In this presentation, I will trace the origins of the term “memory abuse” and link it to discourses of violence, power, memory and identity and highlight the many ways memory itself can be used as a tool of division.
I also wish to underscore the importance of the persistence of memory activists in challenging the seeming impunity and resignation to fate that dominates much of the popular discourse on the past. The role of these activists, across all age groups and class backgrounds, in post-socialist and post-conflict transformation has been overshadowed by the abusers of their shared heritage, but it is their vocality in calling out impunity where it occurs that provides a glimmer of hope in changing mnemonic trajectories and creating space for a shared understanding of the turbulent past. Skatīt mazāk

Mūsu programmas docētāji raidierakstā "Sarunājas antropologi" diskutē par telefonkrāpniecību un to, kādi paņēmieni tiek izmantoti, lai par spīti publiskām diskusijām, brīdinājumiem un zināšanām, kas pieejamas mums apkārt, krāpnieki joprojām veiksmīgi darbojas, lai izkrāptu cilvēkiem pieejamos līdzekļus.

Antropoloģiskās pētniecības daudzveidība un iedziļinošā pieeja ļauj uz šo parādību skatīties no dažādiem rakursiem, lai to izprastu padziļināti un saistītu ar procesiem pasaulē un Latvijā.

Klausies sarunu šeit: https://open.spotify.com/episode/7M03gugsoNMNcMaxgsg2OD?si=78ec4f5dddf847e2

Atgādinām, ka līdz 15. janvārim joprojām maģistra programmā "Sociālā antropoloģija" norisinās ziemas uzņemšana.

RSU sociālantropologi labprāt veido dialogu ar dažādām auditorijām - arī ārpus RSU auditoriju sienām.

Priecājamies par RSU Sociālā antropoloģija maģistra studiju programmas šī gada absolventes Evijas Stirnas veikumu - viņas darbu izstādi, kas kuplina Eiropas Sociālantropologu asociācijas (European Association of Social Anthropologists) Valsts antropoloģijas pētnieku tīkla konferenci https://easaonline.org/event/shifting-states/ . Evija savā darbībā lūko interesanti saaust sajūtu antropoloģijas ieskatus un savu vizuāli māksliniecisko skatījumu uz apkārtējām parādībām. Viņas RSU Sociālo zinātņu fakultāte aizstāvētā maģistra darba temats bija “Sajūtu visums Latgalē: laika materializācija lokālajā ainavā”). Lūk, ko par nupat atklāto izstādi raksta pati Evija: "Mana vizuālā etnogrāfija - izstāde Amsterdamā- vēstures piepildītā ēkā un mākslinieku kopienas rādītajā sadarbības telpā - Dokzaal. Kopienu veidotās alternatīvas prakses - rūpes un sadarbība sniedz iespēju radīt jaunas telpiskās attiecības un atbalstošas ekosistēmas. Šādu prakšu attīstīšana ir būtiska, lai efektivitāti un izdzīvošanu papildinātu ar līdzdalību, daudzveidību, atbildības kultūru un demokrātijas ilgtspēju." Citēts no Evijas ieraksta FB. 1. foto ©Evija Stirna, 2. foto ©Klāvs Sedlenieks.

Ceturtdien, 23. oktobrī, (vai arhīvā pēc tam) skatieties TV3 raidījumu "Zilonis studijā", kurā mūsu kolēģis RSU pētnieks un doktorants Šabanovs dalīsies ieskatos par kādu pētījumu, kā arī cels priekšā praktiskus ieteikumus visiem tiem, kam rūp, cik veselīgas attiecības jaunieši Latvijā veido ar ēdienu.

Mūsu programmas docētāji Agita Luse un Klāvs Sedlenieks diskutē, kāpēc šī ir tik sensitīva tēma un kā to labāk saprast gan Latvijas sabiedrības, gan plašākā kontekstā.
Diskusijā tiek apskatīts:
🔎 Dzimtes un dzimuma nošķīrums
🔎 Vai pastāv sieviešu un vīriešu pienākumi?
🔎Dabas likumi un sociālās normas
🔎Sociālā dzimuma jēdziens
Klausies raidieraksta epizodi un iepazīsti šo nozīmīgo diskusiju antropologu skatījumā - https://open.spotify.com/episode/6VE7B3aDIvLJqohJtMuX09...

Dabiskais un sociālais dzimumā. Sarunājas antropologi Skaļāk · Episode

Šodien, 15. oktobrī, plkst. 13.05 Radio 1 "Krustpunktā" - saruna, kurā piedalīsies gan LU ESZF Komunikācijas un informācijas nodaļas asoc. prof. Marita Zitmane, gan arī mūsu kolēģis, RSU Sociālo zinātņu fakultāte Sociālās antropoloģijas programmas asoc. prof. Klāvs Sedlenieks. Pieteikta ir arī Asociācijas "Ģimene" pārstāvja dalība. Laba iespēja mēģināt noorientēties jēdzienos, kas apraksta cilvēku kā būtni ar noteiktu DZIMUMU. Kā tad īsti BIOLOĢISKAIS un SOCIĀLAIS mijiedarbojas, mums piedzīvojot savu dzimumu?

Krustpunktā: Vai priekšstati par sievietes un vīrieša lomām var būt iemesls vardarbībai? Opozīcija ir sagatavojusi alternatīvu Stambulas konvencijai, izvairoties no sociālās dzimtes jautājuma. To tagad vērtē Saeima. Bet jautājums, vai mūsu priekšstati un aizspriedumi par sievietes un vīrieša lomām var būt iemesls vardarbībai?

⚙️Lasi mūsu absolventa Riharda Gintera pētījumā balstītu rakstu portālā LSM.lv!

Izmantojot antropoloģisku skatījumu viņš sekojis biroju un darba organizācijas attīstībai — no stingras kontroles līdz mūsdienīgajām elastīgajām formām.
Tas sniedz padziļinātu ieskatu darba kultūras pārmaiņās un izaicinājumos, ar kuriem saskaras gan darbinieki, gan vadītāji.

Pilno rakstu lasi šeit - https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/tehnologijas-un-zinatne/08.10.2025-no-pilnigas-darbinieku-uzraudzibas-lidz-digitalajiem-nomadiem-rsu-peta-darba-organizacijas-vesturi.a617163/

Režisore Briede sniedz lielisku ieskatu Dokumentālo filmu foruma Sea Docs programmā. Krietna daļa filmu tapušas etnogrāfiska novērojuma iznākumā.

Vērtīgs resurss mūsu studentiem un citiem sociālās antropoloģijas interesentiem. Tostarp, lai pārspriestu, kas filmās, kuru izveidē iesaistīti diplomēti antropologi, ir kopīgs ar filmām, kurās etnogrāfisko pieeju izmantojuši dokumentālisti. Kā arī to, kas vizuālajā antropoloģijā ir specifisks.

"Baltic Sea Docs". Sadzīvot un līdzāspastāvēt, bļāviens! - Kino Raksti Šķiet, ka šāgada Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma programmas kopējo noskaņu jeb moto visprecīzāk izsaka vienas filmas nosaukums – “Sadzīvot, bļāv...

Vēl dažas personības, ko Salacgrīvā, Kuivižos un Ainažos šāgada ekspedīcijā "Dzīve pie jūras simtgades griezumā" izvaicāja mūsu studentes: Aleksandrs Rozenšteins, kas zvejo nēģus Salacā; ainažnieks Gunvars Iluss, kuģotāju Kozenkrāniusu dzimtas pēctecis; Sanita Mickus, keramiķe, kas apdedzina savus darbus slavenajā Naborigamas krāsnī Salacgrīvā; Andris Skuja, Kuivižu zvejnieks, kas nepilnu 60 gadu vecumā sācis gleznot jūras ainavas. Visi foto: Anete Valaine.