1. Varbūt tu nes sev līdzi ko tādu, kas nekad nav bijis tavs
Dažreiz mēs dzīvojam dzīvi, kuru neapzināti esam saņēmušas mantojumā.
Mammas bailes.
Vecmāmiņas klusēšanu.
Dzimtas stāstus, kas atkārtojas paaudzēs.
Un ilgu laiku mums šķiet, ka tas vienkārši esam mēs.
Līdz brīdim, kad ieraugām: šo var pārtraukt.
2. Aiz dusmām gandrīz vienmēr slēpjas sāpes
Daudzas sievietes gadiem nes sevī aizvainojumu.
Pret mammu.
Pret tēti.
Pret bijušo.
Pret sevi.
Un bieži vien nevis tāpēc, ka negrib atlaist.
Bet tāpēc, ka nekad nav saņēmušas drošu vietu, kur to izdzīvot.
Dziedināšana sākas tur, kur beidzas izlikšanās, ka viss ir kārtībā.
3. Pieņemt sevi ir daudz grūtāk nekā mīlēt citus
Mēs mākam rūpēties.
Mākam dot.
Mākam glābt.
Bet vai mēs mākam pieņemt sevi brīžos, kad neesam ideālas?
Kad kļūdāmies.
Kad nogurstam.
Kad vairs negribam būt stipras.
Patiesa mīlestība sākas ar pieņemšanu.
4. Attiecības ar vīrieti sākas daudz agrāk nekā viņa ienākšana tavā dzīvē
Tās sākas tavās attiecībās ar sevi.
Ar tavu vērtību.
Ar tavu spēju uzticēties.
Ar tavu spēju saņemt.
Un bieži vien tieši tur slēpjas atbilde uz jautājumu:
“Kāpēc man attiecībās atkārtojas viens un tas pats?”
Jo attiecības vienmēr sākas mūsos.
5. Bailes reti izskatās pēc bailēm
Tās maskējas.
Kā kontrole.
Kā perfekcionisms.
Kā nepieciešamība visu izdarīt pašai.
Kā nespēja pieņemt palīdzību.
Seminārā mēs nekarojam ar bailēm. Mēs tās iepazīstam.
6. Tev nebūs tikai atziņas
Atziņas iedvesmo.
Bet tās ne vienmēr maina dzīvi.
Tāpēc mēs strādāsim ar konkrētiem instrumentiem.
Vingrinājumiem.
Piemēriem.
Dzīviem procesiem.
Lai tu aizbrauktu mājās nevis tikai aizkustināta, bet arī stiprāka.
7. Kas tu esi, kad noņem visas lomas?
Ne mamma.
Ne sieva.
Ne meita.
Ne darbiniece.
Ne tā, kuru visi pazīst.
Kas paliek?
Šis jautājums daudzām sievietēm kļūst par vienu no svarīgākajiem dzīvē.
Jo zem visām lomām dzīvo īstā tu.
8. Dažreiz visgrūtāk ir pateikt vienu vienīgu teikumu
“Es arī gribu būt aprūpēta.”
Nevis tāpēc, ka neesi stipra.
Bet tāpēc, ka pārāk ilgi esi bijusi stipra.
Tik ilgi, ka esi aizmirsusi, kā ir saņemt.
Un tomēr sievietei nav jānes viss vienai.
9. Pagātne nebeidzas pati no sevis
Tā turpina dzīvot mūsu izvēlēs.
Mūsu bailēs.
Mūsu attiecībās.
Mūsu reakcijās.
Līdz brīdim, kad mēs beidzot paskatāmies tai acīs.
Nevis lai iestrēgtu pagātnē, bet lai kļūtu brīvas šodienai.
10. Tu atklāsi, ka neesi viena
Un tas bieži vien ir dziedinošāk par jebkuru padomu.
Kad dzirdi citus stāstus.
Kad ieraugi sevi citās sievietēs.
Kad saproti, ka tavas sāpes nav tikai tavas.
Tad rodas sajūta, kuru daudzas sievietes meklējušas gadiem:
“Ar mani viss ir kārtībā.”
Profesionālās izaugsmes un meistarības skola "alter ego"
Share
„alter ego” skola ir izglītības iestāde, kas māca konsultēšanu un sniedz indivduālās kon „PĀRVĒRTĒJOŠĀ KONSULTĒŠANA” procesuāli orientētā psiholoģija.
Programmas direktore Mg.Psych. Lilita Danilāne [email protected]
Pēc mācību programmas sekmīgas beigšanas apmācāmais saņem Profesionālās izaugsmes un meistarības skolas „alter ego” izglītības iestādes apliecību. Prasības uzņemšanai. Bez ierobežojumiem. Prasības kvalifikācijas iegūšanai. Izpildīts studiju plāns, sekmīgi nokārtots skolas pārbaudījums. Studiju ilgums. 2 gadi, 488 akadēmisk
“Kā panākt, lai sieva nešķiras?”
Ar šādu jautājumu pirms kāda laika uz Dzīvo konsultāciju nometni atbrauca kāds vīrietis.
Veiksmīgs uzņēmējs.
Sava uzņēmuma īpašnieks.
Cilvēks, kurš bija pieradis vadīt citus.
Kad sākām skatīties dziļāk, izrādījās, ka viņa problēma nemaz nav sieva.
Viņa problēma bija bailes.
Bailes, ka viņu pametīs.
Bailes, ka viņš nebūs pietiekams.
Bailes, ka mīlestība ir jānopelna.
Tāpēc gadiem viņš bija pielāgojies.
Izdabājis.
Atpircies.
Upurējis sevi.
Un tad nometnē pienāca brīdis, kad viņam vajadzēja vienkārši pastāvēt par sevi.
Nepaskaidrot.
Neattaisnoties.
Neizdabāt.
Vienkārši palikt savā vietā.
Tas izklausās viegli.
Līdz brīdim, kad saproti, ka visu dzīvi esi darījis pretējo.
Pēc procesa viņš ilgi sēdēja uz grīdas un teica:
“Es nesaprotu, kas tas bija.”
“Jūtos kā kosmosā.”
Bet mēs redzējām.
Viņš pirmo reizi bija sastapies ar to vietu sevī, no kuras visu dzīvi bija bēdzis.
Tieši tāpēc man patīk Dzīvo konsultāciju nometne.
Cilvēki atbrauc ar vienu jautājumu.
Bet ļoti bieži atrod pavisam citu atbildi.
❤️
Ja arī tev ir jautājums, kuru nes jau ilgu laiku, iespējams, ir pienācis laiks paskatīties uz to citādi.
🌿 Dzīvo konsultāciju nometne
Saite profilā.⤴️
30/05/2026
👉Tu vari neatvest uz nometni problēmu. 👉Pietiek, ja atved jautājumu.
Kāds ir jautājums, kuru tu sev nes jau gadiem?
Varbūt tu par to domā vakaros.
Varbūt runā ar draugiem.
Varbūt lasi grāmatas, klausies podkāstus un meklē atbildes.
Bet jautājums joprojām ir tur.
Kāpēc man neveidojas attiecības?
Kāpēc atkal izvēlos cilvēkus, kuri mani sāpina?
Kāpēc nevaru pieņemt lēmumu?
Kāpēc man ir grūti pateikt “nē”?
Kāpēc esmu nogurusi, lai gan cenšos no visas sirds?
Kāpēc manā dzīvē atkārtojas viens un tas pats?
24 gadus strādājot ar cilvēkiem, esmu pamanījusi ko interesantu.
Ļoti reti cilvēkam trūkst atbildes.
Daudz biežāk viņš neredz jautājumu, kas patiesībā jāuzdod.
Un tieši tāpēc dažkārt viena saruna spēj izmainīt vairāk nekā gadiem ilga domāšana.
Kad pirms daudziem gadiem sāku vadīt atvērtās konsultācijas, mani pārsteidza kāda parādība.
Cilvēks atnāk ar savu problēmu.
Bet atbildi atrod cita cilvēka konsultācijā.
Sieviete klausās stāstu par attiecībām un pēkšņi saprot kaut ko par savām attiecībām ar māti.
Vīrietis klausās sarunu par naudu un pēkšņi ierauga, kāpēc gadiem nav atļāvis sev augt.
Kāds atbrauc runāt par šķiršanos un aizbrauc ar pavisam citu izpratni par savu dzīvi.
Jo patiesība ir vienkārša.
Mēs visi dzīvojam dažādus stāstus.
Bet mehānismi zem tiem bieži ir ļoti līdzīgi.
Tieši tāpēc atvērtā konsultācija ir tik spēcīga.
Tu ne tikai saņem iespēju strādāt ar savu jautājumu.
Tu redzi dzīvus procesus.
Dzīvas emocijas.
Dzīvas atklāsmes.
Un ļoti bieži tieši tajā brīdī kļūst redzams tas, ko gadiem neesi spējis ieraudzīt viens.
Tāpēc es aicinu tevi uz Dzīvo konsultāciju nometni.
Trīs dienas mēs kopā meklēsim nevis pareizās atbildes.
Mēs meklēsim īstos jautājumus.
Jo brīdī, kad cilvēks ierauga mehānismu, kas rada viņa problēmu, atbilde bieži kļūst pārsteidzoši skaidra.
Ja tavā dzīvē ir jautājums, kuru vairs nevēlies nest viens, šī var būt vieta, kur tas beidzot sāk atrisināties.
🌿 Dažreiz pietiek ar vienu atziņu, lai pārstātu gadiem staigāt pa apli.
🌿 Dažreiz pietiek ar vienu konsultāciju, lai ieraudzītu to, ko neesi pamanījis desmit gadus.
🌿 Un dažreiz atbilde atnāk tieši tad, kad pārstāj to meklēt viens.
👉 Pieteikšanās:
https://dzivokonsultacijunometne.lovable.app
Ar cieņu,
Lilita Danilāne❤️
ALTER EGO — Dzīvo konsultāciju nometne Dažas dzīves situācijas neatrisinās pašas. Trīs dienas. Viena droša vide. Skrunda, jūlijs 2026.
30/05/2026
Kāpēc gudras sievietes atkal un atkal nonāk vienās un tajās pašās attiecībās?
Pirms kāda laika konsultācijā sieviete man teica:
“Lilita, es nesaprotu. Esmu mainījusi partnerus. Esmu strādājusi ar sevi. Esmu lasījusi grāmatas. Bet kāpēc es atkal nonāku situācijā, kur jūtos nesaprasta, nenovērtēta un vientuļa?”
Un patiesībā tas nav stāsts tikai par viņu.
24 gadu laikā esmu pamanījusi ko ļoti svarīgu.
Cilvēks reti atkārto vienu un to pašu dzīves scenāriju tāpēc, ka to vēlas.
Viņš to atkārto tāpēc, ka to nepamana.
Mēs domājam, ka izvēlamies partnerus.
Bet bieži izvēlamies pazīstamas sajūtas.
Mēs domājam, ka dzīvojam savu dzīvi.
Bet bieži dzīvojam pēc noteikumiem, kurus esam iemācījušies bērnībā.
Mēs pārmantojam ne tikai acu krāsu.
Mēs pārmantojam priekšstatus par mīlestību.
Par to, cik daudz drīkst prasīt.
Par to, cik daudz jācieš.
Par to, vai drīkst būt svarīga pati sev.
Un tad kādu dienu sieviete pamana, ka dzīve it kā iet uz priekšu, bet dažas sāpes nemainās.
Atkal bail pateikt to, ko jūt.
Atkal bail zaudēt attiecības.
Atkal vainas sajūta, izvēloties sevi.
Atkal cerība, ka kāds beidzot iedos to, ko pati sev vēl neļauj.
Tieši tāpēc es radīju semināru “Sievietes būtība”.
Nevis lai mācītu, kā kļūt par pareizu sievieti.
Bet lai palīdzētu ieraudzīt:
🌿 kādi scenāriji vada tavu dzīvi;
🌿 ko esi pārmantojusi no ģimenes stāstiem;
🌿 kāpēc atkārtojas vienas un tās pašas situācijas;
🌿 un kā sākt veidot attiecības ar sevi un citiem no jaunas vietas.
Jo brīdī, kad cilvēks ierauga scenāriju, viņš pirmo reizi iegūst izvēli.
Un dažreiz viena šāda atziņa maina vairāk nekā gadiem ilgi mēģinājumi “saņemties”.
Ja jūti, ka šie vārdi tevi uzrunā, iespējams, šis seminārs ir domāts tieši tev.
🌸 Pieteikšanās:
https://sievietesbutiba.lovable.app/
Ar mīlestību,
Lilita Danilāne
Sievietes būtību meklējot — Alter Ego skola Izbraukuma seminārs sievietēm par pašvērtējumu, dzimtas ietekmi un iekšēju transformāciju. Vasara 2026, Skrunda.
🌿 Šodien man ir mazs prieka stāsts.
Mana alveja ir uzziedējusi.
Izrādās, tas ir diezgan rets notikums, īpaši mājās. Godīgi sakot, kad ieraudzīju garo ziedkātu, apstājos un vairākas minūtes vienkārši skatījos. It kā kāds man būtu atgādinājis, ka skaistas lietas notiek arī klusumā — bez steigas, bez trokšņa un bez īpašas paziņošanas.
Un zini, man ir viena sava teorija. 😊
Man nav nekādu zinātnisku pierādījumu, bet es esmu gandrīz pārliecināta, ka manām puķēm ļoti patīk dzīvot mūsu mājās, jo viņas katru dienu klausās lounge mūziku. Tā skan fonā, kamēr strādāju, atpūšos, lasu vai vienkārši dzīvoju savu ikdienu.
Varbūt es kļūdos. Bet man patīk domāt, ka augi jūt atmosfēru. Ka viņi sajūt mieru, rūpes un tās mazās lietas, kuras nevar izmērīt vai pierādīt.
Varbūt tieši tāpēc mana alveja šodien ir nolēmusi ziedēt. 🌿✨
Un varbūt tas ir vēl viens atgādinājums, ka visskaistāk zied tas, kam ir dots laiks, uzmanība un mīlestība.
💚
LoungeMusicLife
Sestdien es ilgi skatījos savos putnos.
Daži vēl nesen baidījās pacelties augstāk par zemākajiem zariem.
Daži neticēja saviem spārniem.
Daži nāca ar klusām acīm, nogurušām sirdīm un stāstiem, kurus neviens līdz galam nezināja.
Un tagad viņi aizlido.
Ne vairs kā mazi putnēni, kuri meklē, kur paslēpties no vēja.
Bet kā putni, kuri beidzot sāk saprast — debesis nav jāpelna.
Izlaidumi vienmēr ir savādi skaisti.
No vienas puses — prieks.
No otras — ļoti kluss skumju pieskāriens.
Jo skolotājs nekad neiemāca tikai zināšanas.
Viņš nemanot pieaug kopā ar cilvēkiem, kuriem palīdz lidot.
Es redzēju, kā viņi mainījās.
Kā kāds pirmo reizi notic sev.
Kāds pārstāj slēpties.
Kāds beidz dzīvot tikai citu gaidās.
Kāds pirmo reizi pasaka:
“Es drīkstu būt es.”
Un tajos brīžos saproti — īstā izglītība nav diplomos.
Tā ir spējā satikt pašam sevi.
Katrs no viņiem man tagad asociējas ar savu putnu.
Kāds ir Pūce — dziļš, gudrs un ilgi dzīvojis tumsā.
Kāds ir Zivju Dzenītis — ass, meklējošs un beidzot gatavs ienirt dzīvē.
Kāds ir Flamingo — ievainots, bet joprojām skaists savā maigumā.
Kāds ir Zīlīte — maza, jūtīga dvēsele, kura iemācās nebaidīties no pavasara.
Un varbūt mans uzdevums nekad nebija viņus noturēt pie sevis.
Varbūt mans uzdevums bija tikai atgādināt:
“Tev jau sen ir spārni.”
Šodien viņi aiziet pasaulē.
Katrs ar savu stāstu.
Ar savām bailēm.
Ar savu gaismu.
Un es zinu — dzīve viņus vēl pārbaudīs.
Būs vētras.
Būs vilšanās.
Būs brīži, kad gribēsies atgriezties vecajā ligzdā.
Bet tagad viņi zina ko ļoti svarīgu:
putns nekļūst stiprs tad, kad nekad nekrīt.
Putns kļūst stiprs tad, kad pēc kritiena atkal izvēlas lidot.
Paldies jums par uzticēšanos.
Par atvērtām sirdīm.
Par drosmi augt.
Par to, ka ļāvāt man būt daļai no jūsu ceļa.
Un tagad — lidojiet.
Ne perfekti.
Ne bez bailēm.
Bet pa īstam.
Jo pasaulei visvairāk trūkst nevis ideālu cilvēku.
Pasaulei trūkst cilvēku, kuri nebaidās būt dzīvi.🕊️
Ir cilvēki, kurus satiekot, tu ļoti skaidri sajūti — viņos ir milzīgs potenciāls dzīvei, tuvībai un attiecībām.
Bet kaut kas vēl nav savienojies.
Kaut kas vēl nav atvēries.
Es ļoti labi atceros savu pirmo sajūtu, iepazīstot Edgaru.
Kluss.
Noslēgts sevī.
Ļoti spēcīgs loģiskajā domāšanā.
Apdāvināts.
Gudrs.
Ar milzīgu spēju analizēt, saprast struktūras, redzēt sistēmas.
Un tajā pašā laikā man bija tik skaidra sajūta — šim vīrietim pietrūkst tikai viena.
Spēja saprast, ka emocijas nav traucēklis.
Ka jūtas nav kaut kas, ko vajag apiet vai kontrolēt.
Ka spēja lietot savas un citu cilvēku emocijas patiesībā ir tā pati inteliģence — tikai daudz dziļākā līmenī.
Jo viss pārējais viņam jau piemita.
Un tieši tur sākas cilvēka īstais ceļš.
Nevis brīdī, kad viņš kļūst “labāks”.
Bet brīdī, kad viņš sāk sevi apzināties.
Ar vienu soli.
Ar vienu godīgu skatienu sevī.
Ar vienu atļauju sajust.
Un tad pamazām cilvēks sāk ne tikai saprast dzīvi.
Viņš sāk saprast pats sevi.
Savas reakcijas.
Savas bailes.
Savas aizsardzības.
Savu ievainojamību.
Un līdz ar to — arī citus cilvēkus.
Ar Inesi bija citādi.
Sākumā viņa bija pilnīgi apjukusi savās un citu cilvēku vēlmēs.
Pazaudējusi robežas.
Pazaudējusi sajūtu par savām tiesībām.
Par to, kur beidzas citu gaidas un sākas viņas pašas dzīve.
Un tas ir tik raksturīgi cilvēkam, kurš ilgu laiku dzīvojis nevis kontaktā ar sevi, bet pielāgošanās režīmā.
Kad cilvēks tik ļoti cenšas būt vajadzīgs, saprasts vai pieņemts, ka pamazām pārstāj dzirdēt pats sevi.
Bet skaistākais šajā darbā vienmēr ir viens — nekas nav galīgs, kamēr cilvēks sāk apzināties.
Jo viss, kas ir ieraudzīts, sāk mainīties.
Viss, kas ir nosaukts vārdā, zaudē varu pār cilvēku.
Viss, kas tiek izjusts un saprasts, pamazām kļūst par pieredzi, nevis cietumu.
Un šodien, skatoties uz viņiem, ir grūti noticēt, cik garu ceļu abi ir nogājuši.
Šobrīd tie ir divi cilvēki, kuri, atrodot sevi, atrada viens otru.
Un laikam tas ir viens no skaistākajiem brīžiem, ko iespējams piedzīvot skolā — redzēt, kā cilvēks pārstāj bēgt no sevis un sāk izmantot sevi dzīvei.
Attiecībām.
Tuvībai.
Mīlestībai.
Mēs bieži domājam, ka attiecības sākas ar satikšanos.
Bet patiesībā tās sākas daudz agrāk.
Tās sākas brīdī, kad cilvēks pirmo reizi pa īstam satiek pats sevi.
Un tikai tad viņš spēj pa īstam ieraudzīt otru.
Man tas ir milzīgs lepnums un ļoti personisks prieks — redzēt, ka Alter Ego skola spēj dot cilvēkiem ne tikai zināšanas.
Bet iespēju dzīvot citādi.
Iespēju būt kontaktā.
Iespēju satikt savu cilvēku.
Apprecēties.
Veidot ģimeni.
Un būt laimīgiem nevis ideālas dzīves dēļ, bet tāpēc, ka viņi viens otru saprot no pusvārda.
Mēs varam būt tikai klātesoši šādām pārmaiņām.
Un patiesībā — tas jau ir ļoti daudz.
Paldies par iespēju to piedzīvot. 🤍
Praktiski ieteikumi emocionālās inteliģences attīstīšanai un zaudējumu pārdzīvošanai
Zaudējums nav tikai brīdis, kad kaut kas beidzas. Tas bieži ir brīdis, kad pazūd vecais balsts — cilvēks, attiecības, darbs, cerība vai ilūzija.
Emocionālā inteliģence šādā brīdī nav “turēties stipri”. Tā ir spēja neizbēgt no sevis tad, kad iekšā sāp.
1. Ļauj emocijai iziet cauri
Kad sāp, mēs bieži gribam aizvērties:
“Es neraudāšu.”
“Nav tik traki.”
“Man jābūt stipram.”
Bet neizjusta emocija nepazūd. Tā paliek ķermenī — saspringtā žoklī, smagā krūtīs, nogurumā, aizkaitinājumā.
Vingrinājums:
Apstājies un pajautā sev:
Kur manā ķermenī šī emocija dzīvo?
Krūtīs? Kaklā? Vēderā? Plecos?
Nemēģini to uzreiz labot. Elpo un vienkārši ievēro.
Mērķis: neiesaldēt emociju sevī.
2. Pajautā: “Ko šis man rāda?”
Zaudējuma brīdī viegli iestrēgt jautājumā:
“Kāpēc tas notika ar mani?”
Bet vērtīgāks jautājums ir:
“Ko šī situācija man rāda par mani?”
Varbūt tu pārāk ilgi klusēji.
Varbūt pārāk ilgi turējies pie cerības.
Varbūt tev jāiemācās izvēlēties sevi bez vainas sajūtas.
Vingrinājums:
Uzraksti trīs teikumus:
1. Es šajā situācijā pazaudēju…
2. Man visvairāk sāp tāpēc, ka…
3. Šī situācija man rāda, ka man ir laiks iemācīties…
Mērķis: pārvērst zaudējumu par atklāsmi, nevis sodu.
3. Atšķir faktu no sava stāsta
Sāpes bieži ir vienkāršas: man pietrūkst, man sāp, man ir bail.
Bet prāts sāk būvēt stāstu:
“Mani nekad neizvēlas.”
“Es neesmu pietiekami labs.”
“Ar mani vienmēr tā notiek.”
Šis stāsts reizēm sāp vairāk nekā pats notikums.
Vingrinājums:
Sadali lapu divās daļās:
Kas patiešām notika?
Ko es sev par to stāstu?
Piemēram:
Notika: cilvēks aizgāja.
Mans stāsts: mani nav iespējams mīlēt.
Tie nav viens un tas pats.
Mērķis: atšķirt realitāti no iekšējās brūces interpretācijas.
4. Atgūsti sevi ar vienu mazu soli
Atbildība nenozīmē vainot sevi. Tā nozīmē atgūt ietekmi.
Nevis:
“Ar mani tā notika, un es neko nevaru.”
Bet:
“Es nevaru mainīt visu, kas notika, bet varu izvēlēties nākamo soli.”
Vingrinājums:
Pajautā sev:
Kāds viens mazs solis šodien mani atgriež pie sevis?
Iziet pastaigā. Nomazgāties. Sakārtot vienu stūri. Uzrakstīt cilvēkam, kurš spēj būt blakus. Neuzrakstīt tam, kurš atkal ievelk vecajā sāpē.
Mērķis: neatgūt visu dzīvi uzreiz, bet atgūt vienu savu kustību.
5. Nosauc emociju vārdā
“Man ir slikti” vēl nav emocija.
Zem tā var būt skumjas, dusmas, kauns, bailes, aizvainojums, vientulība, vilšanās vai bezspēcība.
Vingrinājums:
Pajautā sev:
Kas tieši man ir?
Man ir skumji?
Man ir bail?
Es jūtos noraidīts?
Es esmu dusmīgs?
Es jūtos viens?
Mērķis: no miglas pāriet skaidrībā. Emocija, kurai ir vārds, kļūst vieglāk izturama.
6. Runā godīgi, bet neuzbrūkoši
Sāpes viegli pārvēršas pārmetumā.
“Tu mani sabojāji” vietā var pateikt:
“Man ļoti sāp tas, kas notika, un man vajag laiku, lai saprastu, ko es ar to daru.”
“Tu mani nesaproti” vietā:
“Kad tu klusē, es sāku justies viena, un man kļūst grūti palikt mierīgā kontaktā.”
Vingrinājums:
Pirms saki svarīgu teikumu, pārbaudi:
1. Kas notika?
2. Ko es jūtu?
3. Kas man ir vajadzīgs?
Mērķis: nepārvērst sāpes uzbrukumā.
7. Parūpējies par ķermeni
Emocionālas sāpes dzīvo arī ķermenī. Ja nav miega, ēdiena, kustības un ritma, psihe kļūst trauslāka.
Vingrinājums:
Zaudējuma laikā sāc ar pamatiem:
* izgulies, cik iespējams;
* paēd kaut ko normālu;
* katru dienu vismaz nedaudz izkusties.
Tas nav banāli. Tas ir nervu sistēmas atbalsts.
Mērķis: dot sev resursus izturēt to, ko sirds vēl apstrādā.
8. Meklē cilvēku, ne tikai padomu
Zaudējuma brīdī ne vienmēr vajag gudru ieteikumu. Dažreiz vajag cilvēku, kurš spēj palikt blakus un nebaidās no tavām sāpēm.
Vingrinājums:
Pajautā sev:
Kuram cilvēkam es varu pateikt patiesību un pēc tam nejusties vēl sliktāk?
Ja tāda cilvēka nav, ir vērts meklēt profesionālu atbalstu.
Mērķis: nepārdzīvot sarežģītas emocijas vienatnē.
9. Nesteidzini savu dziedināšanu
Zaudējums nav projekts ar termiņu.
Cilvēks bieži neskumst tikai par to, kas notika. Viņš skumst arī par to, kas vairs nenotiks — par cerību, nākotni, ilūziju.
Vingrinājums:
Nomaini jautājumu:
Nevis:
“Kad es beidzot tikšu pāri?”
Bet:
“Kas man šodien palīdz nepalikt vienam ar šo sāpi?”
Mērķis: dot sev laiku, nepārvēršot sāpes pašpārmetumā.
10. Neļauj zaudējumam atņemt tevi pašu
Zaudējums var atņemt cilvēku, attiecības vai dzīves posmu. Bet tam nav jāatņem tava vērtība, tava balss un tava spēja dzīvot tālāk.
Emocionālā inteliģence sākas brīdī, kad cilvēks spēj sev pateikt:
“Jā, man sāp. Bet es neesmu tikai šī sāpe.”
“Jā, es pazaudēju. Bet es vēl varu sevi atgūt.”
“Jā, kaut kas beidzās. Bet es vēl neesmu beidzies.”
24/04/2026
Es nebiju pazudusi.
Es vienkārši kādu laiku nerakstīju no vietas, kur “vajag būt redzamai”.Es biju vietā, kur top lietas, kuras vēl nav gatavas skaļumam.
Ir tādi periodi, kuros cilvēks nevis pazūd, bet pārbūvē savu iekšējo pilsētu. Klusi. Pa vienai ielai. Pa vienai durvij. Pa vienai sistēmai.
Un man šis ir tieši tāds laiks.
Pēdējos mēnešos es ļoti dziļi esmu iegājusi savā lielajā online projektā, mācībās, mākslīgajā intelektā un jaunā biznesa virzienā. Bet patiesībā zem tā visa ir kaut kas vēl dziļāks.
Es veidoju nevis vienkārši produktus.Es veidoju vidi, kur cilvēks var ienākt apjucis, bet nepalikt viens savā apjukumā.
Tas man šobrīd ir ļoti svarīgi.
Jo pēc 10 gadiem mārketingā un 4 gadiem mākslīgā intelekta pasaulē es arvien skaidrāk jūtu: zināšanas pašas par sevi vēl neko nemaina. Maina sistēma. Maina ceļš. Maina vide, kurā cilvēks saprot, kur viņš ir, kas ar viņu notiek un kāds ir nākamais solis.
Tieši tāpēc Alter Ego man vairs nav tikai skola.
Tā pamazām kļūst par dzīvu ekosistēmu — ar ieejas punktiem, testiem, workshopiem, klubu, attīstības ceļiem, AI kuratoriem, zināšanu bāzi un dziļākiem līmeņiem tiem, kuri ir gatavi iet tālāk. Nevis haotisks saturs, bet ceļš. Nevis “šeit ir viss, skaties pats”, bet “ienāc, mēs palīdzēsim tev orientēties”.
Šobrīd es pabeidzu būvēt kluba onboarding sistēmu.
Un man tas nav tehnisks vārds.Onboardings manā izpratnē ir pirmais apskāviens pēc sliekšņa pārkāpšanas.
Tā ir vieta, kur cilvēkam nav jākaunas, ka viņš vēl nesaprot, kur klikšķināt, ar ko sākt, kuru tēmu izvēlēties, kurā virzienā doties.
Viņš vienkārši ienāk.Un sistēma viņu maigi ievirza.
“Lūk, kur tu esi.”“Lūk, kāds varētu būt tavs ceļš.”“Lūk, ar ko sākt, lai nepazustu.”
Tieši tāpēc top Alter Ego Pathfinder — mana kluba ceļa karte:https://alter-ego-pathfinder.lovable.app
Es gribu, lai cilvēks klubā nejūtas kā bibliotēkā, kur viņam pašam jāatrod īstā grāmata tumšā plauktā. Es gribu, lai viņš sajūt: te ir struktūra, te ir elpa, te ir kāds, kurš ir padomājis par viņa apjukumu pirms viņš pats to vēl ir paspējis noformulēt.
Paralēli tam top vēl viens man ļoti mīļš virziens — “Pāru laboratorija”:https://parulaboratorija.lovable.app
Šis projekts man ir īpašs, jo attiecības nav tēma, kuru var izskaidrot ar trim padomiem un skaistu citātu.
Attiecības ir dzīva sistēma.
Tur ir divi cilvēki, divas bērnības, divi nervu sistēmu ritmi, divas aizsardzības, divas valodas, divi klusumi. Un bieži pāri nestrīdas par to, par ko viņi domā, ka strīdas. Viņi satiekas daudz dziļākā vietā — savos neieraudzītajos mehānismos.
Man gribas radīt telpu, kur pāris var nevis vainot viens otru, bet sākt pētīt:kas patiesībā starp mums notiek?
Bez kauna.Bez diagnozēm.Bez “kurš ir vainīgs”.
Ar ziņkāri.Ar drosmi.Ar iespēju ieraudzīt dinamiku, nevis tikai konfliktu.
Un vēl ir mana jaunā aizraušanās — digitālie produkti un servisi.
Šobrīd es jūtu, ka manī ir piedzimusi jauna profesionāla identitāte. Nevis tikai mācīt. Nevis tikai konsultēt. Bet būvēt sistēmas, kur zināšanas kļūst lietojamas.
Tā ir pavisam cita bauda.
Paņemt ideju un iedot tai ķermeni.Paņemt pieredzi un pārvērst to servisā.Paņemt haosu un izveidot no tā ceļa karti.
Te var ieskatīties vienā no manām radošajām darbnīcām:https://velocity-vision-works.lovable.app/
Un pats interesantākais ir tas, ka es to visu sāku darīt sev. No savas vajadzības saprast, sakārtot, izveidot, pārbaudīt. Bet tad pēkšņi saproti — tas, ko tu radi sev, var kļūt par atbalstu arī citiem.
Tā pieredze sāk apaugt ar jēgu.
Un vienā brīdī vairs nav iespējams ar to nedalīties.
Tāpēc, ja pēdējā laikā šķita, ka es klusēju — nē.Es biju ļoti skaļā sarunā ar nākotni.
Es tikai vēl nebiju visu iznesusi ārā.
Bet tagad pamazām nesīšu.
Ne perfekti nopulētu.Ne mākslīgi pareizu.Bet dzīvu.
Tieši tā, kā top viss, kam ir dvēsele.
Vajadzība, kuru tu nepateici.
Tu jūties nesaprasts.
Nenovērtēts.
Aizvainots.
Un lielāko daļu laika tev šķiet, ka tas ir par citiem.
Par viņu attieksmi.
Par viņu klusēšanu.
Par viņu “vajadzēja saprast pašiem”.
Bet patiesība ir neērtāka.
Tu nepateici.
Nevis tāpēc, ka nevarēji.
Bet tāpēc, ka baidījies pazaudēt, būt par daudz, būt neērts, būt nepareizs.
Aizvainojums gandrīz vienmēr dzīvo tur,
kur es varēju sevi aizstāvēt,
bet izvēlējos klusēt.
Dusmas dzīvo tur,
kur es nodevu savas robežas,
lai saglabātu mieru.
Un bailes — tur,
kur es pats sev nepaskaidroju, ko man patiesībā vajag.
Šodien skolā mēs atkal redzējām vienu un to pašu:
cilvēks cieš nevis no “situācijas”,
bet no nepateiktas vajadzības.
Un brīdī, kad viņš to nosauc skaļi,
nevis pārmet,
nevis vaino,
bet atzīst —
spriedze krīt.
Ne vienmēr būs “jā”.
Bet vienmēr paliksi godīgs pret sevi.
Un tas ir vienīgais veids,
kā beigt sevi apzagt.
—
🖤 Ja sajuti sevi šajās rindās — tas nav nejauši.
📌 Saglabā. Atgriezies. Un nākamreiz… pasaki.
Click here to claim your Sponsored Listing.
Location
Category
Contact the school
Telephone
Website
Address
Kalnciema Iela 29a/6
Riga
LV-1002
Opening Hours
| Monday | 09:00 - 20:00 |
| Tuesday | 10:00 - 18:00 |
| Wednesday | 10:00 - 18:00 |
| Thursday | 10:00 - 18:00 |
| Friday | 10:00 - 18:00 |
| Saturday | 10:00 - 18:00 |
| Sunday | 10:00 - 18:00 |