LI Līvõd institūt

🇬🇧 Until June 15 there is an opportunity to submit an abstract for the conference jointly organised by the Latvijas Nacionālais Vēstures Muzejs (Latvian National Museum of History) and Interdisciplinary Research Incubator “The Beginnings of Latvia” – “Humans and Communities I: Archaeology and Prehistory”.

More on conference: https://lnvm.gov.lv/en/news/international-conference-will-be-held/

🇱🇻 Mūsu blogā neliels ieskats mūsu kolēģes Arnitas Agritas Umalas maģistra darbā, kas veltīts lībiešu valodas divdabjiem.

Lībiešu un latviešu valodas līdzības - LU LĪBIEŠU INSTITŪTS Par latviešu un lībiešu valodu bieži tiek runāts kā par divām ļoti atšķirīgām valodām – viena pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, un otra – pie somugru valodu saimes. Bet dzīvošana kopā atspoguļojas ne tikai kaimiņu būšanā, bet arī valodā. Savā maģistra darbā izlē...

🇱🇻 Katru gadu pie mums praksē ierodas studenti. Šogad tās bija divas praktikantes tepat no Latvijas – Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes – Ksenija un Madara, kas abas studē somugristiku.

🟢Ksenija: "Prakse Lībiešu institūtā bija interesanta iespēja iepazīt lībiešu kultūru un vēsturi ārpus studiju auditorijas. Tā deva ieskatu institūta darbā un ļāva sastapt cilvēkus, kuri ikdienā nodarbojas ar lībiešu mantojuma pētniecību un saglabāšanu. Prakses laikā ieguvu jaunas zināšanas un pieredzi darbā ar dažādiem materiāliem, kas saistīti ar lībiešu vēsturi. Papildus tam bija iespēja piedalīties institūta rīkotajos pasākumos un tuvāk iepazīt ar lībiešu mantojumu saistītas vietas. Pēc prakses noslēguma turpināju darbu institūtā, tāpēc šo iespēju noteikti vērtēju ļoti augstu."

🔵 Madara: "Studiju ietvaros izvēlējos kārtot praksi Lībiešu institūtā, pamatojoties uz jau iepriekš dzirdētajām labajām atsauksmēm par institūtu kā prakses vietu. Jau no pirmās dienas bija patīkami redzēt, ka prakses uzdevumi tiek pielāgoti studenta interesēm un prasmēm, nevis piešķirti “ķeksīša pēc”. Prakses gaitā institūta darbinieki vienmēr bija pretimnākoši un atbalstoši, turklāt tik tiešām bija iespēja sajusties kā daļai no komandas, saņemot uzaicinājumus uz aktuālajiem institūta rīkotajiem pasākumiem. Prakses laikā institūts sniedza iespēju piedalīties arī lībiešu valodas nodarbībās, kas ne vien palīdzēja ar veiksmīgāku prakses uzdevuma izpildi, bet arī paplašināja studiju laikā iegūtās zināšanas par lībiešu valodu un kultūru."

Un vēl – abas plāno turpināt studijas, nu jau Tartu Universitātē. Mēs turēsim īkšķus, lai viss izdodās, un gaidīsim atpakaļ.

Attēlā: Ksenija un Madara LU Humanitāro zinātņu fakultātē, tiekoties ar Somijas parlamenta priekšsēdētāju.

🇱🇻 2. jūnijā uzņēmām savus vismīļākos ciemiņus – lībiešu valodas apguvējus. Šoreiz no Tartu Universitātes TÜ eesti ja üldkeeleteaduse instituut – studentus un viņu pasniedzējas, lībiešu valodas pētnieces Tuuli Tuisku un Marili Tomingasu. Priecājamies par studentu interesi, labiem un dziļiem jautājumiem, izpratni un zināšanām. Ieskatījāmies ne tikai senos avotos drukātā un fotogrāfiju veidolā, mēģinājām atrast lībiešus arī Rīgas ielās un laukumos 🇸🇱

🇸🇱 Tienū iļ nei jõvā kubbõsōmi, armõd sõbrād!

🇱🇻 Šodien Badačoņā, Ungārijā Tokajas Universitātes organizētajā seminārā "Mazākumtautību un valodu politika Dzintara ceļa reģionā” piedalījās LU LI vadošā pētniece Gunta Kļava ar prezentāciju “Lībiešu valoda kā Latvijas pamattautas valoda: Valodas politikas rezultāti” un pētnieks Uldis Balodis ar prezentāciju “Latvijas valodas politika vēsturiskā un mūsdienu skatījumā”.

🇬🇧 Today in Badacsony, Hungary at the seminar “Minority and language policies in the Amber Road region” organized by the University of Tokaj, UL LI senior researcher Gunta Kļava gave the presentation “Livonian as an Indigenous Language of Latvia: Language Policy Implications” and researcher Uldis Balodis gave the presentation “Historical and Modern Language Policy in Latvia”.

🇱🇻Portālā Delfi.lv saruna ar mūsu pētnieku Uldi Balodi – par valodniecību un tulkošanu; lībiešu, Ludzas igauņu un Amerikas pirmiedzīvotāju valodu pētniecību, saknēm un daudz ko citu.



https://www.delfi.lv/193/politics/120120137/ludzas-igaunu-kurzemes-libiesu-un-amerikas-indianu-petnieks-uldis-balodis?fbclid=IwY2xjawSE-vRleHRuA2FlbQIxMQBzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEeA6JbEfZYf7eR0BOIBKhdX9OHz8eSZE2pYTs5llTYVdJ3GANLGNwgblMNd1c_aem_sDR4tEYNs3F9BEb81HFrDw

Ludzas igauņu, Kurzemes lībiešu un Amerikas indiāņu pētnieks – Uldis Balodis 1995. gadā, pēdējoreiz satiekot vectēvu, mākslinieku Juri Soikanu, Amerikā uzaugušais Uldis dāvanā saņēma grāmatu par lībiešiem. Tagad viņš Baltijas somugru valodas pēta gan Tartu Universitātē Igaunijā, gan Latvijas Universitātes Lībiešu institūtā.

🇱🇻 Kolēģi no mūsu kopīgā projekta "Ȭpen" sākuši darbu pie pirmā latviešu rokrakstu atpazīšanas modeļa, kura nākamajos posmos iecerēts pievērsties arī eksperimentiem lībiešu valodas rokrakstu atpazīšanā. Tieši šim nolūkam šobrīd gatavojam vairākas datu kopas, tostarp digitalizējot pie mums esošos rokrakstu paraugus.

✍️ Tapis pirmais atvērtais latviešu rokrakstu teksta atpazīšanas modelis platformā Transkribus! 👏👏👏

Tas būs noderīgs ikvienam, kurš strādā ar 19. gadsimta latviešu rokrakstu manuskriptiem. 📜

Modeļa trenēšanā izmantoti Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas krājuma materiāli, kas glabājas LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Latviešu folkloras krātuvē.

🔎 Modelis pieejams ikvienam reģistrētam Transkribus lietotājam ar nosaukumu “Latvian 19th century”.

👉 Modelis tapis Latvijas Universitātes finansētā projektā ȬPEN jeb “Atvērtās zināšanu ekosistēmas sabiedriskās zinātnes attīstībai”. Tā izstrādē sadarbojas LU HZF Digitālo humanitāro zinātņu centrs, Latvijas Universitātes bibliotēka, Transkribus un LU LFMI Latviešu folkloras krātuve.

🔗 Plašāk – ziņā: https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/109643/

🇱🇻 Ieskats pirmajos arheoloģiskajos izrakumos Turaidā.

🇱🇻 Šodien ar kopīgu Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs apmeklējumu noslēdzās 2025./2026. 🇸🇱lībiešu🇸🇱 valodas un kultūras mācību gads. Sirsnīgs un liels "Tienū!" visiem 35 lībiešu valodas un kultūras skolas dalībniekiem un 8 skolotājiem, kas šī gada laikā ir kopīgi pierādījuši – ja griba ir, tad būs arī lībiešu valoda, un pat tika viena gada laikā var sasniegt ļoti, ļoti daudz.

Latvijas Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs noslēgumam netika izvēlēts nejauši. Tajā atrodama daļiņa Lībiešu krasta – no Lūžņas pārvestā lībiešu sēta "Dēliņi". Turklāt kopš pavasara muzejā atkal darbojas vēl viena daļīņa Lībiešu krasta – skolotāja un lībiešu mantojuma glabātāja Zoja Sīle, bez kuras stāstījuma daudz kas no Dēliņu sētas paliktu neizzināts. Un šeit būtu vietā pateikt īpašu "Tienū!" viņai ne tikai par stāstījumu, bet arī par ideju pārvērst lībiešu mācību gada noslēguma svinības Dēliņu sētā par ikgadēju tradīciju!

Sirsnīgs paldies Izglītības un zinātnes ministrija, kas jau otro gadu nodrošina valsts atbalstītu iespēju apgūt lībiešu valodu un kultūru visa gada garumā (un šis ieguldījums, kā redzams, atgriežas ar uzviju). Tāpat paldies Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs par atbalstu noslēguma pasākuma īstenošanā!

Uz tikšanos vasaras skolā!

🇬🇧 On 20 May, Institute Director Valts Ernštreits delivered an intervention at the 25th Session of the Intergovernmental Committee for the Return of Cultural Property to its Countries of Origin or its Restitution in Case of Illicit Appropriation (ICPRCP) in Paris, UNESCO — on behalf of the United Nations Permanent Forum on Indigenous Issues. The intervention introduced the Forum and its work to the Committee, presented the Forum's existing recommendations on the repatriation of cultural property, sacred objects, and ancestral remains of Indigenous Peoples, and outlined the multifaceted challenges these processes entail given the diversity of Indigenous Peoples' situations — including those reflected in Livonian experiences.

Among the proposed approaches: proactive facilitation and consultation by Member States, and ensuring full access by Indigenous Peoples to their cultural property even prior to formal restitution discussions. The intervention also proposed the establishment of a dedicated Focus Group within the ICPRCP — a collaborative mechanism bringing together Committee representatives, Forum members, representatives of other Indigenous mechanisms, and Indigenous Peoples themselves.


UNESCO Latvijas Nacionālā komisija