Center for Judaic Studies at the University of Latvia

It is with great sadness that we have learnt of the passing of Professor Herman Branover (13 December 1931 – 4 May 2026).
Born in Riga, professor was a prominent physicist and Jewish educator.
Together with Rabbi Barkan and the director of our Center Professor Ruvin Ferber, Professor Branover has organized first four international academic conferences in Riga entitled “Jews in a Changing World.” The conferences took place in the University of Latvia and the topics of the presentations covered a wide range of issues relating to Judaism, Jewish history, culture and literature.

May his memory be a blessing
זִכְרוֹנוֹ לִבְרָכָה

LV/EN

Ar lielām skumjām uzzinājām, ka 4. maijā 94 gadu vecumā mūžībā ir devies ievērojamais Latvijas zinātnieks un ebreju kultūras darbinieks profesors Hermans (Jirmijahu) Branovers (13.12.1931, Rīga - 4.05.2026, Ņujorka).

Dzimis agronoma un pedagoga, Ebreju izglītības biedrības eksperimentālās fermas "Muškati" vadītāja Herca Branovera ģimenē, Hermans no jaunības tika audzināts ebreju nacionālajā garā.

Pavadot nacistu okupācijas posmu evakuācijā, viņš atgriezās Rīgā, un pēc skolas pabeigšanas iestājās Ļeņigradas politehniskajā institūtā. Pēc absolvēšanas viņš atgriezās Rīgā, kur paralēli pasniegšanai LU Inženierzinātņu fakultātē pats studēja Fizikas un matemātikas fakultātē, iegūstot tehnisko zinātņu kandidāta grādu, un 1960.-1971. gadā strādāja Zinātņu Akadēmijas Fizikas institūtā, kur 1969. gadā aizstāvēja doktordisertāciju magnetohidrodinamikā.

Paralēli zinātniskai darbībai viņš 1960. gados sāka aktīvi iesaistīties ebreju nacionālajā kustībā, tajā skaitā reliģiskās dzīves uzturēšanā okupācijas režīma spiediena apstākļos. 1971. gadā viņš pieprasīja atļauju izbraukt no PSRS, kas nozīmēja momentālo atlaišanu no darbu. Pēc divu gadu cīņas un milzīgas naudas summas samaksāšanas valsts iestādēm kā "kompensāciju par iegūto izglītību" viņš 1973. gadā emigrēja uz Izraēlu. Viņa cīņas un emigrācijas stāsts tika plaši atspoguļots arī brīvās pasaules latviešu periodikā.

Izraēlā viņš tika iecelts par profesoru un magnetohidrodināmikas centra vadītāju Bēerševas Universitātē, paralēli pasniedzot Telavivas Universitātē. Šajā laikā viņš publicēja ne tikai zinātniskos darbus, bet aktīvi pievērsās arī reliģiskai publicistikai, kas stāstīja gan par viņa paša intelektuālo un garīgo pieredzi, gan izskatīja jautājumus par reliģijas un zinātnes attiecībām. Viņš nodibināja arī organizāciju SHAMIR, kuras mērķis bija kvalitatīvi sagatavotās reliģiskās literatūras izdošana un pasniegšana padomju ebrejiem abpus "dzelzs priekškaram".

Pēc PSRS sabrukuma un Latvijas neatkarības atgūšanas viņš daudzkārt ir atgriezies dzimtajā Rīgā, un 1992. gadā tika iecelts par LZA locekli. Paralēli viņš aktīvi iesaistījās ebreju kopienas atdzimšanā, 1991. gadā piedaloties Ebreju Brīvās universitātes dibināšanā, kur plašs interesentu loks varēja gūt zināšanas par ebreju vēsturi, kultūru un tradīcijām, bet 1999. gadā bija viens no Latvijas Universitātes Jūdaikas studiju centra pamatlicējiem, kas ļāva šos tematus apgūt akadēmiskajā līmenī. Viņš bija arī līdzdibinātājs konferencei "Ebreji mainīgajā pasaulē", kas notika 10 reizes starp 1993. un 2017. gadiem. Līdz saviem pēdējiem gadiem viņš ir saglabājis interesi un turēja rūpi par Latvijā notiekošo, gan par Latvijas zinātni, gan par ebreju kopienas dzīvi.

Lat viņā dvēsele tiek iesieta dzīvības tīstoklī, un lai viņa piemiņa ir svētīta !
בד"א ת"נצבה

Foto: Profesors Hermans Branovers (centrā) ar Latvijas virsrabīnu Nātanu Barkanu (pa labi), Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un LU Jūdaikas centra vadītāju prof. Ruvinu Ferberu II konferencē "Ebreji mainīgajā pasaulē". Rīga, 27.-29.08.1997

***

With great sadness, we learned that on May 4, at the age of 94, the distinguished Latvian scientist and Jewish cultural figure, Professor Hermann (Yirmiyahu) Branover (13 December 1931, Riga – 4 May 2026, New York), has passed away.

Born into the family of agronomist and educator Herz Branover, who was the head of the Jewish Education Society’s experimental farm “Muškati,” Hermann was brought up from an early age in the Jewish national spirit.

Having spent the period of N**i occupation in evacuation, he returned to Riga and, after finishing school, enrolled in the Leningrad Polytechnic Institute. After graduating, he returned to Riga, where, alongside teaching at the Faculty of Engineering at the University of Latvia, he himself studied at the Faculty of Physics and Mathematics. From 1960 to 1971, he worked at the Institute of Physics of the Academy of Sciences, where in 1969 he defended his doctoral dissertation in magnetohydrodynamics.

Alongside his scientific work, in the 1960s he began to actively participate in the Jewish national movement, including facilitation of religious life despite the pressure of the Soviet regime. In 1971, he applied for permission to leave the USSR, which resulted in his immediate dismissal from work. After two years of struggle and paying a large sum of money to the authorities as a “compensation for the education received,” he emigrated to Israel in 1973. His struggle and emigration story were widely covered not only in Israeli, but also in Latvian émigré press.

In Israel, he was appointed professor and head of the Center for Magnetohydrodynamics at the University of Beersheba, while also teaching at Tel Aviv University. During this time, he published not only scientific works but also has written several collections of essays, describing both his own intellectual and spiritual experience and addressing questions about the relations between religion and science. He also founded the organization SHAMIR, whose aim was to produce and distribute high-quality religious literature for Soviet Jews on both sides of the Iron Curtain.

After the collapse of the USSR and the restoration of Latvia’s independence, he returned to his native Riga many times, and in 1992 he was appointed a member of the Latvian Academy of Sciences. At the same time, he actively contributed to the revival of the Jewish community: in 1991 he among the founders of the Jewish Free University, where a wide audience could gain knowledge about Jewish history, culture, and traditions, and in 1999 he was one of the founders of the Center for Judaic Studies at the University of Latvia, enabling these subjects to be studied at an academic level. From 1993 to 2017 he chaired 10 iterations of conference "Jews in the Changing World". Until his final years, he maintained an interest and concern for developments in Latvia, both in science and in the life of the Jewish community.

May his soul be bound in the bundle of life, and may his memory be a blessing.

בד"א ת"נצבה

Photo: Professor Hermann Branover (center) with the Chief Rabbi of Latvia Nathan Barkan (right), President of Latvia Guntis Ulmanis, and head of the University of Latvia Center for Judaic Studies Prof. Ruvin Ferber at the II conference “Jews in a Changing World.” Riga, 27–29 August 1997.

Latvijas kino aizmirstais vārds. Kas ir Solomons Mintuss? Solomona Mintusa vārds Latvijā gandrīz nav pazīstams. Ilgu laiku par viņu nerunāja vispār. Un tikai 2007. gadā tas izskanēja publiski – kad uz lielā ekrāna parādīja 1913. gada filmu "Kur pat...

Menachem Birnbaum (1893 - 1944?).
"Chad Gadjo" (Berlin, 1920)

Apsveicām, professors! )

Lai saprastu šodienu un pieņemtu gudrus lēmumus nākotnē, ir svarīgi zināt savu vēsturi. Par ieguldījumu Latvijas vēstures pētniecībā par “Gada vēsturnieku Latvijā” atzīts Aivars Stranga. Balva tiek pasniegta jau 14. gadu, lai popularizētu vēsturi un pievērstu sabiedrības uzmanību Latvijas vēsturnieku devumam.

⬇️ Saite uz sižetu ir komentāru sadaļā.

Chag Purim sameah!

Happy Purim!

This early twentieth century postcard features a reproduction of the well-known Ephraim Moses Lilien etching, “Esther and her Maids” (1911). It reflects Lilien’s detailed, decorative Art Nouveau style, depicting the biblical queen as a dignified heroine with an emphasis on her courage and authority.

LV/ENG

Šodien, 1. februārī, mēs atzīmējam uzreiz divus datumus, kas ir nozīmīgi ebreju kalendārā - gan globāli, ebreju tautai kopumā, gan lokāli, Latvijas ebreju vēsturē: ebreju svētku Tu bi-Švat sākumu un Taisnīgā starp tautām Žaņa Lipkes dzimšanas dienu.

Tu bi-Švat svētki simbolizē dabas atmodu. Tie tiek dēvēti par "koku Jauno gadu", kad tradicionāli stāda kokus.

Žanis (Jānis) Lipke (1900-1987) iemieso drosmi un pretošanos režīmam. Latvijas nacistu okupācijas laikā viņš Rīgā un Dobelē izglāba vairāk nekā 55 ebrejus. Šodien aprit 126 gadi kopš viņa dzimšanas.

Fotogrāfijā no muzeja "Ebreji Latvijā" krājuma ir apvienoti abu šo svētku "simboli": Žanis Lipke Izraēlas dabā 1977. gadā.

---

Today, February 1, we mark two dates that are significant in the Jewish calendar - both globally, for the Jewish people as a whole, and locally, in the history of Jews in Latvia: the beginning of the Jewish holiday Tu BiShvat and the birthday of Righteous Among the Nations Žanis Lipke.

The holiday of Tu BiShvat symbolizes the awakening of nature. It is known as the "New Year of the Trees," a time when it is customary to plant trees.

Žanis (Jānis) Lipke (1900-1987) embodies courage and resistance to the regime. During the N**i occupation of Latvia, he saved more than 55 Jews in Riga and Dobele. Today marks the 126th anniversary of his birth.

The photograph from the collection of the Museum "Jews in Latvia" brings together "symbols" of both holidays: Žanis Lipke in the nature of Israel in 1977.

Jaunā grāmata!

Fonds “Uniting” atbalsta grāmatas “Tiesības dzīvot” izdošanu 📚

Klajā nākusī grāmata ir unikāla un vēsturiski nozīmīga liecība par holokaustu Latvijā, kurā pierakstītas Rumbulas traģēdijā izdzīvojušo sieviešu atmiņas.

Grāmatas pamatā ir Ellas Medaljes (dz. Gūtmane, 1913–1999) atmiņas, kuras pierakstījis līdzautors Dāvids Zilbermans. Ella Medalje dzimusi un uzaugusi Tukumā, ieguvusi pedagoģisko izglītību un strādājusi par latviešu valodas skolotāju ebreju pamatskolās Subatē, Kuldīgā, Liepājā un Rīgā.

Otrā pasaules kara laikā Ella kopā ar māsu Sāru strādāja slimnīcā Rīgas geto. 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī nacistu organizētajās masveida slepkavībās Rumbulā tika nogalināti ap 25 000 Latvijas pilsoņu – Rīgas geto ieslodzīto ebreju. No šī slaktiņa izdzīvoja tikai divas sievietes – Ella Medalje un Frīda Mihelsone.

Ellas Medaljes stāsts ir gan par neizmērojamu traģēdiju, gan par brīnumainu izdzīvošanu. Šīs grāmatas latviešu versijas izdošanas idejas autors ir Dāvids Zilbermans, kurš pirms vairākiem gadiem uzrunāja Ilzi Saulīti, biedrības "ICEJ Latvija" vadītāju, lūdzot pārtulkot un publicēt latviešu valodā Ellas Medaljes atmiņas, kuras viņš pierakstīja 20. gadsimta 60. gados.

Grāmatas vēstījums aicina lasītāju izvērtēt morāles vērtības un cilvēka dzīvības cenu, pārdomāt propagandas un rasu naida ietekmi uz sabiedrību un valsts attīstību kopumā, veicina empātiju un rada vēlmi būt sabiedriski aktīviem, lai nepieļautu genocīdu ne pret vienu minoritāti Latvijā. Stāsts aicina lasītāju ne tikai izzināt holokausta vēsturi Latvijā, bet arī pārdomāt sabiedrības pamatvērtības – taisnīgumu, cilvēka cieņu un atbildību vienam pret otru.

Grāmata izdota biedrības ICEJ Latvija sadarbībā ar Apgāds "Zinātne" un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs.

Vāka dizainā izmantots Aleksandras Beļcovas skices fragments no sērijas “Rīgas geto” Karavīrs atņem mātei bērnu. 1941–1942, LNMM Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs.

Izdošanu atbalstīja: Dāvids Zilbermans, Latvijas Ebreju kopienas restitūcijas fonds, Fonds “Uniting” un Izraēla Latvijā.

Grāmatu iespējams iegādāties apgādā “Zinātne” un izdevniecības internetveikalā, kā arī lielākajās grāmatnīcās Latvijā.

🙏Paldies grāmatas komandai!
Grāmatu sastādījuši, krievu valodas tekstu tulkojuši un zinātnisko redaktūru veikuši: Dr. hist. Dzintars Ērglis, Mg. hist. Arturs Žvinklis, Ina Stāmere. Atbildīgā redaktore: Ilze Saulīte. Literārā redaktore: Jolanta Treile. Korektore: Betija Jurkša. Mākslinieks: Andris Nikolajevs. Makets: Oskars Stalidzāns.

Esam gandarīti atbalstīt šo vēsturiski nozīmīgo atmiņu izdošanu latviešu valodā.