RDMV Formas Dizains

Kā es ceru smaržot vecumdienās un kā, manuprāt, smaržo flokši:

Kovbojs pie ugunskura Ideja smaržot kā futbolistam pēc treniņa mani nekad nav saistījusi, un es nespēju iztēloties apstākļus, kuros man atvērtos maks, kad redzu čiksu ar sātaniski pavedinošu skatienu un pavērtām lūpām

Šī, šķiet, ir lielākā galerija, kādu zinu. Parīzes Leburžē lidostas teritorijā starp lidmašīnu angāriem un noliktavām viena ēka ir mega galerijas Gagosian īpašums. Ar riteni no centra gandrīz stundas brauciens. Šobrīd gigantiskajā telpā ir trīs, desmit metrus gari Theaster Gates darbi no bieza ruberoīda. Viņa tēvs bijis jumtu klājējs, laikam no tā ietekmes. Pats mākslinieks arī šodien uz vietas, sniedza intervijas un apsardzei par šausmām raustīja savus darbus. Apsardzei tas nepatika. Theaster Gates ir Čikāgas skolas zvaigzne, daļēji arhitekts, asprātīgi strādājis māju pārveidošanas tiem, kas nevar mitekli atļauties, bet mākslas darbiem izmanto reciklējamus materiālus. Milzīgā telpa aizrauj elpu, man vairāk par visām zelta Versaļām.

https://gagosian.com/exhibitions/2024/theaster-gates-black-mystic/

This seems to be the biggest gallery I know of. On the grounds of Paris Le bourge airport, among the aircraft hangars and warehouses, one building is the property of the mega-gallery Gagosian. Almost an hour's ride from the center by bike. Currently, the gigantic space contains three, ten meter long works of Theaster Gates made of thick roofing material. His father was a roofer, probably from that influence. The artist himself was on the spot today, gaving interviews and pulling his works to the horror of the security guards. Security didn't like it. Theaster Gates is a star of the Chicago School, part architect, with a witty work renovating homes for the underprivileged, using recycled materials for artwork. The huge room is breathtaking, for me more than all the golden Versailles.

Jaunākajai izstādei Perrotin galerijā jāzin konteksts; rudenī Garnier operas fasādē tika izveidota tāda kā gigantiska klinšu ala. Atsauces uz Platona alas un ēnu līdzībām. Un atsauces uz pirmajiem zīmējumiem, kur cilvēki apvilka ar ogli savas ēnas un siluetus. Operas iestudējums ir mākslinieka JR darbs. Izstāde ir šī iestudējuma un mākslinieka paliekošais mākslas fakts. Pie sienām esošie darbi ir druka uz cieta materiāla ar faktūru, kur var nojaust, kā vairāk kā 150 dejotāji veidoja savas ēnas uz alas sienām. Izstādes nosaukums ir "Dans la Lumiere"

https://leaflet.perrotin.com/view/812/dans-la-lumiere

Vienlaikus ar gleznām klasiskā formā ir dzīva un aktuāla pieeja, kur gleznas tiek gleznotas un ievietotas neparastu formu rāmjos. Gleznotāja Reena Spaulings Chantal Crausel galerijā ir izstādījusi tieši šādas gleznas. Rāmja jeb formas izvēlei šāds pamatojums: tas ir Earbuds iepakojums, ko viņa pacēlusi uz ielas Ņujorkā. Otra forma ir paņemta no Anrī Matisa kolāžām. Kopā salikti, darbi atgādina kaut ko no Tetris spēles. Vēl šīs gleznas atgādina tādus kā burtus vai hieroglifus.

https://www.crousel.com/en/exhibition/reena-spaulings-2024/

Along with paintings in a classical form, there is a lively approach, where paintings are painted and placed in frames of unusual shapes. Painter Reena Spaulings has exhibited just such paintings at Chantal Crausel Gallery. The reason for choosing the frame or shape is as follows: it is an Earbuds package that she picked up on the street in New York. The other form is taken from the collages of Henri Matisse. Put together, the pieces resemble something out of a Tetris game. These paintings also resemble letters or hieroglyphs.

Ar nepacietību gaidīju leģendārā Šveices mākslinieka Not Vital izstādi Ropac galerijā. Viņš ir zināms ar monumetāliem darbiem, kas ir hibrīds starp tēlniecību un arhitektūru. Un nesen par 9 miljoniem nopirka cietoksni kalna galā, Šveicē, lai tur izstādītu skuptūras.
Šī ir kārtējā izstāde mēneša laikā minimālisma garā. Not Vitals izstādījis dažas studijas - balts uz balta, vai viens krāsains ovāls uz tumša fona. Izstādes ievadā esošā bronzas figūra nav nekāds apvēlies ofisa strādnieks Krustā sistā pozā. Tas ir unikālais krievu baletdejotājs Nižinskis, divdesmit gadus pēc karjeras beigām, psihiatriskajā slimnīcā Šveicē. Skulptūra ir darināta pēc foto, kur viņš viesu un fotogrāfu klātbūtnē veica savu pēdējo lecienu - nepieguļošā uzvalkā un pats mazliet apvēlies.

https://ropac.net/fr/artists/86-not-vital/

IWas looking forward to the exhibition of the legendary Swiss artist Not Vital at the Ropac gallery. He is known for monumental works that are a hybrid between sculpture and architecture. Recently, for 9 million eur he bought a fortress on top of a Swiss mountain to display sculptures there.
This is another exhibition during the month in the spirit of minimalism. Not Vital exhibited some studies - white on white or colored ovals on a dark background. The bronze figure in the introduction to the exhibition is not a hunchbacked office worker in a crucifixion pose. This is the one and only Russian ballet dancer Nijinsky, twenty years after the end of his career, in a psychiatric hospital in Switzerland. The sculpture is made after a photo where he performed his last jump in the presence of guests and photographers - in a ill-fitting suit and a little overweight himself.

Vēl mazliet no muzeju "Baltās nakts" Parīzē. Ap pusnakti apmeklēju celtni, kur apglabāta Mocarta māte. Tā ir pašā centrā esošā Eistahija baznīca ( Saint-Eustache). Blakus esošais Fransuā Pino (Francois Pinault) fonds bija aizdevis vienu gleznu sānos esošai kapellai. Man jau komentēja, ka izskatās pēc Helēnas Heinrihsones darba. Tomēr šis nav mūsu meistares radīts, bet gan jauns, Gvadalupē dzimis gleznotājs Pol Taburet. Naktī, tumšajā baznīcā glezna mirdzēja, it kā būtu ekrāns. Lieliska pieredze.

https://www.saint-eustache.org/pol-taburet-my-edens-pool/

1. jūnijs, "Baltā nakts", muzeju nakts! Parīzē kā bišu stropā - līdz pusnaktij vaļā baznīcas, muzeji, performances un instalācijas viscaur pilsētai. Koncentrējos uz vienu tēmu: " māksla sakrālā telpā". Līdz vieniem naktī viesojos baznīcās un kapelās. "Izpirkuma kapelā", kur pēc giljotinēšanas franču revolūcijas laikā tika guldīti monarhi Luijs XVI un Marija Antuanete, izveidota lieliska instalācija. Gaisā iekarinātas simtiem pelnu urnas kā atmiņa par simtiem cilvēku, kas tika giljotinēti revolūcijas laikā. Darbs veltīts dzēstajām, aizmirstajām pagātnes un nākotnes atmiņām. Zemi klāja smiltis - kā norāde uz migrāciju un laika plūstamību un mainību.

https://www.chapelle-expiatoire-paris.fr/

June 1st., "Nuit Blanche", museum night in Paris. From countless events chose to visit places of sacred architecture. Expiatory chapel, where beheaded monarchs Louis XVI and Marie Antoinette were once laid to rest was filled with great installation. Hundreds of tiny funerary urns were hung. The work is dedicated to all erased, fotgotten, future and past memories. A sand landscape on the ground is like a beach and desert at the same time. It evokes migration, exile and disappearance and fluidity of time.

Turpinu Parīzes galeriju apskati. Vairākas izstādes ir atskats uz minimālismu visā tā spektrā Carsten Greve galerija piedāvā franču / šveiciešu mākslinieci Pierette Boch ( 1928-2017). Darbi ir vienkārši, melnbalti, ar nebeidzamiem atkārtojuma elementiem. Skatīties tos ir kā klausīties minimālistu mūziku no 1970ajiem. It kā viens un tas pats atkārtojas, bet tomēr katrs nākamais solis ir atšķirīgs.

https://galerie-karsten-greve.com/fr/expositions/detail/11976-difference-et-repetition

Continuing the tour of the Paris galleries. There are several shows reflecting minimalists and their careers. Carsten Greeve presents Pierette Boch ( 1928-2017). Black and white works are simple, repetitive, meditative. Many of them are like automated drawings, as if the author had shown visually the sound of minimalist music.

Turpinu izstāžu apskatu Parīzē. Louis Vuitton Foundation piedāvā Elsvorta Kellija retrospeciju. Viens no minimālisma aizsācējiem, virziena stūrakmeņiem. Interesanti, kā risināts sienas salaidums ar grīdu. Tas nav parasts, taisns leņķis, siena it kā nolokās un turpinās uz grīdas kādus 50cm. Tas liek gleznām it kā peldēt gaisā.
Apsargi pie katras otrās gleznas gan besī, bet ja šī autora rekords ir virs 9 miljoni par gleznu un pēdējā laikā klimata aizstāvji met zupas burkas uz gleznām, tad var saprast.

Louis Vuitton Foundation presents a retrospective of Ellsworth Kelly. The spaces are rather dimly lit and quite cool, need a sweater. Notice the edge between the wall and the floor; the wall kind of continues for 20 inches on the floor and it creates the feeling as if the paintings are hanging in the air. Security guards are as many as paintings.

Pedvāle 9. oktobrī un divu lielu zupas katlu vārīšana uz uguns. Izēdām visu pa tīro. Pēdējā iespēja kopīgi izbraukt.

Ekskursija pirms nedēļas uz Pedvāli. Nav saprotams, kāpēc visi skatās debesīs, bet Drulle vienīgais kaut ko nav sapratis un skatās kamerā.

4. kurss 1. septembrī