LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

🎙️ Raidījuma "Starpbrīdis" Latvijas Radio 1 uzmanības lokā – divi nozīmīgi LU LFMI pētniecības projekti, par kuriem stāsta vadošās pētnieces Ieva Vīvere un Rita Zara.

Projektā “Teiktās dziesmas: kompozīcijas un improvizācijas algoritmi” LU LFMI pētnieki analizē teiktās dziesmas kā vienu no senākajiem latviešu tradicionālās vokālās mūzikas slāņiem. Īpaši aizraujoši – pētniecībā tiek izmantotas arī mākslīgā intelekta metodes, meklējot jaunus veidus, kā izprast dziesmu struktūras, improvizāciju un mutvārdu tradīciju.

Savukārt projektā “NAMS. Latviskā identitāte un zināšanu stratēģijas kā sabiedrības noturības resurss” uzmanības centrā ir jautājums – kā latviskā identitāte var stiprināt sabiedrības noturību ģeopolitiskas nenoteiktības laikā.

Kamēr karš Ukrainā joprojām liek domāt par drošību, piederību un spēju noturēties, folklora un kultūras atmiņa iegūst īpašu nozīmi. Kā dziesmas palīdz apzināties sevi un rast spēku? Un ko par savu identitāti vēl tikai sākam saprast?

Raidījums klausāms:
https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/starpbridis/starpbriza-uzmanibas-loka-divi-interesanti-projekti-kuros-folklo.a220241/

Vairāk par projektiem:
https://lulfmi.lv/petijumi/projekti/teiktas-dziesmas-kompozicijas-un-improvizacijas-algoritmi
https://lulfmi.lv/petijumi/projekti/nams-latviska-identitate-un-zinasanu-strategijas-ka-sabiedribas-noturibas-resurss

Starpbrīža uzmanības lokā divi interesanti projekti, kuros folklora sasaistās ar mūsdienām Starpbrīža uzmanības lokā divi interesanti projekti, ko īsteno Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI). Vienā no tiem - projektā "Teiktās dziesmas: kompozīcijas un improvizācijas algoritmi" teiktās dziesmas tiks pētītas kā latviešu tradicionāl...

Raidījumā "Augsne" RadioNABA fokusā kultūras un mākslas augstākā izglītība Latvijā: telpa, kur satiekas radošās prakses, pētniecība un ideju apmaiņa.

Sarunā piedalās LU LFMI vadošais pētnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Jānis Ozoliņš, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, kinorežisors Dāvis Sīmanis.

🎧 Klausāms:

Kultūras un mākslas izglītība. Saruna ar Dāvi Sīmani un Jāni Ozoliņu Šoreiz raidījumā “Augsnē” pievēršamies kultūras un mākslas augstākajai izglītībai Latvijā - telpai, kur satiekas radošās prakses, pētniecība un ideju apmaiņa. Uz sarunu esam aicinājušas mūziķi, pētnieku un Latvijas Mākslas akadēmijas docentu Jāni Ozoliņu, kā arī Latvi...

9. maijā Rīgā LZA ēkā norisa konference “Pirts Latvijas kultūrtelpā: mantojums, šodienas iespējas un izaicinājumi”, ko rīkoja Latvju Pirts un SPA Asociācija.

Noslēguma diskusijā par pirts tradīciju, kas 2025. gadā iekļauta Latvijas nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, piedalījās arī LU LFMI Latviešu folkloras krātuves vadošā pētniece Dr. philol. Rita Zara.

Foto (c) Ginta Lancere

Jau rīt – zinātniskā konference “Jauno pētnieku diena 2026”! 📚

Aicinām 12. maijā klātienē iepazīt aktuālos humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības virzienus un dzirdēt 14 jauno pētnieku priekšlasījumus četrās tematiskajās sekcijās.

Īpaši aicinām uz plenārlekciju “Jaunais un citādais 21. gadsimta mediju mākslā”, ko lasīs Ieva Gintere.

📍 LU Doktorantūras skolas zāle “Sapere aude”, O. Kalpaka bulv. 4, Rīga
🕘 9.00–17.00

Programma:
https://lulfmi.lv/storage/files/jpd2026-programma-12052026.pdf

--

Konferences tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un projekts “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Par Kristīnes Želves režisēto filmu "Mildas istaba" Kino Raksti raksta LU LFMI vadošā pētniece Eva Eglāja-Kristsone.

Lasāms:
https://www.kinoraksti.lv/domas/recenzija/mildas-istaba-skaista-un-neerta-1473

🎶 2. un 3.maijā Rīgā, bārā un kultūras pasākumu vietā Aleponija notika Latvijā pirmā starptautiskā zinātniskā konference, kas pilnībā veltīta populārās mūzikas pētniecībai. Tās nosaukums bija “‘Primitive and Noisy Music’ in Late Socialist period: producing and controlling popular music in the Soviet Union and beyond” (“‘Primitīvā un trokšņainā mūzika’ vēlīnā sociālismā: populārās mūzikas radīšana un kontrolēšana Padomju Savienībā un ārpus tās”).

Konferencē referēja vairāk nekā 20 pētnieku no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, ASV un Polijas. 🌍 Tika nolasītas trīs ielūgto pētnieku lekcijas un novadīta viena apaļā galda diskusija. Konference bija starpdisciplināra un pulcēja vēsturniekus, sociologus, muzikologus, kā arī citu zinātnisko disciplīnu pārstāvjusi. Svarīgi atzīmēt, ka konferencē uzstājās gan atzīti savu jomu speciālisti – profesori un vadošie pētnieki, gan studenti, gan neatkarīgie pētnieki un mūzikas industrijas pārstāvji, veicinot zināšanu apmaiņu ne tikai starp atšķirīgām zinātnes disciplīnām un dažādām pētnieku paaudzēm, bet arī starp akadēmisko pasauli un mūzikas profesionāļiem un sabiedriskajiem zinatniekiem.

Hronoloģiski referāti skāra sociālisma populārās mūzikas problemātiku, sākot ar 50-to gadu beigām, līdz pat 90-to gadu sākumam. Referātos un diskusijās tika apspriesta dažādu žanru, scēnu un subkultūru populārās, džeza un rokmūzikas funkcionēšana padomju autoritārisma un vēlīnā sociālisma apstākļos. 🎸

Konferenci organizēja LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts Latvijas Zinātnes padome projekta “‘Primitīvā un trokšņainā’ mūzika Padomju Latvijā (1956–1986): kontroles mehānismi un izvairīšanās prakse autoritāra režīma apstākļos” (lzp-2024/1-0059) ietvaros.

Konferences rīcības komiteja:
Jānis Daugavietis1, Kaspars Zellis1, Maarja Merivoo-Parro1, Brigitta Davidjants2, Reinis Jaunais1, Krišs Dzenītis1

1 Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts, Rīga
2 Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmija, Tallina

Konferences referātu kopsavilkumi publicēti atvērtā piekļuvē: 📄

Daugavietis, J., Zellis, K., Merivoo-Parro, M., Davidjants, B., Jaunais, R., & Dzenītis, K. (2026). 'Primitive and Noisy Music' in Late Socialist Period: Producing and Controlling Popular Music in the Soviet Union and Beyond [Riga, May 2-3, 2026] - Book of Abstracts. Zenodo. https://doi.org/10.5281/zenodo.19572385

📸 Foto (c) Marta Kātiņa

Prestižajā digitālās literatūrzinātnes žurnālā "Journal of Computational Literary Studies" publicēts LU LFMI direktores un vadošās pētnieces Eva Eglāja-Kristsone raksts “Urban Transportation in Latvian Novels or Why Do You Use a 19th-Century Horse-drawn Cab When You Have a 20th-Century Taxi?”, kas tapis kopā ar Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia pētniekiem Andu Baklāni un Valdi Saulespurēnu.

Pētot, kā modernizācijas procesi atspoguļojas latviešu romānos 19. un 20. gadsimta mijā, raksts izgaismo pāreju no zirgu transporta uz mehanizētajiem transporta līdzekļiem un analizē, kā šīs pārmaiņas ietekmē cilvēku ikdienu, dzīvesveidu un vērtību sistēmu literārajos tekstos.

Pētījumā izmantots Latvijā līdz šim vērienīgākais literāro tekstu digitālais krājums – Latviešu senāko romānu korpuss (1879–1940), kurā apkopoti aptuveni 460 darbi. Vienlaikus rakstā demonstrēta inovatīva metodoloģija digitālajās humanitārajās zinātnēs – transporta līdzekļu identificēšanai literārajos tekstos izmantoti lielie valodu modeļi.

📖 Raksts pieejams šeit:
https://jcls.io/article/id/4222/

--
Pētījums tapis Valsts pētījumu programmas “Digitālās humanitārās zinātnes” projekta “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (Nr. VPP-IZM-DH-2022/1-0002) ietvaros ar Latvijas Zinātnes padome atbalstu.

📍 Mazsalacas Kultūras centrs 7. maijā notika Latvijas Nacionālais kultūras centrs rīkots profesionālās pilnveides seminārs “Vēsturisko zemju (Latviešu vēsturiskās zemes) nemateriālā kultūras mantojuma glabāšana un glābšana krīzēs”.

Vidzemes seminārs bija jau trešais šajā ciklā — iepriekšējie pasākumi notikuši Namaterialuos kulturas montojuma centrs UPĪTE un Apriķos. Semināra mērķis bija pulcēt kultūras mantojuma kopienu, atmiņas institūciju, pašvaldību un civilās aizsardzības pārstāvjus, lai aktualizētu jautājumus par kultūras mantojuma aizsardzību krīžu situācijās, risku apzināšanu un iespējamiem rīcības modeļiem. 🛡️

Seminārā piedalījās arī Valsts pētījuma programmas projekta “NAMS. Latviskā identitāte un zināšanu stratēģijas kā sabiedrības noturības resurss” pārstāves Rita Zara no LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un Ieva Vītola no LKA Kultūras un mākslu institūts.

Semināru ievadīja Ritas Zaras lekcija “Nemateriālais kultūras mantojums un drošība: riski un rīcība”. Turpinājumā par civilās aizsardzības sistēmām Latvijā stāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests pārstāve Agrita Vītola, dalībniekus uzrunāja arī Valmieras novada (Valmiera.Valmieras novads) pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, savukārt Latvijas Republikas Kultūras ministrija aktuālo redzējumu ieskicēja eksperte Alma Kaurāte.

Dalībniekiem bija iespēja iesaistīties arī praktiskos uzdevumos, izspēlējot mantojuma vērtību glābšanas scenārijus krīzes situācijās. 🤝

Lai gūtu ieskatu aktuālajos pētniecības jautājumos, kas nodarbina topošo pētnieku prātus humanitāro un sociālo zinātņu laukā, klausītāji ir aicināti 12. maijā klātienē apmeklēt zinātnisko konferenci Jauno pētnieku diena 2026. 📚 Konferenci rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar LU Doktorantūras skolu.

Konferencē ar priekšlasījumiem uzstāsies četrpadsmit jaunie pētnieki – Krista Alksne, Simona Ozoliņa-Ugore, Elīna Pentjuša, Sandra Krūmiņa, Anete Saulīte-Stačkune, Madara Stāde, Rūds Bebrišs, Elizabete Grudovska, Madara Mazjāne, Lelde Logina, Elvis Friks, Dace Aleksandraviča, Signe Bahšteina, Tara Monet Falce –, pārstāvot dažādas augstskolas, tostarp Latvijas Universitāte, RTU - Rīgas Tehniskā universitāte, RTU Liepāja, ViA - Vidzemes Augstskola, Latvijas Kultūras akadēmija un neatkarīgos pētniekus.

Šogad konferencē būs iespēja dzirdēt jauno pētnieku priekšlasījumus četrās tematiskās sekcijās – “Kultūra un ekonomika”, “Žanru robežas un jaunas formas”, “Trauma un refleksija”, “Identitāte, kopiena un sociālās pārmaiņas” –, kuras moderēs LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pārstāvji Ilga Vālodze Ābelkina, Dāvis Eņģelis un Kitija Balcare.

Dalībniekiem iedvesmas ceļavārdus teiks LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta direktore Eva Eglāja-Kristsone un LU Doktorantūras skolas vadītāja prof. Zanda Rubene, savukārt ar plenārlekciju “Jaunais un citādais 21. gadsimta mediju mākslā” uzstāsies Vidzemes Augstskolas vadošā pētniece Ieva Gintere. 🎨

📍 Konference norisināsies otrdien, 12. maijā, no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00, LU Doktorantūras skolas zālē “Sapere aude”, O. Kalpaka bulvārī 4, Rīgā (ieeja no pagalma puses). Ikviens laipni gaidīts.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā “Jauno pētnieku diena” ir ikgadēja publiska konference, kas notiek pavasara semestra izskaņā un pulcē doktorantus un zinātnes grāda pretendentus no Latvijas un pasaules.

Konferences programma tiks publicēta drīzumā. ✨

---
Konferences tapšanu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un projekts “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Iznākusi raidieraksta “Digitālās humanitārās zinātnes” 13. epizode “MI pratība humanitāram cilvēkam” – Haralds Matulis cilvēcīgā sarunā ar Emergn Latvija vadītāju un Latvijas Universitāte pētnieku Aldi Ērgli par mākslīgā intelekta (MI) rīkiem, kas jāzina humanitāram cilvēkam.

Skaties raidierakstu:
https://www.youtube.com/watch?v=uBQwoNwPlBU

Mūsdienās, kad visa kā ir gana, vienīgi tādas kārtīgas sarunas par mākslīgo intelektu (MI) publiskajā telpā bija pietrūcis – parunājām ar Aldi Ērgli par to fokusētākā formā:

🔷 Kā MI rīki maina humanitāro un sociālo jomu pētnieku lomu darba tirgū un kādas humanitāro spējas būs neaizstājamas.
🔷 Kā apgūt MI rīkus bez pārslodzes un FOMO.
🔷 Kādus rīkus izvēlēties sākumā un cik daudz laika tiem veltīt ikdienā.
🔷 Kā sekot līdzi straujajai MI attīstībai un kā veidot efektīvas uzvednes (promptus).

Epizodē skaram arī jautājumus par kritiskās domāšanas nozīmi, kā arī par iespējām, ko MI sniedz nestrukturētu datu pētniecībā.

Raidierakstā “Digitālās humanitārās zinātnes” piedāvājam sarunas ar DH jomas pārstāvjiem par aktuālākajiem digitālo humanitāro zinātņu jomā Latvijā. Raidierakstu kopīgi organizē LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts un Latvijas Nacionālā bibliotēka / National Library of Latvia.

Lai sekotu līdzi arī citām aktualitātēm Latvijas digitālajās humanitārajās zinātnēs, aicinām apmeklēt www.digitalhumanities.lv mājaslapu.

--
Raidieraksts tapis sadarbībā ar projektu “Latvijas Universitāte un institūti Eiropas pētniecības telpā – izcilība pētniecībā un sadarbībā” (Nr. 1.1.1.5/3/25/I/011).

Šodien Cēsīs Valsts izglītības attīstības aģentūra ESF+ projekta “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide” ietvaros sadarbībā Cēsu novada pašvaldība rīkoja konferenci “Māksla un kultūra kā stratēģija: domāšanai, radīšanai, cilvēcībai”.

Ar meistarklasi “PILSĒTA KĀ TEKSTS: LITERATŪRA, ATTĒLI UN KULTŪRAS ATMIŅA MĀCĪBU DARBĀ” konferencē piedalījās Dr. philol., LU LFMI vadošā pētniece un direktore Eva Eglāja-Kristsone.

Priekšlasījumā tika atklāta pieredze, kas gūta, strādājot pie izstādes FLPP projekta “Pastaiga cauri laikam: Flanērisms un modernitāte Latvijas starpkaru kultūrā” (lzp-2022/1-0505) ietvaros.