Vēstures izpētes un popularizēšanas biedrība

Biedra uzruna par Rīgas 20. gadsimta sākuma vēstures maz zināmiem aspektiem.

Kā Rīga gadsimtu mijā strauji attīstījās un bija viena no impērijas lielākajām nodokļu maksātājām Vēsturnieka Jāņa Šiliņa priekšlasījums par Rīgu pirms I pasaules ka...

Kārlis Sils: "Bieži vien pētniekiem ārzemēs ir grūti izprast Latvijas vēstures kontekstu. Taču, manuprāt, ar Latvijas vēsturi ir iespējams pateikt daudz jaunu lietu par Eiropas vēsturi kopumā, jo šeit sast**as virkne notikumu un naratīvu, kas ļauj dziļāk izprast procesus arī plašākā mērogā. Pētot Latvijas vēsturi, ir iespējams formulēt pētījumu problēmas Eiropas mēroga skaidrojumiem.
Piemēram, Rīga 19. gadsimta otrā pusē un 20. gadsimta sākumā bija viena no visstraujāk augošajām Eiropas pilsētām, viens no industrijas centriem – šeit bija lielākā koku osta pasaulē, otra lielākā gumijas ražotne pasaulē. Bet gumija bija viens no galvenajiem kolonizācijas un modernizācijas dzinuļiem 19. gadsimta nogalē. Eiropas koloniālisma vēsture nav pilnīga, ja nezinām, kas notika vienā no gumijas ražošanas centriem." LV portāls Foto: Valdis Kauliņš. https://lvportals.lv/viedokli/389712-vesturnieks-ulmanim-nebija-skaidras-idejas-par-jaunu-konstitucionalo-ietvaru-2026

Vēsturnieks Kārlis Sils intervijā žurnālam www.ir.lv: “Tas ir apkaunojoši, ka nespējam normāli finansēt savu vēstures pētniecību un radīt savu skatījumu. Es sēžu ar saviem [Eiropas] studiju biedriem seminārā, un viņi nesaprot, kas ir [Latvijas] okupācija, ko es ar to domāju, kāpēc piesaucu kolonizāciju. Tas viņiem nav normālā veidā paskaidrots, nav vispār literatūras. Ik pa laikam ir izdotas kaut kādas grāmatas, bet tās nav izdotas respektablās izdevniecībās – lai kāds lasītu, ir jābūt šajās t**a izdevniecībās. Ja nebūs pašu rakstītas vēstures, ja nebūs normāli finansētas infrastruktūras, mēs vienkārši vienos vārtos zaudējam savas nacionālās intereses. Cilvēki rakstīs aplamības, un šīs aplamības būs mums nelabvēlīgas, un tās pēc 10 vai 15 gadiem tiešā veidā noteiks to, kādas ir mūsu politiskās iespējas Eiropas līmenī. Tērēsim enerģiju nevis tam, lai cīnītos par tautsaimniecības interesēm, bet turpināsim cīnīties par kaut kādiem jautājumiem, kas saistās ar krievvalodīgo tiesībām, jāskaidro kādas [ābeces patiesības]. Un tā turpināsies, kamēr mums nebūs normālas vēstures.”

Vēsturnieks Kārlis Sils lauž mītus par Ulmaņa vienotības ideju Vēsturnieka Kārļa Sila (35) disertācija mudina pārvērtēt Kārļa Ulmaņa mērķus un nacionālo politiku

Kuldīgas muzejā ir darbs!

🔍MEKLĒJAM PĒTNIEKU!

Kuldīgas novada muzejs aicina komandā pētnieku.

Tavā ziņā būs:
• Kuldīgas novada vēstures izzināšana.
• Satura radīšana jaunām izstādēm un ekspozīcijām.
• Darbs ar muzeja krājumu un vēstures avotiem.

Mēs piedāvājam: Radošu darbu vēsturiskajā bankas ēkā. Iespēju atklāt un stāstīt unikālus vēstures stāstus. Iedvesmojošu vidi.

📅 Piesakies līdz 24. maijam vai padalies ar šo ziņu!

👉 Ieskaties: https://www.kuldigasmuzejs.lv/post/aicinam-muzeja-komandai-pievienoties-petnieku

Grāmatā par uzņēmīgo latvieti – būvuzņēmēju Krišjāni Ķergalvi – varat uzzināt daudz pārsteidzošu un interesantu faktu par Rīgas un latviešu uzņēmējdarbības vēsturi. Piemēram, vai zinājāt, ka Krišjānis Ķergalvis ir būvējis vienu no skaistākajām Rīgas ēkām – Rīgas Biržas komercskolu (mūsdienās Mākslas akadēmijas mājvieta)? Un, vai šodien varat iedomāties, kā šādu ēku bija iespējams uzmūrēt faktiski dažu mēnešu laikā?

Rīgas komercskolas projektu (autors – arhitekts V. Bokslafs) Rīgas Celtniecības komisija apstiprināja 1902. gada 27. augustā. Līgums ar Krišjāņa Ķergalvja būvuzņēmumu par zemes, mūrnieka un kalēja darbiem tika noslēgts 1902. gada 14. septembrī.

Sākotnēji bija paredzēts, ka ēkas pamatakmens ir jāliek 1903. gada 25. martā, bet četru mēnešu laikā, līdz 1. augustam, namam jābūt pabeigtam pusbūvē līdz jumta līmenim.

Plāns aizkavējās par trim mēnešiem, jo radās sarežģījumi ar ķieģeļu kvalitāti (Ķergalvis atteicās izmantot nekvalitatīvus materiālus un uzņēmās pats piegādāt un šķirot ķieģeļus). Aizkavēšanās nozīmēja, ka apmešanas darbus varēja sākt tikai jaunajā būvniecības sezonā – 1904. gada pavasarī.

Apliecība par skolas būvdarbu pabeigšanu tika izsniegta 1904. gada 29. decembrī. Greznā neogotikas stilā celtā komercskolas ēka tika uzbūvēta nepilnu divu gadu laikā. Šī komplicētā uzdevuma paceikšanā piedalījās vairāki desmiti dažādu uzņēmumu un meistaru.

Vairāk interesantu faktu par to, kā tapa daudzi no Rīgas skaistākajiem namiem, meklē vēsturnieka Jāņa Šiliņa grāmatā “Uzņēmīgais latvietis. Mūrniekmeistars Krišjānis Ķergalvis (1856–1936) un viņa darbi”.

“Uzņēmīgais latvietis”: Vai zināji, ka vienu no skaistākajām Rīgas ēkām būvējis Krišjānis Ķergalvis? Grāmatā par uzņēmīgo latvieti – būvuzņēmēju Krišjāni Ķergalvi – varat uzzināt daudz pārsteidzošu un interesantu faktu par Rīgas un latviešu uzņēmējdarbības v...

Pirmā pasaules kara priekšvakarā lielākā etniskā namīpašnieku grupa Rīgā bija latvieši. Arī būvuzņēmumos un arhitektūrā latvieši sāka izkonkurēt vāciešus. Kā tas bija iespējams? Edīte Brikmane intervijā par Krišjāni Ķergalvi un nule iznākušo grāmatu par viņa dzīvi un darbiem Jānis Šiliņš secina: “Tas bija apbrīnojamas, nepieredzētas enerģijas laikmets, ko raksturoja milzīga iniciatīva. Domāju, tas izauga no priekšstata par latviešiem kā kultūras nāciju. Ko nozīmēja “būt latvietim”? Nepietika ar to, ka piedzimi latviešu ģimenē. Šis vārds aptvēra daudz vairāk, tas bija piepūles, liela darba rezultāts, priekšstats, ka “īsts latvietis” daudz mācās, apgūst valodas un smagi strādā. Tolaik jautājums –, ko nozīmē būt “īstam latvietim”, kas nav “puskoka lēcējs” vai “kārklu vācietis”, – bija ļoti nopietns. Piederība latviešiem nozīmēja, ka jābūt aktīvam, jāpiedalās biedrībās, kaut kas jāorganizē (..), jāpalīdz citiem. Tā bija sava veida kopiena, kurai ir kopīgs mērķis, kas uzreiz nozīmēja lielāku ieguldījumu, nevis strādāt tikai sev.” LV portāls https://lvportals.lv/viedokli/387135-vesturnieks-janis-silins-par-savu-vesturi-zinam-nepiedodami-maz-2026

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/15.03.2025-gada-vesturnieks-kipurs-lai-aizsargatu-savu-valsti-jazina-tas-vesture.a591564/

Gada vēsturnieks Ķipurs: Lai aizsargātu savu valsti, jāzina tās vēsture Lai aizsargātu savu valsti, ir jāzina tās vēsture – tas, kāpēc mēs šo valsti aizstāvam. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja gada vēsturnieks, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priek...

Par Gada vēsturnieku Latvijā 2024 ir kļuvis Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma vēstures skolotājs, Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Roberts Ķipurs. Apsveicam! Plašāk >> https://www.vesturesbiedriba.lv/jaunumi/params/post/4856509/gada-vesturnieks-2024-roberts-kipurs