Drāmas terapija un kognitīvi biheiviorālā terapija

Pavasara drūmā ēna.

Maijs- mentālās veselības mēnesis. Pavasaris pārtop vasarā. Koki izplaukuši zaļumā un krāšņumā, zied un nozied pavasara puķes, zeme atmodusies,un līdz ar siltajiem saules stariem arī mūsos dzīvības enerģija, prieks atgiežas. Cilvēki kļūst aktīvāki, dzīve ieņem jaunus apgriezienus… taču maijs vēsta arī par pašnāvību gadījumu maksimumu.
Aprīlis, maijs, jūnijs- drūmā pavasara ēna un diemžēl pietiekami daudz cilvēku atrodas šajā ēnā. Nereti domājam, ka drēgnais rudens un tumšā, aukstā ziema emocionāli nospiež, un rada vēlmi beigt dzīvi, patiesībā vēls pavasaris un vasaras sākums ir laiks, kad visvairāk cilvēku atņem sev dzīvību, un maijs ir vissliktākais mēnesis. Kādēļ tā, teorijas ir daudz, tiek veikti pētījumi, taču konkrēta, pieradījumos balstīta atbilde, joprojām nav.
Te apkopoju divus populārākos skaidrojumus:
🧠 Neirozinātnieki uzsver smadzeņu ķīmijas svārstības. Līdz ar vairāk saules gaismas parādīšanos, paaugstinās serotonīna līmenis. Ja šī neiroķīmiskā labsajūtas viela tiek ar dažādiem veidiem paaugstināta ziemā ( piem.sezonāli afektīviem traucējumiem), tad serotonīna aktivizācija pavasarī var radīt vairāk agresīvu un destruktīvu impulsu, kas tiek vērsti pašdestrukcijā. Cilvēks to nespēj izturēt un aktivizējas pašiznīcinoša uzvedība. Vairāki pētījumi apliecina paaugstināta serotonīna līmeņa un agresijas ( vērsta uz sevi) korelāciju.
🧠 Nespēja tolerēt kontrastus. Psiholoģijā to sauc par kontrastu efektu. Cilvēki, kuri cieš no depresīviem traucējumiem un to simptomiem- nomāktība, tukšuma izjūta, enerģijas zudums, negatīva domāšana, dažādi somatiskie simptomi, vēlme noslēgties, sociāli izolēties utt, ziemā savu iekšējo stāvokli sasaista arī ar to, kā varam ziemā funkcionēt- ir drēgnums, mazāk enerģijas, drīkst vairāk gulēt, mazinās vēlme būt ārā, mazāks sociālais spiediens utt. Iekšējā pasaule sasinhronizējas ar ārējo kaut arī nomācošā veidā, tas padara to izturamu, līdz ar to pašnāvības domas arī ir izturamākas, nepārvēršot darbībā. Taču pavasarī, kad iekšēji joprojām jūtamies “miruši”, bet ārēji “viss atdzimst”, šis kontrasts emocionālo stāvokli ļoti pasliktina. Pašnāvības domas, pārtop impulsos, kurus grūti izturēt.
Dabas sezonālo ritmu spēja ietekmēt mūsu domāšanas veidu un noskaņojumu nereti ir tikusi ignorēta. Mēs aizmirstam, ka esam iekļauti dabiskajā pasaulē un pakļauti tās spēcīgajai ietekmei. Tuvojoties pavasarim, arī mēs esam ģenētiski ieprogrammēti “atdzīvoties” un piedzīvot jaunus sākumus un to radītās cerības. Cilvēkiem , kuriem ir depresija, iekšēji var būt cerības, ka līdz ar pavasari izklīdīs depresijas tumšie mākoņi. Ja tas nenotiek un iestājas neizbēgama vilšanās, tas tikai pastiprina viņu ciešanas, kas rezultējas pašdestrukcijā.

Jebkurš mentālās veselības traucējums jāskata biopsihosociāli. Mūsu mentālo veselību ietekmē bioloģiskie, psiholoģiskie un dažādi sociālie faktori. Ja pazīstat kādu cilvēku, kurš ziemā šķita nomākts, diemžēl, pavasara gaisma un siltums var nesniegt dziedinošu efektu. Ironiski un skumji, tas varētu aktivizēt pretējo.
Atpazīsti pašnāvības riska pazīmes un nepaliec vienaldzīgs:
* Izteikumi par nāvi, pašnāvību vai paškaitējumu. ''Es labāk gribētu būt miris'', ''labāk nebūtu nemaz piedzimis'', ''šādai dzīvei nav jēgas'', ''es gribētu aizmigt un nepamosties'' un tamlīdzīgi. Šādi izteikumi nedrīkst tikt atstāti bez ievērības;
* norobežošanās no apkārtējiem cilvēkiem un sociālajiem kontaktiem;
* dzīvesveida un režīma izmaiņas – bezmiegs, izteikti pazemināta apetīte;
* izteiktas garastāvokļa svārstības – pārlieka emocionalitāte mijas ar bezcerību un depresīvu noskaņojumu;
* pašiznīcinoša, bīstama, riskanta uzvedība, netipisku risku uzņemšanās, piemēram, pastiprināta alkohola vai narkotiku lietošana, pārgalvīga auto vadīšana, apzināta fizisko slimību neārstēšana;
* pēkšņa atvadīšanās no draugiem, ģimenes, kolēģiem tā it kā otru personu vairs nekad nesatiks;
* pēkšņa finansiālo jautājumu kārtošana, risināšana (piemēram, testamenta rakstīšana), atsacīšanās no nozīmīga īpašuma, nozīmīgu lietu pārdošana, atdošana, dāvināšana bez redzama iemesla;
* pēkšņa informācijas meklēšana par pašnāvības izdarīšanas metodēm.
/Avots:Slimību profilakses un kontroles centrs/

Mana kolēģe un sirdsgudrā domu biedre klīniskā psiholoģe, KBT psihoterapeite, psiholoģijas doktore Inese Elsiņa ir uzrakstīju izcilu rakstu par ļoti aktuālo tēmu - sociālo tīklu “guru” (ST guru, kā min Inese) (kouči, iedvesmotāji, personības treneri u.c.),kuru piedāvājumi vairumā gadījumu neiet kopā ar kompetenci. Ar Inesi neskaitāmus rītus, mērojot ceļu uz savām privātpraksēm Rīgā, esam par šo diskutējušas un mūsu sarunas par šo tēmu ir piedzīvojušas dažādas fāzes - sākot no šašutuma līdz savas atbildības robežām par savu darbu un Inese arī drosmīgi savā profesionālajā kompetencē aktuālo situāciju ļoti labi ir izpētījusi, izanalizējusi, atspoguļojusi, tā teikt - nešūmēties tikai sarunās, bet vērst šo enerģiju produktīvi, lai runātu par to plašāk.
Te daži Ineses citāti, kam es noteikti vēlos vērst uzmanību un esmu papildinājusi ar savu viedokli:

🤯 “Tas, ko var novērot, ka bieži tiek sintezētas jeb apvienotas dažādi cilvēka psihiskās funkcionēšanas puzeles gabaliņi, kas ir izrauti no lielās psiholoģijas bildes konteksta, t.i., “no visa pa druskai”. Te paķerts gabals par negatīvajām pārliecībām, te no zemapziņas darbības principiem, te kaut kas par iekšējo bērnu.”
Reizēm esmu lielā neizpratnē, dzirdot vai lasot piedāvājumus ar “darbs ar negatīvajām pārliecībām, ‘“darbs ar zemapziņas blokiem”, “darbs ar ēnu” , “darbs ar iekšējā bērna dziedināšanu”, kas daudz biedējošāk “ darbs ar traumām”, nerunājot vēl par trauksmes, depresijas simptomu mazināšanu, dziedināšanu no atkarībām (!!!) utt.. Ja lasu vai dzirdu šādu piedāvājumu, es automātiski vēlos zināt speciālista, kas šo piedāvā, izglītību, to ilgumu, pieredzi utt. Kāpēc? Tādēļ, ka viss iepriekšminētais nav vienkārši “darbs” ar “kaut ko” . Tā ir cilvēka psihiskā funkcionēšana, darbs ar cilvēka psihi. Lai strādātu ar kādu no šiem konceptiem, kas nāk no konkrētas psihoterapijas virziena ir jāiegūst attiecīga izglītība (parasti ir tālākizglītība, kas nozīmē ir jābūt bāzē medicīnas vai psiholoģijas izgtībai), kas nav pāris stundas vai daži mēneši, tie ir gadi - teorētiskā bāze, praktizēšana, supervīzijas, arī obligāta paša individuālā terapijas pieredze, konkrēts stundu apjoms, virzienā, kurā tiek iegūta izglītība, gadījumu apraksti, sertifikācija. Kopumā 3-5 gadi, bet visa izglītība šajā jomā pat līdz 10 gadiem. Esmu redzējusi, ka cilvēks ir mācījies tikai vienu gadu, kas parasti ir bāzes līmenis un jau sevi sauc par terapeitu.
Nedaudz sarkasma - pie reklāmas apgūt, piemēram, kognitīvi biheiviorālo terapiju 20 stundās, kāds cilvēks bija ierakstījis komentāru - esmu nopircis pavisam jaunu skalpeļu komplektu, kur es varētu ātri apgūt ķirurga profesiju. 🙂

🤯 “Kāpēc sociālajos tīklos uzburtie tēli brūk kā kāršu namiņi un cilvēki jūtas maldināti?” /../ “Tajā pašā laikā šī nesaderība starp pašpārliecību un kompetenci ir kā brāļu sivēntiņu sindroms - tu būvē māju ar lielu pašpārliecību un entuziasmu, bet tavai mājai pietrūkst labu un stabilu pamatu. Tā rodas pašapmāns. Taču bīstamākais ir nevis tas, ka pats cilvēks dzīvo pašapmānā, bet tas, ka cilvēks domā, ka šādā veidā var palīdzēt citiem tikt ar viņu psihiskās veselības, attiecību un citām grūtībām.”
Šajā kontekstā es vēlos minēt ļoti plaši ST guru pieminēto viltvārža sindromu (angl .imposter syndrom), kas patiesi eksistē un tiešām daudzi spējīgi, talantīgi, labu izglītību ieguvuši cilvēki no tā cieš, taču ST guru šo ir “novazājuši” līdz pēdējam. Pati esmu redzējusi, kā ST guru uzrīkos speciāli live ēteru, lai runātu par to, kā no rīta ir pamodies un atkal šis sindroms viņu ir piemeklējis. Bet, klau, varbūt tā vienkārši ir Tava sirdsapziņa, Tava novērojošā veselīgā daļa, kura čukst “ klau, kaut kas īsti nav labi tajā, ko es daru!?” , bet čukstošā balss tiek ātri apklusināta un skaļi ierodas attaisnojums - “es sirgstu ar viltvārža sindromu”.

🤯“Tevi nobloķē tāpēc, ka esi atļāvies komentēt, jautāt, apšaubīt.”
Īsi un konkrēti, man nav vairs iespēja redzēt lielāko daļu no ST guru, jo viņi vienkārši mani ir nobloķējuši, jo esmu atļāvusies jautāt, norādīt utt. Bieži tas pat nav bijis komentāros publiski, bet pieklājīgā vēstulē - atbildi nekad neesmu saņēmusi, vienkārši bloķēšana un pēc tam ST guru sludina “Ja Tev kāds “lauž spārnus” vienkārši izslēdz šos cilvēkus no savas dzīves un pamato to ar toksiskumu attiecībās pretstatā cieņpilnai komunikācijai, pat ja tā ir neērta. Es par to noteikti nepārdzīvoju, jo zinu, ka tā nav veselīga pieaugušā rīcība.

🤯“Ir gadījies pat tā, ka atnāk klienti ar prepsihotiskā stāvokļa pazīmēm. Cilvēki trīc pie visām miesām un min, ka semināra vadītāja/-s esot teikusi/-cis, ka tādējādi viņi atbrīvojas no iepriekšējo dzīvju pieredzes nastas. Patiesībā cilvēki ir uz psihiskās sabrukuma robežas. Tad neizpratne un sašutums ir tikpat liels, kā pieņemu, dermatologam, kurš ierauga, ka smags dermatīts bērnam ir ārstēts ar kanēli.
Visbeidzot nonāku pie tā, kas mani kā veselības aprūpes speciālistu ar attiecīgi iegūtu izglītību, tālākizglītību psihoterapijā un jau vairāk kā 10 gadus pieredzi, uztrauc visvairāk. Profesionālā atbildība, robežas, ētika un morāle. Arī es savā praksē esmu saskārusies ar cilvēkiem, kas pēc kāda ST guru dažādu kursu klausīšanās nonāk terapijā, jo nesaprot, kādēļ ar manefestāciju nevar sasniegt to, par ko ST guru, nesparot, ko dara nepareizi, jo uz to tiek norādīts, piedzīvo milzu kauna un vainas izjūtu. Realitātē ļoti spējīgs cilvēks, kurš dara ļoti daudz, bet acīmredzami jau sen ir ar izdegšanu. Un citi piemēri ar klīnisku depresiju, trauksmes traucējumiem utt. Teikšu godīgi -reizēm arī pārņem bezspēcības izjūta, jo cilvēki ir pārbāzti ar dāžādu informāciju par “ darbu ar…” un projicē uz psihoterapeitu visu varēnā burvja lomu (labs podkāsts par šo ir psihoterapeitei Gintai Ratniecei https://gintaruna.substack.com/.../psihoterapeits... ar pasūtījumiem terapijā “dziedināt un tikt vāļā no…” -būtībā visa, kas sasolīts skaļi un plaši un paralēli vēl “visa buķete” ar dažādiem simptomiem, un reizēm esmu ļoti godīga un arī pasaku, ka nezinu, cik ilgu laiku prasīs, lai ar šo visu tiktu galā.
🤯Šobrīd esmu pamanījusi vienu tendenci - ST guru reaģējot uz to, ka arvien vairāk tiek runāts par profesionālo maldināšanu, aši stājas universitātēs studēt psiholoģiju. Viss jau būtu labi, bet motivācija, kādēļ to dara ir vienā gadījumā izskanējusi ļoti biedējoša. ST guru, kur bez jebkāda pamata sauc sevi par terapeitu ir minējusi, ka iestājusies studēt psiholoģiju, lai… “ būtu lielāka pielaide interesantiem keisiem”. Nedaudz mierina, ka līdz viņa tiks strādāt patstāvīgi ar “ intersantiem keisiem” priekšā daudzi gadi un pašai jāiziet terapeitiskā pieredze jāiegūst. ..bet tas mierina tikai nedaudz.

❤️Katru rītu ierodos darbā kādu laiku pirms sāku pieņemt klientus. Sagatavojos atbildīgai dienai, jo katra uzticēto pieredzi uztveru kā kaut ko ļoti trauslu, kas prasa ļoti rūpīgu un atbildīgu pieeju psiholoģiskās palīdzības sniegšanā. Un darba dienas noslēgumā reizēm ir smagi, bet bieži ir arī gandarījums un milzīga pateicība saviem klientiem par viņu ieguldīto darbu ar sevi. Esmu ļoti pateicīga kolēģiem par atbalstu supervīzijās. Ļoti novērtēju savu kolēģu profesionalitāti.
Milzīgs paldies, mīļā kolēģe Inese Elsiņa! Ne tikai par šo rakstu, jo es zinu, ko Tavā aizņemtajā ikdienā tas prasa - iedziļināties, izpētīt, uzrakstīt, bet arī par atbalstu ikdienas sarunās par mūsu darbu.

Metamorfoze jeb kā ātri piedzimt par terapeitu? Profesionālā maldināšana digitālajā laikmetā Mūsdienās iespējams ir viss. Dažu mirkļu laikā var kļūt par guru kādā no jomām, uzkonstruēt savu profesionālo identitāti pēc patikas un atkarībā no savas fantāzijas lidojuma augstumiem, zibens ātrumā nokļūt starmešu gaismā un baudīt slavu un atzinību. Sociālie tīkli ir pi...

Tu neesi Tavas domas!

Pirms laika ieraudzīju šo burvīgo ilustrāciju un iedvesmojos nelielam apcerējumam par domām.

“Tu esi tas, ko Tu ēd” šo sentenci esam dzirdējuši pietiekami bieži. Ja ar “ Tu esi tas, ko Tu ēd” izpratni cilvēkiem mēdz iet vieglāk, jo patiesi uzturs ietekmē, kā mūsu fizisko un emocionālo labsajūtu un kopumā ir viens no veselības stūrakmeņiem, un līdz ar to, vairāk vai mazāk, esam gatavi pievērsties paradumiem, kas saistās ar uzturu, tad ar “Tu esi tas, ko Tu domā” ir krietni izaicinošāk. Tas tādēļ, ka diezgan daudzi šai idejai tic bez jebkādām ierunām. Terapijā bieži nākas dzirdēt – atkal es tā rīkojos, atkal notiek tas pats, es netikšu nekad vaļā no tā (nevēlamas uzvedības) utt. Patiesi ir tā, ka mūsu domas paredz arī mūsu rīcību un tādā veidā var radīt priekšstatu, par to, kāds mēs esam. Tas izklausās diezgan loģiski, taču ne līdz galam ir vērts šim noticēt. Lai arī šī koncepcija sakņojas Z. Freida idejās, ka mūsu neapzinātais prāts veido mūsu uzvedību, proti, apspiestās domas un idejas izpaužas uzvedībā, tādējādi apstiprinot ideju, kas esam mūsu domas, tomēr, laikam ejot, vairāki speciālisti ir nonākuši līdz idejai, ka domas, kuras pārdzīvo aizņemts prāts, ir prāta produkti, ko veido ārējā ietekme un emocionālās reakcijas. Tas, ko psihiatrs Ārons Beks sauca par "automātiskām negatīvām domām", ir nosacīta reakcija, kurai nav nekā kopīga ar cilvēka patieso būtību.

Te dažas zinātniski pierādītas idejas tam, ka “ Tu neesi tas, ko Tu domā”!
•Mēs ne vienmēr rīkojamies saskaņā ar savām domām.
Cilvēkam dienas laikā var ienākt prātā simtiem un tūkstošiem domu, bet vai vienmēr rīkojāmies saskaņā ar pilnīgi visām savām domām?! Lai arī domas ietekmē mūsu rīcību, dienas laikā var mūsu prātā ienākt arī dažādas dīvainas domas, kurām neseko rīcība.
• Domas mainās atkarībā no vecuma un vides.
Prāts turpina mainīties atbilstoši mūsu fiziskajai un psiholoģiskajai attīstībai. Bērns, kurš dodas, uz skolu, domās kaut ko citu, nekā pieaugušais, kurš dodas uz darbu. Tas arī nozīmē, ka jūs, visticamāk, mainīsiet domas laika gaitā, lai gan jūsu zemapziņa paliek līdzīga. Mūsu vecās, apspiestās domas un vai, piemēram, traumatiskās atmiņas joprojām var būt prātā, tomēr mēs attīstāmies. Ja jūs būtu jūsu domas, tas nebūtu iespējams. Jūs paliktu tāds pats cilvēks, kāds bijāt savā bērnībā, un jums atkal un atkal būtu tādas pašas domas.
• Ne katrai domai, kas ienāk prātā, ir jānotic.
Domas ir prāta radītas idejas. Parasti tās ir pēkšņas, spontānas un bieži tām pat nav nekādas loģiskas izcelsmes, tātad bieži domas nemaz nav īstas. Tās ir prāta idejas, kuras visticamāk ir radušās ārēja stimula dēļ, bet bieži vien tām nav absolūti nekādi racionāli pierādījumi. Domas kļūst tieši tik reālas, kādas mēs tās padarām -jo vairāk tām, pievēršam uzmanību, attīstām, jo patiesākas un līdz ar to sarežģītākas tās mums šķiet, tālāk jau veidojot dažādu satura apburtos lokus (depresijas, trauksmes utt).

Zināt un izprast to, ka “ Tu neesi tas, ko Tu domā”, palīdz mazināt ikdienas stresu, dzīvot mierīgāk. Iekrītot domāšanas slazdos, pasliktinās mentālā veselība, taču mācoties palīdzēt veidot veselīgu skatījumu uz savām domām, krietni varam uzlabot savu dzīves kvalitāti.
• Atpazīsti, no kurienes konkrētās domas nāk – pašrefleksija.
• Veic izpēti – kādi reāli fakti apstiprina domas un vai šobrīd Tavā dzīvē nenotiek kas nozīmīgs, kas patiesi ietekmē domāšanas procesu.
Pašrefleksija un domu izpētes veikšana palīdz veidot distanci no stimula un prāta idejas, kas aizvedīs pie pamatproblēmas, kur tālākie soļi jau būs problēmas risināšana. (Te ļoti svarīgi ir atrunāt dažādus psihopataloģiskus stāvokļus, piemēram, depresija, trauksmes traucējumi, obesīvi kompulsīvi traucējumi utt., kas prasa padziļinātāku izpēti, kā konkrētais stāvoklis ietekmē domāšanas procesus.)

Noslēgumā aicinu - iztēlojies, ka guli pļavā un debesīs vēro aizslīdam mākoņus. Iztēlojies, ka Tavas domas ir šie mākoņi. Reizēm vienkārši domām ir jāļauj aizslīdēt. Tas nenozīmē, ka Tu tici savām domām un ļauj tām ietekmēt Tevi. Tas nozīmē, ka apzināti saproti, ka šīs domas ir, un atzīsti tās tādas, kādas tās ir.

/attēla autors /

Evija Vilka
Sertificēta drāmas terapeite
KBT psihoterapeite

Ļaujies intuitīvai pieredzei mākslas un drāmas terapijas grupā.
Pieteikšanās līdz 01.03.2022.

Sīkāka informācija https://fb.me/e/32wKOsRK7

Atklāsmes improvizācija

Drāmas terapijas praksē pārliecinos, ka integrējot dažādas pieejas, tas sniedz klientam arvien jaunas perspektīvas mentālās veselības uzlabošanā, tāpēc šoreiz nedaudz par apzinātību, meditāciju, teātri un terapiju!

Kāpēc apzinātību un meditāciju apvienot ar drāmas terapiju? Sākotnēji par to domājot - abi šķiet ļoti atšķirīgi: drāmas terapija ir izteiksmīga, iemiesota terapijas forma; apzinātība un meditācija ir uz iekšu vērstas, papildinošas pieejas, lai izprastu sevi vai sasniegtu lielāku apzinātību un mieru savā ikdienā. Iespējams, tieši šo atšķirību dēļ pieejas tik ļoti papildina viena otru. Drāmas terapija un teātris var gūt pienesumu no perspektīvas, ko piedāvā apzinātība, un var iegūt jaunas un noderīgas formas, ja to apvieno ar meditāciju.

Atklāsmes improvizācija ir drāmas terapijas pieeja, kas apvieno meditācijas elementus, autentisku kustību, teatrālu improvizāciju, psihodrāmu un sevis aklājošas performances. Atklāsmes improvizācijā terapeits ir liecinieks klienta izvērstam, spontānam, apzinātam procesam, improvizācijas drāmai, ko sauc par psolodrāmu, kas rodas klienta ķermenī, sajūtās, emocijās, iekšējā tēlā un lomās, nevis prezentācijas veidā (kā psihodrāmā un līdzīgās pieejās) vai mijiedarbībā starp klientu un terapeitu.

Savā šedevrā “Hamlets” Šekspīrs liek savam titulvaronim paskaidrot aktieru grupai, ka “spēles mērķis” ir “turēt spoguli pret dabu”: parādīt savu patieso “Es”, nenoniecināt paša tēlu, esot konkrētā vecumā, tā laika ķermenī. Citiem vārdiem sakot, Hamlets ierosina, ka tas, kas redzams uz skatuves, atspoguļo to, kas ir reāls mūsu dzīvē un pasaulē. Meditācijai ir paralēls mērķis: tā ļauj mums pārdomāt mūsu realitāti tieši šeit un tagad. Kā novēroja Buda — mūsu realitāte — nepārtraukti mainās: mums kā cilvēkiem ir jāiemācās pieņemt slimības, novecošanos, nāvi un visus citus dzīves posmus un izmaiņas.

Saskaņojot ar šo realitāti, atklāsmes improvizācijā uzskata cilvēka veselību un izaugsmi par pastāvīgi mainīgiem, nelineāriem procesiem un psihoterapiju kā izpēti, nevis strukturētu virzību uz fiksētu, ideālu gala stāvokli. Psolodrāmas metode ir šī viedokļa izpausme; tas ir neplānots, instinkts, ļaujot klientam katru brīdi atklāt to, kas viņam visvairāk nepieciešams izpētīt.

Kāpēc tas darbojas, vienā veidā var izskaidrot ar Moreno koncepciju - cilvēka iedzimto tieksmi izspēlēt noteiktu lomu, ainu vai drāmu. Klients ir dabiski, iekšēji motivēts paplašināt savu lomu repertuāru un saskaņā ar drāmas terapeitu R.Lendija konceptu— virzīties uz veselību, mācoties iemiesot un iejusties arvien plašākā lomu daudzveidībā.

Atklāsmes improvizācija kopumā un jo īpaši psolodrāmas tehnika ir spogulis, ko cilvēks var "turēt pret savu dabu", atspoguļojot viņa pagātnes un tagadnes stāvokli. Tie sniedz klientam atvērtu un neierobežotu iespēju sekot līdzi savam darbību kopumam, atklāt sekundāros procesus (apslēptās patības dabu - Ēnu), iemiesot un izpaust atklāto, lai virzītos uz visu savu patības daļu labāku izpratni un integrāciju.

Meditācija kalpo diviem galvenajiem atklāsmes improvizācijas mērķiem: pirmkārt, tā atbalsta drāmas terapijas praksi, stiprinot klienta spēju būt apzinātam, līdzjūtīgam pret sevi, ļaujot klientam improvizācijas procesos būt klāt, atlaist un uzticēties procesam; otrkārt, meditācijai ir savas priekšrocības, kas sniedzas ārpus terapijas sesijām, nodrošinot klientam iespēju attīstīt lielāku līdzsvarotību, laipnību pret sevi un citiem, un pašapziņu savā ikdienas dzīvē.

Evija Vilka
Drāmas terapeite un KBT psihoterapeite

Attēli un literatūras avots: J. Gluck (2020)

Līdz 29.10.2021. vēl ir iespēja pieteikties Mākslas un drāmas terapijas grupā "Intuitīvā pieredze"!

ĪSTERMIŅA TERAPIJAS GRUPĀ IR IESPĒJA:
• iegūt terapeitiskās grupas pieredzi mākslas un drāmas terapijā,
• iepazīt mākslas un drāmas terapijas metodes,
• aktivizēt personības resursus, radošā formā meklēt atbildes uz aktuāliem jautājumiem personīgā un profesionālā dzīvē,
• ielūkoties savās intuitīvajās vajadzībās caur simboliem, tēliem, metaforiskiem stāstiem, nostiprināt iekšējus lēmumus, pieņemt dzīves izaicinājumus,

Dalībai grupā nav nepieciešamas mākslinieciskas prasmes, radošais darbs un process tiek uzlūkots kā personas iekšējās pasaules izpausme.

TERAPEITISKĀS GRUPAS NORISE:
• terapeitiskā grupa notiks tiešsaistē, Zoom platformā
• 7 grupas tikšanās reizes (4 h katra), kopējais stundu skaits 28 h
• norises dienas - piektdienas, plkst. 14.00-18.00
• plānotie datumi 05.11., 26.11., 03.12., 17.12.2021., 07,01., 21.01., 04.02.2022.
• dalības maksa 50.00 EUR viena tikšanās reize. Samaksu iespējams maksāt 2 vai 3 daļās. Priekšapmaksa 100 EUR. Dalības maksa nodrošina vietu grupā un netiek atgriezta kavējuma dēļ.
• par dalību terapeitiskā grupā tiks izsniegts apliecinājums, norādot apmeklēto stundu skaitu.

PIETEIKŠANĀS:
līdz 29.10.2021. e-pastā [email protected] vai [email protected].
Ja rodas jautājumi rakstiet vai zvaniet -26374271 (Evija), 26209880 (Edīte).

SADARBĪBAS PAMATNOTEIKUMI GRUPĀ:
REGULĀRA DALĪBA, KLĀTESAMĪBA, DROŠA VIDE, KONFIDENCIALITATE

NEPIECIEŠAMIE MATERIĀLI RADOŠAJAM PROCESAM:
Tā kā grupas notiks tiešsaistē un tiks izmantotas radošas metodes, būs nepieciešams sagatavot atsevišķus mākslas materiālus konkrētajai grupas nodarbībai. Pirms katras nodarbības tiks izsūtīta uzaicinājuma saite, kā arī tiks izsūtīta informācija ar nepieciešamajiem materiāliem nodarbībai. Raksturīgākie materiāli, kas varētu būt nepieciešami ir A4 un A3 formāta lapas, zīmuļi, flomasteri, krītiņi, akvareļkrāsas vai guaša krāsas, kāds no veidojamiem materiāliem (māls vai plastilīns), žurnāli kolāžām, otas, šķēres, līme.

GRUPU VADA:
Edīte Krevica, Mg. sc.sal. sertificēta mākslas terapeite, sertificēta supervizore. Papildus izglītība Junga analītiskā psiholoģija (ievadkurss, Lietuva). Praktiskā pieredze strādājot ar traumatisku pieredzi, depresiju, ēšanas traucējumiem, trauksmi, zaudējumi, personības izaugsmi. Profesionālās intereses un tālākizglītība (ASV, Krievija) -simboli un metaforiskās kārtis terapeitiskā darbā, darbs ar traumatisku pieredzi, jautājumi, kas saistīti ar personiskiem izaicinājumiem, lēmumiem, iekšējiem konfliktiem un resursiem.

Evija Vilka, Mg. sc.sal., sertificēta drāmas terapeite, supervizore, KBT psihoterapeite. Papildus apgūta KBT pāru terapija (Beck Institute).Pieredze strādājot ar dažādām mentālās veselības grūtībām – depresiju, trauksmi, personības traucējumiem, ēšanas traucējumiem utt. Strādā arī ar dažādu līmeņu attiecību grūtībām, pašvērtējuma grūtībām, konfliktu risināšanu, personības attīstību, sekmējot radošumu, spontanitāti. Praksē strādā gan ar bērniem un pusaudžiem, gan pieaugušajiem.

Pārmaiņu stāsts.

Būt pa vidu. Starp “Jā”, bet “ne līdz galam”. Vietā, kur trauksme “mājo skaļi” un nenoteiktība, neziņa ir ikdienas sabiedrotie.

Pārmaiņas ir tikai sākums un reizēm tas aizved dziļāk, nekā spējām pat iedomāties. Tāpēc šajā brīdī ir nepiemēroti no sevis prasīt, lai viss notiek labi un mierīgi. Patiesais spēks ir būt godīgam pret sevi un ļaut, lai transformācijas process notiek, tāds, kāds tas ir. Vietā pa vidu nenobīties -“rakt vēl dziļāk”. Pat visdziļakajā un melnākajā tumsā, gaisma ir iespējama.
Šajā vietā pats labākais un veselīgākais, ko vari darīt, ir atzīt sev, ka tas ir grūti, esi ievainojams, neizlikties, ka nav sāpju, pateikt sev, ka tiešām nezini atbildes uz visiem jautājumiem, nezini, kā rīkoties un ja nepieciešams - meklēt pēc palīdzības.

Ļauj, lai Tavs pārmaiņu stāsts notiek!

“Drosme nav par to, ka mums ir zināmas visas atbildes un ceļi, kurp doties. Drosme ir tā, kad esi gatavs ieskatīties un doties turp, kur visu laiku esi vairījies to darīt”. /Sh. L.Alder/

Esi aicināts pieteikties Mākslas un drāmas terapijas grupā "Intuitīvā pieredze"

ĪSTERMIŅA TERAPIJAS GRUPĀ IR IESPĒJA:
• iegūt terapeitiskās grupas pieredzi mākslas un drāmas terapijā,
• iepazīt mākslas un drāmas terapijas metodes,
• aktivizēt personības resursus, radošā formā meklēt atbildes uz aktuāliem jautājumiem personīgā, profesionālā dzīvē,
• ielūkoties savās intuitīvajās vajadzībās caur simboliem, tēliem, metaforiskiem stāstiem, nostiprināt iekšējus lēmumus, pieņemt dzīves izaicinājumus.

Dalībai grupā nav nepieciešamas mākslinieciskas prasmes, radošais darbs un process tiek uzlūkots kā personas iekšējās pasaules izpausme.

TERAPEITISKĀS GRUPAS NORISE:
• terapeitiskā grupa notiks tiešsaistē, Microsoft Teams platformā
• 5 grupas tikšanās reizes (4 h katra), kopējais stundu skaits 20 h
• norises dienas - piektdienas, plkst. 13.00-17.00
• plānotie datumi 30.04., 21.05., 28.05., 04.06., 11.06.2021.
• dalības maksa 40.00 EUR viena tikšanās reize. Samaksa iespējama par katru tikšanās reizi, līdz grupas sākumam būs jāiemaksā 40 EUR, kas pēdējā brīža atteikuma gadījumā, netiek atgriezti.
• par dalību terapeitiskā grupā tiks izsniegts apliecinājums
Dalībnieku skaits ierobežots.
Pieteikšanās līdz 26.04.2020. e-pastā [email protected] vai [email protected].
Ja rodas jautājumi rakstiet vai zvaniet -26374271 (Evija), 26209880 (Edīte).

GRUPU VADA:
Edīte Krevica, Mg. sc.sal. sertificēta mākslas terapeite, sertificēta supervizore. Papildus izglītība Junga analītiskā psiholoģija (ievadkurss, Lietuva). Praktiskā pieredze strādājot ar traumatisku pieredzi, depresiju, ēšanas traucējumiem, trauksmi, zaudējumi, personības izaugsme. Profesionālās intereses un tālākizglītība (ASV, Krievija) -simboli terapeitiskā darbā, darbs ar traumatisku pieredzi un tās sekām, jautājumiem, kas saistīti ar personiskiem izaicinājumiem, lēmumiem, iekšējiem konfliktiem un resursiem.

Evija Vilka, Mg. sc.sal., sertificēta drāmas terapeite, supervizore, KBT psihoterapeite. Papildus apgūta KBT pāru terapija (Beck Institute).Pieredze strādājot ar dažādām mentālās veselības grūtībām – depresiju, trauksmi, personības traucējumiem, ēšanas traucējumiem utt. Strādā arī ar dažādu līmeņu attiecību grūtībām, pašvērtējuma grūtībām, konfliktu risināšanu, personības attīstību, sekmējot radošumu, spontanitāti. Praksē strādā gan ar bērniem un pusaudžiem, gan pieaugušajiem.