Bilances Akadēmija

☘️Pie lasītājiem dodas Žurnāls Bilance jūnija numurs. Ieskatieties tā saturā!
☘️Vita Zariņa: Atvaļinājumu laiks ir sācies!
Lielākā daļa gada pārskatu sagatavoti, grāmatveži var uzelpot un izbaudīt vasaras sākumu. Tas ir tik skaisti — sēdēt ziedošā dārzā ar žurnālu Bilance rokās un lasīt par jaunumiem nozarē un profesionāli noderīgām lietām, vai ne? Tāpēc mēs turpinām piedāvāt interesantas tēmas. Vispirms jau, protams, par atvaļinājumiem: kad un cik ilgi tie pienākas. Bez atvaļinājumiem mums ir arī svarīga sakārtota grāmatvedības sistēma, kura sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai.
☘️Inese Helmane: Mazajiem uzņēmumiem varētu atvieglot prasības, nevis atcelt finanšu pārskatu revīziju
Birokrātijas mazināšanas ietvaros patlaban ir novērojams spiediens pārskatīt revidējamo uzņēmumu loku. Šo prasību uztur pārtikas mazumtirdzniecības nozare kopā ar Ekonomikas ministriju. Mazajiem uzņēmumiem, iespējams, varētu atvieglot noteiktas ziņošanas prasības, nevis vispār atcelt finanšu pārskatu revīzijas, uzskata Lo**ta Čapkeviča, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes priekšsēdētāja. Sarunā viņa uzsver, ka zvērinātu revidentu darba rezultātā valstī kļūst caurskatāmāka uzņēmējdarbības vide, pieejami uzticamāki finanšu dati, mazinās krāpšanas risks un veidojas stabilāka nodokļu disciplīna.
☘️Ilze Meiere: No pamatiem līdz struktūrai: kā veidot sakārtotu grāmatvedības uzskaiti
Sakārtota grāmatvedības sistēma ir kā labi izveidota arhitektūra un iekšējās kultūras paraugs — tā sniedz stabilitāti, ritmu un pārliecību visam uzņēmumam. Vadītājiem ir nozīmīgi apzināties un justies droši, ka izstrādātā sistēma ir ilgtspējīga, normatīvajiem aktiem atbilstoša un pietiekami kvalitatīva finansiāla rakstura lēmumu pieņemšanai. Savukārt profesionālam grāmatvedim veiksmīgi izveidota struktūra ir ne tikai ikdienas darbu atvieglojošs rīks, bet arī gandarījums par profesijas prestiža veicināšanu.
☘️Kristīne Paegle: Grāmatvedības ārpakalpojuma cenu kari: izdevība vai risks?
Grāmatvedības ārpakalpojuma tirgū patlaban iezīmējas būtiskas cenu atšķirības — vieni cenšas saglabāt līdzsvaru starp kvalitāti un adekvātu cenu, kamēr citi izvēlas agresīvāku, zemāku cenu politiku, lai ātrāk un vairāk piesaistītu klientus. Taču aiz šķietami izdevīgiem piedāvājumiem nereti slēpjas jautājums — kas patiesībā veido šo pakalpojuma cenu, un kāpēc tās tirgū var tik būtiski atšķirties? Rakstā meklēsim atbildes uz jautājumiem, kāpēc vieni grāmatveži strādā lēti, bet citi dārgāk? Vai zemākā cena vienmēr nozīmē izdevīgāko izvēli, vai tomēr arī potenciālus riskus uzņēmumam? Vai mazie pakalpojuma sniedzēji spēj konkurēt ar lielajiem birojiem? Kas ir izdevīgāk — uzturēt štata grāmatvedi vai pirkt ārpakalpojumu? Kādiem brīdinājuma signāliem uzņēmējam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārpakalpojuma sniedzēju pēc cenas?
☘️Ikars Kubliņš: Grāmatvedības digitalizācija: starp atbildību un juridiskajiem riskiem
Grāmatvedības digitalizācija vairs nav tikai moderna izvēle vai tehniska ērtība, bet gan neatņemama uzņēmuma ikdienas sastāvdaļa, kas sola efektīvākus procesus, ātrāku informācijas apriti un mazāku administratīvo slogu. Taču digitalizācija pati par sevi vēl nenozīmē, ka viss notiek juridiski korekti, tāpēc ikvienam šādam procesam ir jābūt stingrā saskaņā ar normatīvo regulējumu, kas attiecas gan uz dokumentu formu un uzglabāšanu, gan to pierādījuma spēku, tā RMS Forums rīkotajā tiešsaistes seminārā «Digitālā transformācija grāmatvedībā 2026» norādīja Nataļja Puriņa, zvērinātu advokātu biroja TEGOS vadošā speciāliste, zvērināta advokāte.
☘️Inese Helmane: Alternatīvais nodokļu režīms dividenžu izmaksai
Nodokļu maksātāji nereti saskaras ar situācijām, kurās, piemērojot noteiktiem izdevumiem vai dividendēm uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), rodas jautājumi arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, tostarp arī par UIN 15% un IIN 6% likmes piemērošanu dividendēm, sākot no 2026. gada.
☘️Maija Grebenko: Par kādu periodu nepienākas apmaksātais atvaļinājums?
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu ikviens darbinieks tiesīgs izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, turklāt neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā iekrita svētki. Tā kā svētku dienas netiek uzskatītas par atvaļinājumu (tātad jāņem vērā tieši dienas), praksē «četras kalendāra nedēļas» tiek interpretētas kā 28 kalendāra dienas. Attiecīgi saprotams, ka svētku dienu esamība atvaļinājuma periodā pagarina to par vienu vai vairākām kalendāra dienām (maksimāli — par piecām).
☘️Inese Siliņa: Kreditoru aizsardzība TAP plāna gadījumā
Ekonomiskās nestabilitātes apstākļos arvien biežāk uzņēmumi nonāk finanšu grūtībās un tiek uzsākti tiesiskās aizsardzības procesi (TAP). Pēdējā gada laikā Latvijā vairāki lieli Latvijas uzņēmumi ir uzsākuši TAP. Statistika rāda, ka ievērojama daļa no ierosinātajām TAP lietām pat nenonāk līdz TAP plāna izstrādāšanai un saskaņošanai, tādēļ kreditoriem ir īpaši svarīgi laikus izprast savas tiesības un rīcības iespējas. Būtiskākos soļus, kas kreditoriem jāveic, lai laikus reaģētu uz parādnieka uzsāktu TAP un aizsargātu savas intereses, skaidroja Mārtiņš Aljēns, ZAB COBALT vadošais speciālists, zvērināts advokāts, vebinārā «Ceļvedis kreditoriem: ko darīt (un ko nedarīt), ja parādnieks uzsācis TAP?» Īpašs fokuss bija vērsts uz nenodrošinātajiem kreditoriem.
☘️Laura Zalāna: Valdes locekļa pienākumu pildīšana bez atlīdzības nav dāvinājums kapitālsabiedrībai
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu ikviens darbinieks tiesīgs izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, turklāt neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā iekrita svētki. Tā kā svētku dienas netiek uzskatītas par atvaļinājumu (tātad jāņem vērā tieši dienas), praksē «četras kalendāra nedēļas» tiek interpretētas kā 28 kalendāra dienas. Attiecīgi saprotams, ka svētku dienu esamība atvaļinājuma periodā pagarina to par vienu vai vairākām kalendāra dienām (maksimāli — par piecām).a.
☘️Inga Bite, Sabīne Grīsle: Ieskats Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā
Saskaņā ar Darba likuma (DL) 149. pantu ikviens darbinieks tiesīgs izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas, turklāt neatkarīgi no tā, kurā nedēļas dienā iekrita svētki. Tā kā svētku dienas netiek uzskatītas par atvaļinājumu (tātad jāņem vērā tieši dienas), praksē «četras kalendāra nedēļas» tiek interpretētas kā 28 kalendāra dienas. Attiecīgi saprotams, ka svētku dienu esamība atvaļinājuma periodā pagarina to par vienu vai vairākām kalendāra dienām (maksimāli — par piecām).
☘️Kaspars Rācenājs: Darba piespiedu kavējuma robežas
Šajā lietā skatīti jautājumi par darba piespiedu kavējuma robežas pēc darbinieka atjaunošanas darbā un darbinieka pienākums pēc sprieduma spēkā stāšanās faktiski atgriezties darbā. Darba piespiedu kavējuma laikā «uzkrāto» atvaļinājumu kompensācijas nepieļaujamība. Darba devējs 17.07.2022. uzteica darbiniecei darba līgumu. Ar Rīgas apgabaltiesas 29.09.2023. spriedumu citā civillietā prasītāja tika atjaunota darbā, piedzenot viņai arī vidējo izpeļņu par iepriekšējo darba piespiedu kavējuma laiku. Šis spriedums stājās spēkā 10.01.2024.
☘️Kaspars Rācenājs: Vienošanās uzliek pienākumu izpildīt uzņemtās saistības
Šajā spriedumā atzīts, ka parakstīta vienošanās rada prezumpciju par personas piekrišanu tās saturam un uzliek pienākumu izpildīt uzņemtās saistības. Prasītājs noslēdza darba līgumu ar atbildētāju par kapteiņa instruktora pienākumu pildīšanu. Darba līgumā bija noteikta mēnešalga 5892,50 eiro pirms nodokļu nomaksas neatkarīgi no tā, vai kuģis atradās remontā, dīkstāvē vai aktīvi veica darbu zvejā. Prasītājs norādīja, ka vairākos mēnešos darba samaksa viņam netika izmaksāta pilnībā vai vispār netika izmaksāta.
☘️Evija Mugina: Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās
Raksts ir turpinājums iepriekšējos žurnāla numuros publicētajai rakstu sērijai — apskatam par aktuālajiem Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības piemērošanas saistība ar jautājumu par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma darbības apturēšanu. Piedāvājumu precizēšana sarunu procedūras ietvaros. Nepamatoti lēta piedāvājuma noraidīšana.
☘️Baiba Veisa: Publisko iepirkumu reforma — kas mainīsies?
Saeima 2026. gada 14. maijā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ieviešot būtiskas izmaiņas vairākos iepirkumu procesa posmos. Grozījumi tika izstrādāti ar mērķi paredzēt maksimālu elastību iepirkumā iesaistītajām pusēm un bija nepieciešami publisko iepirkumu sistēmas attīstībai un pilnveidošanai. Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotajai informācijai, 2025. gada laikā ir izsludināti 12 281 iepirkumi un noslēgti 25 107 līgumi par kopējo vērtību 7,99 miljardi eiro. Finanšu ministrija norāda, ka turpat 90% no kopējās publisko iepirkumu līgumu summas noformē aptuveni 80 lielākie pasūtītāji. Viena no būtiskākajām problēmām šajā jomā ir konkurences trūkums. Aptuveni 4300 uzņēmumi jeb tikai 2% no aktīvajiem Latvijas uzņēmumiem spēj uzvarēt iepirkumos, bet turpat 30% iepirkumos ir bijis tikai viens pretendents.
☘️Kristīne Užule, Vita Zariņa: Sociālās ietekmes komunicēšanas nozīme uzņēmuma pozīcijas stiprināšanā biznesa darbības ekosistēmā
Sociālās ietekmes radīšana kļūst arvien nozīmīgāka ilgtermiņa uzņēmējdarbības konkurētspējas un ekosistēmas noturības veidošanā. Mūsdienu tirgos uzņēmumi arvien biežāk tiek vērtēti ne tikai pēc to finanšu rezultātiem, bet arī pēc plašākas vērtības, ko tie rada klientiem, partneriem, kopienām un sabiedrībai kopumā.

👉 https://www.plz.lv/bilances-junija-numura-lasiet-2026

Žurnāls Bilance rakstā Linda Puriņa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja raksta: Pamatlīdzekļi ir nekustamās mantas uzskaites vienības (piemēram, zemesgabals, ēka, būve, ilggadīgie stādījumi) un kustamās mantas uzskaites vienības, kuru derīgās lietošanas laiks ir ilgāks par gadu un sākotnējā vērtība lielāka par 1000 eiro (piemēram, iekārta vai tās aprīkojums, tehnika, mašīna vai inventārs, transportlīdzeklis, dators, kopētājs).

Šāds pamatlīdzekļu jēdziena skaidrojums ir sniegts Ministru kabineta (MK) 2022. gada 31. maija noteikumu Nr. 322 «Kārtība, kādā individuālie komersanti un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības kārto grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā» 23. punktā. Tātad pamatlīdzeklis var būt gan kustamā, gan nekustamā manta, ievērojot divus nosacījumus — lietošanas laiks ilgāks par gadu un iegādes vai izveidošanas vērtība lielāka par 1000 eiro.1

Vienkāršās grāmatvedības kārtotājiem visas prasības pamatlīdzekļu uzskaitei ir noteiktas normatīvajos aktos. Likums «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» nosaka:
✅pamatlīdzekļu vērtības kritēriju,
✅izmantojamās nolietojuma aprēķināšanas metodes,
✅nosacījumus attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji.

Ļoti bieži pašnodarbinātais pamatlīdzekli izmanto gan saimnieciskajai darbībai, gan arī privātām vajadzībām. Ja pamatlīdzekļi saimnieciskajā darbībā tiek izmantoti daļēji, to nolietojumu aprēķina proporcionāli attiecīgā pamatlīdzekļa izmantošanai saimnieciskajā darbībā.

👉Visu rakstu lasiet Žurnāls Bilance maija numurā, kā arī portālā plz.lv:
https://www.plz.lv/pamatlidzeklu-uzskaite-pasnodarbinatajiem-vienkarsa-ieraksta-gramatvediba

📌Abonējiet Žurnāls Bilance un uzziniet par jaunumiem grāmatvedības un nodokļu regulējumā, izmaiņām likumos! Saņemiet tiesību aktu skaidrojumus un juristu padomus!
https://www.plz.lv/abone/
✅Pieslēdziet izmēģinājuma periodu tikai par 1 EUR https://www.plz.lv/preces/bilanceplz/

Latvijas nodokļu administrēšanas sistēmā gaidāmas vērienīgas pārmaiņas, jo Finanšu ministrija kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu ir izstrādājusi apjomīgus grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kuru mērķis ir ne tikai modernizēt procesus, bet arī padarīt tos caurspīdīgākus mūsdienu digitālajā vidē.

Turpinot cīņu ar negodprātīgu komercdarbību, likumprojekts ievieš būtiskas korekcijas elektroniskās komercijas uzraudzībā, salāgojot to ar Eiropas Digitālo pakalpojumu aktu. Valsts ieņēmumu dienestam tiks precizētas un nostiprinātas tiesības operatīvi vērsties pret nelikumīgu saturu tiešsaistē, kas ietver lēmumu pieņemšanu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, domēna vārdu lietošanas tiesību ierobežošanu vai pat IP adrešu bloķēšanu. Šāda pieeja nodrošinās vienotu un ātru reaģēšanu uz pārkāpumiem digitālajā telpā, paredzot arī skaidru kārtību, kādā par šiem ierobežojumiem tiek paziņots elektronisko sakaru komersantiem un domēnu reģistriem.

Interesanti, ka brīdinājumus par saimnieciskās darbības apturēšanu turpmāk drīkstēs sagatavot elektroniski bez amatpersonas paraksta, tādējādi optimizējot dienesta resursus un paātrinot komunikāciju ar nodokļu maksātājiem.

Jaunumi skars arī darbinieku sociālās garantijas un nodokļu maksātāju ikdienas pienākumus, tos transformējot.

Vairāk lasiet portālā plz.lv: https://www.plz.lv/izmainas

IT risinājumu pirkums. Vai tiešām tik vienkārši kā pirkt... | BilancePLZ Pēdējā laikā informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ir nonākusi publiskās kritikas centrā. Un tomēr šī uzmanība industrijai bija nepieciešama, jo...

Kā pareizi definēt un atzīt pamatlīdzekļus | BilancePLZ Mūsdienu uzņēmējdarbības vidē precīza grāmatvedības uzskaite ir ne tikai likuma prasība, bet arī būtisks instruments saimnieciskās darbības analīzei,...

Publisko iepirkumu regulējuma mērķis ir nodrošināt iepirkumu atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī pasūtītāja līdzekļu efektīvu izmantošanu, Žurnāls Bilance rakstā skaidro Inga Bite, Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns SIA, juriste.
Lai šo mērķi sasniegtu, pretendentu iesniegtajiem piedāvājumiem jābūt precīziem un savstarpēji salīdzināmiem.

Tādēļ pasūtītāji izstrādā iepirkumu nolikumus, izvirza pretendentiem noteiktas prasības, kā arī piedāvā īpaši sagatavotas formas, kas izmantojamas iesniedzamo piedāvājumu izstrādē. Visu piedāvājumu iesniegšana vienā veidā un formā nodrošina iespēju iesniegtos piedāvājumus kvalitatīvi novērtēt, tos savstarpēji salīdzinot.

Visu rakstu lasiet Žurnāls Bilance maija numurā, kā arī portālā plz.lv

https://www.plz.lv/aritmetiskas-kludas-publisko-iepirkumu-piedavajumos-kad-tas-drikst-labot

📌Abonējiet Žurnāls Bilance un uzziniet par jaunumiem grāmatvedības un nodokļu regulējumā, izmaiņām likumos! Saņemiet tiesību aktu skaidrojumus un juristu padomus!
https://www.plz.lv/abone/
✅Pieslēdziet izmēģinājuma periodu tikai par 1 EUR https://www.plz.lv/preces/bilanceplz/