Moreno Institūts Latvijā

Iestājoties jūnijam, aktīvo studiju procesu aicinām nomainīt uz dabas baudīšanas procesu, savukārt, domās un nākotnes vīzijās, plānot rudens sesiju, ko darām arī mēs paši. Zemāk vari izlasīt visas mūsu lielās rudens sezonas aktivitātes. Plašāka informācija par tām psihodrama.lv un arī FB lapā. Iespējams kādā no tām satiksimies! Līdz tam vēlam saulainu un patīkamu vasaru!

Septembris:
4.- 6. septembris - Psihodrāmas psihoterapijas līmeņa studiju sākums
12.-13. septembris - Psihodrāmas konference
19.-20. septembris - Studiju programma Dinamiskais teātris, Mark Wentworth vadībā

Oktobris:
16.-18. oktobis - Bāzes līmeņa studiju sākums

Novembris:
7.-8. novembris - seminārs "Pašaprūpe psihoterapeitiem" Clark Baim vadībā.

Pavasara ziedoni baudot aizdomājos par lomām. Psihodrāmā lomu teorija ir viena no galvenajām. Dažkārt cilvēki pārprot, domājot, ka lomas ir tikai aktieriem uz skatuves, taču arī mums katram ir daudz lomu, kuras katru dienu apzināti vai pat neapzināti izmantojam. Nedaudz paskaidrošu ko un kā psihodrāma stāsta par lomām. Taču stāstu sākšu ar vienu jautājumu - Kādās lomās Tu dzīvo?

Ikdienā mēs nepārtraukti ieejam dažādās lomās.
Dažreiz pat nepamanot.

Vienā brīdī Tu esi stiprais.
Citā — tas, kurš pielāgojas.
Vēl citā — tas, kurš klusē, lai nesāpinātu citus.

Un tas viss ir normāli. Svarīgi saprast — loma nav nekas mākslīgs vai teatrāls. Tā nav “spēlēšana”. Loma ir dabiska cilvēka dzīves sastāvdaļa — veids, kā mēs esam attiecībās ar citiem un ar sevi.

Kā rakstīja Jēkabs Levijs Moreno:
"Loma ir veids, kā cilvēks konkrētā brīdī darbojas un reaģē noteiktā situācijā." (“Role is the functioning form the individual assumes in the specific moment he reacts to a specific situation.”)

Mūsu lomas veidojas dzīves laikā no pieredzes, attiecībām, sabiedrības un arī no tā, ko esam pārņēmuši no savas dzimtas.

Dažreiz mēs pat nepamanām, ka:
👉 atkārtojam noteiktus uzvedības modeļus
👉 nesam sev līdzi stāstus, kas nav radušies tikai mūsu pašu dzīvē

Un arī tas ir cilvēcīgi, grūtības sākas brīdī, kad viena loma kļūst par vienīgo iespējamo.

Kad Tu vairs nevari:
– pateikt “nē”
– būt vājš
– izvēlēties citādi

👉 Kā teica J.L.Moreno:
"Nevis lomas izriet no “es”, bet “es” veidojas no lomām." (“Roles do not emerge from the self, but the self emerges from the roles.”)

Tas nozīmē — paplašinot savas lomas, mēs paplašinām arī sevi.

Psihodrāmā ir iespēja pētīt savas lomas. Gan tās, kuras dzīvojam šodien, gan tās, kuras esam mantojuši, gan tās, kuras iespējams piedzīvosim vai arī nē. Svarīgi ir tās iepazīt un attīstīt, paplašināt un bagātināt. Jo to darot, cilvēks sev dod lielāku iespēju:

👉 rastu jaunus, radošus un elastīgus veidus, kā būt attiecībās
👉 lai sarežģītās situācijās būtu vairāk nekā viena iespēja
👉 lai attiecības kļūtu dzīvākas un patiesākas

Jo, kā uzsvēra J.L. Moreno:
"Lomas funkcija ir piešķirt formu un kārtību mūsu iekšējai pasaulei."
(“The function of the role is to bring shape and order into our inner world.”)

Un brīvība sākas tur, kur parādās struktūra un izvēle. Ja Tevi ieinteresēja vairāk psihodrāmas skatījums, aicinu iegādāties vai bibliotēkā atrast grāmatu latviešu valodā: https://psihodrama.lv/lv/product/jekabs-levijs-moreno-1889-1974/

Šodienā kalendāra ieraksts vēsta, ka svinami divi notikumi - Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena un Darba svētki. Šie ieraksti iespējams sākumā šķiet nesavienojas, taču tā nedaudz vairāk uz tiem paskatoties rodas pārdomas par latviešu tautas bagātībām un gudrību. Jau izsenis darbs ir latviešu tautas tikums, vērtība un arī gudrība. Šodienā esmu vairākkārt dzirdējusi teikumu no dažādiem cilvēkiem - " jāizdomā, kā darīt mazāk". Ielūkojoties senču garīgajā mantojumā var atklāt, ka šāds teikums var vest uz bezdibeni, jo tikai darbība spēj pilnveidot cilvēku, tikai darīšanas procesā cilvēks veidojās un pilnveidojās kā personība, kā profesionālis. Kā viena latviešu tautas dziesma māca:
Acis darba izbijās,
rokas darba nebijās;
rokas darba nebijās,
zinājās padarīt.
Lai mums izdodās atrast patīkamo līdzsvaru starp darbu un atpūtu, starp ikdienu un svētkiem! Priecīgu šodienu!

Mēs turpinām gatavoties rudenim :)

Lūdzu saglabā sev datumus: 11.-12.09.2026., jo tad notiks psihodrāmas konference "Psihodrāmas stāsts, kas turpinās". Moreno institūts Latvijā šogad piedzīvo 25 pastāvēšanas gadu. Tādēļ svinības mums un iespējas jums! Seko līdzi informācijai un dāvā sev iespēju piedzīvot psihodrāmu! Uz satikšanos septembrī!

Mirklis iedvesmai ...

Esot kopā ar studentiem psihodrāmu studiju procesā, piedzīvojums var negaidīti bagātināties. Šodienā pie manis atnāca šis dzejolis. Paldies autorei Salmiņai! Tajā saskatu lielu tuvību ar psihodrāmas filozofiju.

Mēs sākam gatavoties rudenim un pirmais pasākums, ko esam sarupējuši ir Dinamiskais teātris. Kas tas ir un ko tas nozīmē?

Ja Tu kādreiz esi vērojis bērnus rotaļājamies, Tu esi redzējis tīru iztēli darbībā, spontānu rīcību, prieku un smieklus. Gaiss gandrīz šķiet maģisks. Krēsls un galds kļūst par kosmosa kuģi vai pili, un nekādi argumenti nespēj mainīt šo realitāti līdz spēle beidzas. Šajā brīdī viss un ikviens ir iespējams.

Šī spontanitāte nekad nepazūd. Tā vienkārši tiek aprakta zem daudzajām lomām, kuras mēs uzņemamies, pieaugot.

Cik lomas Tu piedzīvo katru dienu? Katrai lomai ir savas robežas – neredzama līnija, kuru mēs reti pārkāpjam. Dažas lomas pārdzīvo savu lietderību; citas kļūst tik ierastas, ka šķiršanās no tām šķiet biedējoša.

Tomēr aiz tā, par ko mēs sevi uzskatām, atrodas plašs iespēju lauks, kas joprojām ir piepildīts ar to pašu spontanitāti, prieku un smiekliem. Tas nekad mūs nav pametis. Mēs vienkārši pārstājām ticēt. Mēs pārstājām spēlēties.

Dinamiskais teātris palīdz mums atkal savienoties ar šo radošo spēku. Tas atgādina par mūsu savstarpējo saikni, rotaļīgumu un spēju uz kaut ko daudz lielāku.

Dinamisko teātri 2003. gadā radīja Marks Ventvorts. Tā ir darbībā balstīta metode, kas apvieno seno teātra izmantošanu ar K. Junga aktīvo iztēli un J. L. Moreno psihodrāmu. Tā aicina Tevi izkāpt ārpus ikdienas “es” un ieiet iespēju laukā.

Šajā telpā mēs ieejam dziedinošā stāvoklī, ko bieži dēvē par Dionīsisko ekstāzi, kur drāma kļūst par svētu alķīmiju. Taču tas nav parasts teātris. Visas lomas tiek spēlētas anonīmi, ļaujot neredzamajam kļūt redzamam un “es” paplašināties par “mēs”, “mums” un “to”. Personiskais kļūst universāls; mikrokosms atklāj makrokosmu.

Senās tradīcijas mācīja, ka nekas patiesi neeksistē “tur ārā” – pasaule atspoguļo mūsu neredzamo iekšējo seju. Šajā nozīmē mēs dalām atbildību par mūsu kopienu veselību un labklājību. Katram virzoties uz veselumu, mēs atjaunojam līdzsvaru un dzīvīgumu pasaulē ap mums.

“Aerodinamiski kamenei nevajadzētu spēt lidot, bet kamene to nezina, tāpēc tā vienkārši turpina lidot”

Mary Kay Ash

Reģistrācija apmācībām: https://forms.gle/hQTVinAPb3bfPKce9

Apmācības vadīs Mark Wentworth, paldies Mark, ka dalies ar savām zināšanām un atklājumiem!

Šodien vēlos jums pastāstīt par vēl diviem terminiem psihodrāmā - "Šeti un tagad" un "Surplus realitāte" un mazināt sabiedrības mītus par tiem. Mēs bieži runājam par “šeit un tagad”, bet ko tas patiesībā nozīmē? Psihodrāmā laiks ir būtisks un nodrošina pilnvērtīgu dziedināšanos. Aicinu izlasīt šo ierakstu, iespējams, tas palīdzēs labāk izprast arī psihodrāmas lomu Tavā dzīvē.

Sākšu no teorētiskā viedokļa -

“Šeit un tagad” psihodrāmā
Jēkabs Levijs Moreno uzsvēra, ka psihodrāma notiek darbībā – šeit un tagad, nevis tikai stāstā vai interpretācijā. Pagātnes notikumi tiek izspēlēti tagadnē, lai tos varētu piedzīvot no jauna un transformēt.
“Šeit un tagad” ir cieši saistīts ar konkretizāciju – iekšējais kļūst redzams, jūtams, piedzīvojams.

Surplus realitāte (surplus reality)
Jēkabs Levijs Moreno definē surplus realitāti kā realitāti, kas pārsniedz ikdienas realitāti, balstītu iztēlē un darbībā. Tajā iespējams:
* satikt cilvēkus, kuri nav klātesoši
* izspēlēt neiespējamo
* piedzīvot pagātni, nākotni un fantāzijas vienlaikus

Tā pārkāpj laika un telpas robežas un ļauj piedzīvot to, kas realitātē nav noticis vai nevar notikt.

👉 Tieši surplus realitātē notiek dziļākā transformācija – jo cilvēks dzīvo, nevis tikai runā.

Tas nozīmē, ka tas, kas ir bijis –
var notikt vēlreiz.
Un tas, kas vēl nav noticis –
var tikt piedzīvots jau tagad.

Psihodrāmas skatuvē pagātne vairs nav tikai atmiņa. Tā kļūst par pieredzi – dzīvu, jūtamu, klātesošu, transformējošu.

💬 Tu vari pateikt vārdus, kurus toreiz nepateici.
💬 Tu vari satikt cilvēku, kurš vairs nav blakus.
💬 Tu vari izmēģināt nākotni, kas vēl tikai veidojas.

Psihodrāmā to sauc par surplus realitāti – telpu, kurā realitāte paplašinās. Kur iespējams tas, kas ikdienā nav iespējams.

👉 Kā rakstīja Jēkabs Levijs Moreno:
“Psihodrāma atved pagātni tagadnē un padara to dzīvu šeit un tagad.”
(Moreno, J.L., Psychodrama, Volume 1, 1946)

👉 Par surplus realitāti Jēkabs Levijs Moreno rakstīja:
“Tiek radīta paplašinātā realitāte, kurā cilvēks var piedzīvot situācijas, kas vēl nav notikušas vai nekad nevarētu notikt realitātē.”
(Moreno, J.L., Psychodrama, Volume 1, 1946)

👉 Savukārt Zerka T. Moreno uzsvēra:
“Skatuve kļūst par vietu, kur iekšējā patiesība var parādīties konkrētā formā.”
(Z. T. Moreno, The Quintessential Zerka, 2006)

Un tieši tur notiek pārmaiņas. Jo cilvēks nemainās tikai no sapratnes. Cilvēks mainās no pieredzes.

🌱 Kā tas palīdz ikdienas dzīvē?

* mēs varam “pabeigt” nepabeigtas situācijas
* mēs varam sagatavoties nākotnes sarunām
* mēs varam ieraudzīt sevi jaunā lomā
* mēs varam atgūt spontanitāti un izvēles brīvību

👉 Kā uzsver Adams Blatners:
“Izspēle ļauj mācīties caur pieredzi, nevis tikai caur sarunu.”
(Blatner, A., Foundations of Psychodrama, 2000)

Un pats svarīgākais –
mēs sākam dzīvot vairāk šeit un tagad, nevis tikai pagātnes atmiņās vai bailēs par nākotni.

Psihodrāma mums māca - laiks nav tikai lineārs. Tas ir dzīvs. Un tas var mainīties – tieši tajā brīdī, kad mēs esam gatavi to piedzīvot.

Mums, psihodramatistiem, ir samērā mīļš vārda "psihodrāma" tulkojums - "dvēsele darbībā". Taču dažiem tas skan diezgan mulsinoši. Tad nu šo ierakstu veltīšu mazam izskaidrojošam procesam:

Vārds psihodrāma ir grieķu valodas izcelsmes vārds un tas sastāv no divām daļām:

“psyche” (ψυχή) – dvēsele, prāts, iekšējā pasaule
“drama” (δρᾶμα) – darbība, rīcība, notikums

Tātad tiešā nozīmē psihodrāma = “dvēseles darbība” vai “iekšējās pasaules izpēte darbībā”. Šeit nu jāpiemin, ka katram jau tīkama ir sava interpretācija, taču ir labi saprast, ka abas ir ar vienu izcelsmi un nozīmi.

Šis tulkojums nav tikai poētisks – tas ļoti precīzi raksturo psihodrāmas būtību:

* psihodrāmā cilvēks nerunā tikai par savu pieredzi. Viņš to izdzīvo darbībā;

* iekšējā pieredze kļūst redzama – domas, jūtas, konflikti tiek “iznesti uz skatuves” un pakāpen*ski kļūst redzami, sajūtami un saprotami;

* nenotiek notikuma analīze no attāluma, tikai par to runājot, bet esot tajā, piedzīvojot un transformējot (ievērojot drošību).

Psihodrāmas radītājs Jēkabs Levi Moreno uzsvēra, ka cilvēks dziedinās ne tikai caur sarunu, bet caur spontānu darbību un patiesu satikšanos.

Tāpēc psihodrāma nav par “spēlēšanu” vai “teātri” vai "ko mistisku".
Tā ir par reālu pieredzi, kurā iespējams ieraudzīt sevi no jauna.

Tā ir par iespēju:
✨ izteikt neizteikto
✨ pabeigt nepabeigto
✨ piedzīvot citādi
✨ un atgriezties tuvāk sev

Vārds “dziedināšanās” šeit nozīmē nevis kaut ko mistisku,
bet ļoti cilvēcīgu procesu – atgriešanos pie veseluma.

Un dažkārt tas sākas ar vienu soli – atļaujot sev pētīt savu iekšējo pasauli darbībā.

(Balstīts grieķu valodas nozīmēs un J. L. Moreno darbos, īpaši “Psychodrama, Vol. 1”, 1946)

“Kamera mūs iepazīstina ar bezapziņas optiku tāpat kā psihoanalīze — ar bezapziņas impulsiem.” /Walter Benjamin/

Fotogrāfija atklāj to, ko acs nepamana — klusos žestus, neatbildētus skatienus, brīdi starp elpām. Tāpat kā psihodrāmā, arī attēlā reizēm ieraugām vairāk nekā bijām gatavi. Nevis tikai seju, bet to, kas aiz tās. Nevis mirkli, bet patiesību, kas tajā uzplaiksnī.

Esam piedzīvojuši bagātīgas divas dienas Foto-psihoterapijas seminārā. Semināru raksturoja vārdi: dziļums, profesionalitāte, plašums, jauns redzējums, atklājums. Paldies pasniedzējai Alena Bialinskaya un katram semināra dalībniekam! Lai iegūtais ir noderīgs ilstoši!

Un ar ko mēs turpinām? Ar labām ziņām - ir atbrīvojušās divas vietas eksāmena grupā, kura notiks jau šīs nedēļas nogalē. Ja vēlies piedzīvot psihodrāmas grupas darbu, piesakies. Divas vietas ir brīvas! :) Pasākuma apraksts ir šeit: https://fb.me/e/1QFmr8k295