Pamatskola BŪSIM

Mazie izaug.

Un katru gadu pienāk tas īpašais brīdis, kad tie mazie ķipari, kuri vēl nesen mācījās sasiet kurpju auklas, ir gatavi doties uz skolu. Mācību gada noslēgumā mūsu pirmsskolas vecākie bērni svinēja savu pirmo izlaidumu.

Ar lepnumu varam teikt — tie bija īsti kopienas svētki. Bērnu, vecāku un skolotāju kopā radīti. Viss tapis ar mīlestību un darot kopā.

Par skaistu BŪSIM tradīciju jau kļuvuši zelta kroņi un zelta apmetņi. 👑✨

Tie nav tikai svētku tērpi. Tās ir mūsu mazo absolventu superspējas — drosmei, zinātkārei un pasaules atklāšanai.

Lai skolas ceļš ir piepildīts ar prieku, draudzību un drosmi sapņot!

Un īpašs paldies mūsu brīnišķīgajām skolotājām Liene Rolanda un Agnese Braunberga un visai pirmsskolas superkomandai. Paldies par rūpēm, pacietību, mīlestību, iedrošinājumu un tiem tūkstošiem mazo ikdienas brīnumu, ko jūs radījāt.

Ar šiem svētkiem noslēdzas kāds skaists ceļa posms.

Bet nekas jau nebeidzas.

Viss tikai sākas. ☀️

🐾 Atbildības stundas ar suņu meiteni Dellu 🤍

Šoreiz dalāmies ar mūsu skolotājas Zandas stāstu par īpašu tikšanos sākumskolas klasēs — Atbildības stundām kopā ar adoptēto suņu meiteni Dellu.

“Mūsu skolotājas Zandas sirds darbs jau ilgus gadus ir palīdzēt dzīvniekiem. Strādājot dzīvnieku patversmē “Ulubele”, Zanda izveidoja Atbildības stundas, braucot uz skolām un bērnudārziem, lai pastāstītu, ko nozīmē – būt atbildīgam saimniekam.
Vakar un šodien kopā ar adoptēto Dellu “Atbildīga saimnieka ABC” noklausījās 1.–4. klases. Bērni uzzināja, kādiem ierakstiem ir jābūt dzīvnieka pasē, lai tas varētu atrasties uz ielas un sabiedrībā, kāpēc mīlulis vismaz reizi gadā ir jāved pie daktera, cik noderīga dabā putniem un mazajiem dzīvnieciņiem ir tur atstātā suņa vilna un kāpēc šādas vilnas zeķītes maksā tik dārgi.
Skolēni iemācījās sunim pareizi iedot gardumiņu. Par to Della bija īpaši priecīga.
Viens no šādas nodarbības mērķiem ir ļaut bērnam saprast, ka suns ir sociāla būtne, ka, to pareizi audzinot, mīlulis nerej uz visiem, nelec virsū un neklabina zobus. To lieliski demonstrēja Della, ļaujoties kolektīvai mīļošanai.
Bērni iepazinās ar vecumam piemērotām grāmatām, kur stāstīts par dzīvnieku glābšanu un ienākšanu ģimenē. Lai kaķi nejustos nobīdīti maliņā, skolotāja Sintija visiem mācīja dziesmiņu par runci Princi. Bērni arī minēja mūzikas skolotājas spēlētās tautasdziesmas.
Šāda stunda ir arī lielisks piemērs, kā mācīties dabā, apvienojot sociālās zinības, literatūru un mūziku.”

Meklējam mazos dabas pētniekus un aktīvās vasaras baudītājus (7–10 g.v.), kuri vasaras brīvlaiku grib sākt ar īstu piedzīvojumu dabā!

Mūsu jūnija nometnē “BŪSIM dabā” bērnus sagaida īsta vasaras sajūta — mežs, jūra, pārgājieni, ugunskurs, draugi, kustības un daudz prieka visas nedēļas garumā - tās būs lieliskas atmiņas visai vasarai.

Ja zini kādu skolnieku, kuram šī vasaras nedēļa būtu tieši laikā - padod ziņu tālāk!

🔔Pēdējais zvans 2026🔔
Lai skan drosmīgi, sirsnīgi un ar ticību sev!
Mēs lepojamies ar jums, mūsu devītie.

🤍

Daži foto mirkļi no mūsu Teātra dienas 🎭✨

Teātra dienu jau vairāk nekā pusgadsimtu pasaulē atzīmē 27. martā. BŪSIM skolā tā bija diena, kad trīs klases aktīvi mēģināja savas izrādes, lai maijā aicinātu skolas draugus uz pirmizrādēm.

4. klase izvēlējās rakstnieces Danutas Butrimas lugu “Pasakainais lidojums”, kuras darbība risinās lidmašīnā. Arī skatītāji tika iesaistīti lidojumā – līdzi dziedāja dziesmas un juta līdzi drosmīgajiem dzīvniekiem, kuri uzvarēja laupītājus.

5. klase literatūras stundās lasīja Annas Brigaderes “Sprīdīti”, bet pēc tam kopīgi radīja savu versiju par to, kas notiek, kad ņiprais puisēns nonāk mūsdienās un satiekas ar saviem vienaudžiem. Klase saka milzīgu paldies Didzim, kurš radīja asprātīgas ilustrācijas un lugas plakātu.

Savukārt 7. klase izvēlējās savai būtībai un humoram atbilstošu – mazliet absurdu un melnu komēdiju, kuru pirms trim gadiem sarakstīja skolas absolvente Marija kopā ar skolotāju Zandu. Skatītāji aizceļoja uz saulaino Spāniju, kur risinājās ne tik saulaini un pavisam traki notikumi.

Ja zvaigznes nostāsies pareizi un pūtīs radošs teātra vējiņš, ceram, ka vismaz vienu no šiem darbiem varēsim parādīt arī skolas noslēguma dienā – 30. maijā.

Tikmēr BŪSIM teatrāļi saka lielu paldies ieinteresētajai un atsaucīgajai publikai!

Domājam, ka skolā ir dzimusi jauna tradīcija. 🎭

Iedomājies – tev priekšā ir kaudzīte LEGO klucīšu.
Modeli tu neredzi. Tu vari tikai klausīties… un būvēt. Vai tev izdotos?

Šodien mūsu 4. klase pieņēma šo izaicinājumu un devās uz Ogri ciemos pie Izaugsmes Spots , kur ģeometriju apguva būvējot, domājot kā inženieri un komunicējot tik precīzi, lai otrs varētu sekot soli pa solim.

Skolēni strādāja komandās: vienam – modelis planšetē, otram – tikai LEGO klucīši.
Savienojums? Saruna.

Un te sākas īstais azarts – dažādu prasmju gan demonstrēšana, gan pilnveide:

👉 Loģiskā domāšana - vai tu vari izskaidrot modeli tik skaidri, lai otrs to uzbūvē bez kļūdām?
👉 Strukturēta komunikācija - kā tu formulēsi instrukciju soli pa solim, lai nerastos pārpratumi?
👉 Aktīvā klausīšanās - vai tu vari sadzirdēt un pareizi interpretēt teikto, ja neredzi gala rezultātu?
👉 Sadarbība - kā jūs kā komanda nonāksiet pie viena rezultāta, ja katram ir atšķirīga informācija?

Mūsdienās mēs bieži strādājam situācijās, kur vienam ir informācija, otram – izpilde. Lai ideja strādātu, nepietiek to tikai redzēt plānā, rasējumā, tabulā – tā jāprot arī precīzi izskaidrot, nodot ziņu tā, lai cits var to realizēt tieši tā, kā iecerēts. Šeit STEM mācību priekšmeti var kļūt par ideālu treniņlauku – ne tikai domāšanai, bet arī precīzai, strukturētai komunikācijai un sadarbībai.

🧩 Paldies par jaudīgu un iedvesmojošu mācīšanās pieredzi!

📌 Nodarbība notika ESF Plus projekta “STEM un pilsoniskās līdzdalības norises plašākai izglītības pieredzei un karjeras izvēlei” (Nr. 4.2.2.1/1/25/I/001) ietvaros.

♻️ Kur pazūd tas, ko mēs izmetam?

Šonedēļ mūsu 6. klase meklēja atbildi uz šo jautājumu un dabaszinību stundas ietvaros devās uz Getliņi EKO – atkritumu poligonu jeb vietu, kur “izmests” patiesībā nozīmē pārvērsties.

Skolēni iepazina, kā notiek atkritumu šķirošana un pārstrāde, kā veidojas biogāze un kā no tās tālāk rodas elektrība un siltums. Šī pieredze ļāva ieraudzīt, kā darbojas aprites ekonomika un kā cilvēka rīcība var ietekmēt vidi ilgtermiņā.

Un jā – izrādās, ka atkritumi var palīdzēt audzēt arī tomātus 🍅. Getliņos iegūtā enerģija tiek izmantota modernās siltumnīcās, kur aug dārzeņi, kas nonāk arī mūsu veikalos.

Ekskursijas noslēgumā – brauciens kalnā ar autobusu un skats uz Rīgas torņiem no Getliņu atkritumu kalna virsotnes. Tajā brīdī ļoti skaidri kļūst saprotams:
👉 tas, ko izmetam, nekur nepazūd.
Tas kļūst par daļu no sistēmas, kurā mūsu izvēlēm ir nozīme.

♻️

Mūsu skolas sētā aug vecs koks. Ar 6.klasi lasījām Māras Cielēnas pasaku "Meža un Miglas klusēšana". Izgājām sētā, katrs jaunietis rakstīja koka monologu. Ko tas vēlētos mums pateikt? Pēc tam bērni veidoja plakātus, kurus vēlētos izlikt mežā, lai cilvēki aizdomājas.
Sestdien Latvijā Lielā talka. Bet būsim atbildīgi katru dienu, lai koki nesāktu ienīst cilvēkus, kā to izlasījām pasakā.

Koka monologs:

Tie cilvēki … Traks jau palieku. Runāt pašam ar sevi nākas. Neviens cits taču negrib runāt ar tādu vecu, salauztu, pelēku un neglītu koku. Es vēl pirms dažiem gadiem biju jauns, sarkanīgi brūns un foršs. Taču cilvēkiem tas neinteresēja. Mani apkopt un aplaistīt karstās dienās arī negribēja. Vai viņi domā, ka jebkurš koks var izdzīvot bez ūdens? Domāju, varbūt man izsūkt visu pasaules ūdeni un būt jaunam un skaistam? Tad jau cilvēki izmirs bez ūdens. Jā, tas viņus izmācītu, bet neesmu tik nejauks kā viņi. Es atceros to dienu, kad es salūzu. Mana sirds jau bija sadrupusi, bet es nevarēju iedomāties, ka pats tāds būšu. Tajā dienā Dievs izdomāja man ūdeni iedot. Vismaz kāds par mani rūpējās. Man iespēra zibens. Kamēr cilvēki sēdēja iekšā, ietinušies segās, es biju šeit, ārā, aukstumā sāpināts ne tikai emocionāli, bet arī fiziski. Nākamajā dienā viss turpinājās. Bērni rāpās un lēkāja. Pēc dažām stundām es pārlūzu uz pusēm. Viss sāpēja tik ļoti. Es nespēju iedomāties lielākas sāpes. Bet pēc tam bija miers. Nu vismaz es tā domāju. Bet cilvēki sāka rāpot un lēkāt vēl vairāk. Citi vienkārši veselu stundu sēdēja. Tā es novecoju. Taču, pag! Cilvēki joprojām ap mani spēlējas! Es par to nepadomāju! Viņi mani mīl. Jā… Guļot šeit vecs un neglīts, es redzu, ka cilvēki labi pavada laiku. Ja jau viņi mani tā mīl, tad es arī mīlu viņus.

Autors: Meredite