24/07/2022
Skolotājs klasei uzdeva uzdevumu - uzzīmēt kaut ko par ko viņi ir pateicīgi. Bērni zīmēja mājas, vecākus, naudu un daudz ko citu. Tikai Dāvida zīmējums atšķīrās no citiem. Dāvids vispār bija atšķirīgs. Viņš bija skolotāju lielais "nezināmais". Noslēgts, kluss, lielāko daļu nomākts un skumjš. Kad citi skolēni laukā spēlējās, Dāvids pārsvarā bija nostāk no visiem. Viņa acīs bija redzamas lielas sāpes un bēdas.
Jā, viņa zīmējums bija citāds. Atšķirīgs no visiem citiem. Viņš uzzīmēja tukšas rokas. Viņa abstraktais zīmējums radīja iztēli klases biedru vidū. Viņi sāka minēt, kas tas varētu būt. Kāds teica, ka tās ir zemnieka rokas, jo zemnieks izaudzē tik daudz pārtikas, ko varam lietot. Kāds teica, ka tās esot policista rokas, jo policisti aizsargā cilvēkus. Vēl kādi teica, ka tās esot Dieva rokas, jo Viņš par mums visiem gādā. Kad minēšana rimās un bērni pievērsās citām nodarbēm, skolotājs pienāca pie Dāvida un vaicāja - kā rokas viņš esot uzzīmējis.
Mazais puisēns nodūris galvu teica: "tās ir jūsu rokas, skolotāj!"
Dāvids turpināja klusi stāstīt par tām reizēm, kad skolotājs viņu bija paņēmis aiz rokas un vedis pastaigā. Reizes, kad skolotājs bija rādījis kā turēt zīmuli. Par reizēm, kad skolotājs teica: darīsim to kopā.
Dāvids turpināja stāstīt un skolotājam pār acīm ritēja asaras.
Šis stāsts nav tikai par pateicību. Šis stāsts ir par to, kā skolotāji māca, vecāki audzina, draugi atbalsta...
Šis stāsts ir par nospiedumiem, par pēdām, kuras mēs atstājam to cilvēku dzīvēs, kuri ir mums līdzās. Ne vienmēr mēs saņemsim paldies, bet vienmēr šie nospiedumi, šīs pēdas paliks...
Kas ir tie cilvēki, kuru dzīvēs Tu šobrīd atstāj nospiedumus? Tavi bērni? Mazbērni? Draugi? Tavs mīļotais cilvēks?
Kādas ir tās pēdas, kuras tur paliek?
Antuāna de Sent-Ekziperī "Mazajā Princī" lapsa reiz teica: "Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām".
Un tie nav tikai mājdzīvnieki, kā bieži šo citātu interpretē. Mēs esam atbildīgi par atstātajām pēdām ikviena cilvēka dzīvē, kura sirdi mēs aizskaram.
Centies atstāt tādas pēdas, lai ne tikai cilvēkiem par to būtu prieks un pateicība, bet arī tev pašam, un jo īpaši Dievam.
Bet ja Tev pietrūkst spēka, pacietības un zināšanas, lai atstātu vērtīgas pēdas savu līdzcilvēku dzīvēs, lūdz Dievam palīdzību. Viņš To ir apsolījis dot tiem, kas pēc tā lūdz.
Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs?
Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
(Mateja 5;13a;15-16)
Esi sāls, kas piedod garšu tavu bērnu dzīvēs.
Esi gaisma, kas parāda mīlestību, tavu līdzcilvēku dzīvēs.
Esi tāds, kuru Tu pats gribētu satikt.
Un atstāj otra dzīvē tādas pēdas, kādas gribētu redzēt pats savējā.
Pārdomas sagatavoja Munise Lamberte
10/04/2021
14/02/2021
03/06/2019
09/12/2018
20/11/2018
22/08/2018