Latvijas Vecāku organizācija

Īsi un konkrēti: kāds atbalsts patiesībā nepieciešams mūsu skolotājiem? 📚

Gatavojoties Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra konferencei par dabaszinību mācīšanu, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uz sarunu aicināja LU vadošo pētnieci Daci Namsoni un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāju Česlavu Batņu. Šajā diskusijā eksperti dalījās ar skatījumu uz to, kas reāli notiek Latvijas skolās, kādi ir pedagogu lielākie izaicinājumi un kas mums kā sabiedrībai būtu jāmaina, lai bērni mācītos ar prieku un izpratni.

Esam apkopojuši 12 vērtīgākās atziņas no šīs sarunas:

Izcilība nav pašmērķis 🎯
Ne visi bērni kļūs par izciliem matemātiķiem, fiziķiem vai ķīmiķiem, un tā ir pilnīgi dabiska cilvēku īpatnība. Skolas galvenais uzdevums ir iedot stabilu bāzi, bet pēc tam ļaut jaunietim sekot savam impulsam un darboties tajā jomā, kas viņam patiesi padodas.

Mācāmies dzīvei, nevis reitingiem 🎯
Dabaszinātņu apguves galvenais mērķis nav sagatavot bērnus starptautiskiem pētījumiem, bet gan iemācīt viņiem lietot iegūtās zināšanas un prasmes reālās ikdienas situācijās.

Mīts par iekaltiem faktiem 🎯
Sabiedrībā valda mīts, ka bērniem ir no galvas jāmācās Mendeļejeva tabula vai citi sausi fakti, taču nevienā izglītības standartā tas nav prasīts. Tas, ko skolēni reāli apgūst, ir atkarīgs no tā, kā katrs konkrētais skolotājs izprot un interpretē mācību saturu savā klasē.

Skolotāja prestižu graujam mēs paši 🎯
Nepārtrauktā "vaimanoloģija" publiskajā telpā par to, cik skolotāja darbs ir šausmīgi smags un nenovērtēts, rada bumeranga efektu – tas sagrauj profesijas prestižu un atbaida jauniešus no pedagoģijas studijām. Skolotājam ir jābūt modelim, kuram bērni vēlas līdzināties.

Mūsdienu klase prasa citu atbalstu 🎯
Skolotāji šobrīd ikdienā saskaras ar milzīgu spiedienu, ko rada digitalizācija, iekļaujošā izglītība un multilingvālas klases. Šādos komplicētos apstākļos sagaidīt, ka pedagogs viens pats bez mūsdienīgiem darba rīkiem spēs radīt brīnumus, nav reāli.

Iekļaušana attiecas arī uz talantīgajiem bērniem 🎯
Iekļaujošā izglītība nav tikai medicīniska pieeja vai atbalsts bērniem ar mācīšanās traucējumiem. Tā nozīmē ieraudzīt ikvienu skolēnu, tostarp bērnus ar augstiem sasniegumiem, kuriem arī ir nepieciešama pavisam cita pieeja un atbalsts stundās.

Bērnudārzs nav mazā skola 🎯
Pirmsskolas galvenais uzdevums ir sociāli emocionālo prasmju un patstāvības apguve. Piecgadīgam bērnam nav stundām ilgi jāsēž pie darba lapām; pirmsskolā dabaszinības ir jāapgūst pētot kukaiņus, ejot ārā un uzturot dabisko zinātkāri.

Lasītprasme ir dabaszinību atslēga 🎯
Pētījumi un monitoringa rezultāti skaidri parāda – ja bērns trešajā klasē neprot labi lasīt un neizprot izlasītā teksta jēgu, viņš nevarēs veiksmīgi atrisināt arī dabaszinību vai matemātikas uzdevumus.

Skolotājiem vajag reālus, gatavus materiālus 🎯
Ir laiks beigt runāt tikai par to, kā mācīt, un jāsāk domāt par to, no kā mācīt. Skolotājiem ir vitāli nepieciešami kvalitatīvi, pētniecībā balstīti bāzes materiāli un konkrēti stundu piemēri, ko viņi var brīvi izmantot savā ikdienas darbā.

Eksāmens nav brīnumlīdzeklis 🎯
Obligāta eksāmena ieviešana 9. klasē neatrisinās skolotāju trūkuma vai mācīšanas kvalitātes problēmas. Tas tikai palielinās segregāciju un uzvels finansiālo slogu uz to vecāku pleciem, kuri būs spiesti algot privātskolotājus.

Savlaicīga diagnostika, nevis cīņa ar sekām 🎯
Bērnu mācīšanās grūtības ir jāierauga un jārisina jau pašos pamatos – pirmsskolā un sākumskolā –, izmantojot laicīgu diagnostiku. Gaidīt līdz pamatskolas beigām ir par vēlu.

Sadarbība, nevis vainīgo meklēšana 🎯
Izglītības sistēmu nevar uzlabot, vicinot "burvju nūjiņas" un meklējot vainīgos. Mums ir nepieciešama vienota platforma, kur politiķi, pētnieki, skolotāji un vecāki spēj jēgpilni sarunāties un sadarboties bērnu interesēs.

Valsts pētījumu programmas “Izglītība” projekts “Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai” Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/1-0001

Sarunā ar senioru festivāla “Zelta ritmi” vecākajiem skatuves māksliniekiem – “Balto bērzu” dziedātājiem Jāni Helmani (96) un Alfrēdu Vinteru (92), viņi atklāj recepti pret nīgrumu.

🔊Sarunu ar kungiem iespējams noklausīties mūsu youtube kanālā: “Vecāku kods: Kā apmānīt laiku un izdzīvot katru dienu ar smaidu”.

Viena burvju nūjiņa brīnumus neradīs: kā Latvijas bērniem iemācīt mīlēt dabaszinātnes 🔬

Kas īsti notiek ar mūsu bērnu zināšanām dabaszinātnēs? Kāpēc eksaktie priekšmeti sagādā tik daudz grūtību, un ko mēs kā sabiedrība, vecāki un sistēmas veidotāji darām nepareizi?
Lai šķetinātu šos jautājumus Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicināja uz sarunu divus izglītības jomas ekspertus. Pie galda sēdās Dace Namsone, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece, un Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs un bijušais skolas direktors.

📖 Vai visiem jābūt izciliem zinātniekiem?

Jau sarunas sākumā iezīmējas atziņa, ka izglītības sistēmai un sabiedrībai kopumā ir jāsamazina neadekvātais spiediens uz bērniem. Mēs bieži vien sagaidām, ka katrs skolēns būs izcils matemātiķis, fiziķis vai ķīmiķis, taču cilvēku spējas un talanti ir dabiski atšķirīgi.
"Mēs šobrīd runājam par matemātiku, fiziku, bioloģiju un ķīmiju, bet ne visi bērni ir tādi, kas var šos priekšmetus mācīties izcili. Tāpat kā ne visi bērni prot skaisti dziedāt vai labi zīmēt, tā ir dabiska cilvēka īpatnība," uzsver Česlavs Batņa. Viņš norāda, ka mērķis nav izveidot sabiedrību, kurā pilnīgi visi ir eksakto zinātņu spīdekļi, bet gan iedot stabilu pamatu. Politiķis atminas kādu uzņēmēju, kurš ražo guļbūves un paneļu mājas: "Šis cilvēks pabeidza devīto klasi bez spīdošiem rezultātiem, aizgāja iegūt arodu un visu apguva pats, jo viņam padevās galdniecība. Šobrīd viņš ir izaudzējis vienu no lielākajiem nozares uzņēmumiem Latvijā. Ir ļoti svarīgi iedot bērnam impulsu, ka darīt ir vērts, un ļaut šim impulsam pusaudžu gados pāraugt reālā vēlmē darboties tajā, kas viņam patiesi padodas."
Dace Namsone piekrīt, ka izcilība visos priekšmetos nav pašmērķis, taču viņa precizē, ko patiesībā nozīmē dabaszinātņu pratība. Jau gandrīz divdesmit gadus Latvijas izglītības dokumentos mērķis ir nemainīgs: "Tiek sagaidīts, ka mācoties dabaszinātnes no pirmās līdz divpadsmitajai klasei, skolēns spēs iemācīto lietot dažādās dzīves situācijās. Mēs nemācām bērnus starptautisko pētījumu rezultātiem, mēs mācām viņus dzīvei."

📖 Mīts par pārsātināto saturu

Viena no izplatītākajām vecāku un pedagogu sūdzībām ir par to, ka mācību saturs ir pārāk smags un piesātināts ar nevajadzīgu informāciju. Česlavs Batņa atzīst, ka viņa paša skolas gados ķīmijā bija no galvas jāmācās Mendeļejeva tabula. "Es šobrīd vienīgais, ko varu pateikt, ir tas, ka H2O ir ūdens. Varbūt mums visus mācību priekšmetus vajadzētu atslogot par 15 vai 20 procentiem no satura, kas bērnam dzīvē nenoderēs, un nostiprināt pamatlietas? Tad bērns justos gandarīts, ka ir apguvis pamatzināšanas, un arī starptautiskajos pētījumos rezultāti, iespējams, būtu daudz labāki."
Tomēr pētniece Dace Namsone šim redzējumam nepiekrīt, norādot uz būtisku pārpratumu sabiedrībā un skolu ikdienā. "Šis ir viens no mītiem, kas pastāvīgi klejo, – ka saturā ir ārkārtīgi daudz nevajadzīgu lietu. Ja mēs raugāmies uz dokumentu līmeni, mūsu dabaszinātņu saturs pilnībā atbilst labākajai pasaules praksei. Mendeļejeva tabula no galvas nav jāmācās nevienā dokumentā!" viņa skaidro.
Problēma neslēpjas pašos dokumentos vai saturā, bet gan tajā, kā katrs konkrētais skolotājs šo saturu interpretē un pasniedz savā klasē. Namsone norāda, ka pētījumos un stundu vērojumos bieži atklājas satraucoša aina – skolotāji māca lietas, kas patiesībā nav prasītas. "Izmainot dokumentus, šo situāciju vispār nav iespējams labot. Dokuments jau nemāca, grāmata nemāca. Māca cilvēks ar savu pieredzi. Un, ņemot vērā, ka mēs ilgstoši, hroniski atrodamies skolotāju deficīta situācijā, atšķirības starp to, ko dara viens skolotājs vienā skolā un otrs citā, ir milzīgas."

📖 Skolotāju trūkums un vaimanoloģija

Kā atzīst Batņa, kamēr skolotāja profesija nebūs atbilstoši apmaksāta un novērtēta, mēs nevaram gaidīt Somijas līmeņa rezultātus, kur uz vienu pedagoga vietu pretendē desmitiem kandidātu un pedagogi strādā tikai vienā pamata darbavietā. "Esmu saskāries ar situāciju, kad man kā skolas direktoram trūka ķīmijas skolotāja. Pārraugošā iestāde man teica, lai es ņemu sliktu skolotāju, jo galvenais ir nodrošināt mācību procesu. Tas ir absurds! Pēc diviem mēnešiem mēs viņu atlaidām un atradām fantastisku pedagogu, kuram uzticējāmies," savā pieredzē dalās politiķis.
Taču Namsone vērš uzmanību uz kādu psiholoģisku un sabiedrisku fenomenu, kas skolotāju trūkumu padarījis vēl smagāku. Gadiem ilgā publiskā sūdzēšanās par to, cik skolotājiem ir grūti, ir radījusi bumeranga efektu. "Mēs esam izdarījuši paši sev lāča pakalpojumu ar šo vaimanoloģiju. Neapzinātā veidā ir sagrauts skolotāja prestižs. Šogad uz dabaszinātņu skolotāju studiju programmu ir pieteicies niecīgs skaits cilvēku. Mēs esam pazaudējuši to, ka skolotājs ir piemērs un modelis, kuram bērni grib līdzināties."
Pētniece min nesenu gadījumu no kādas stundas, kuru viņa vēroja: "Skolotāja mācīja bērniem par profesijām. Un kādu ziņu viņa iedeva par savējo? Ka ir taču šausmīgi smagi, grūti jāstrādā, nemaksā... Kādu vēstījumu no tā paņem bērns? Vai viņš gribēs būt skolotājs? Tie pedagogi, kuri grib strādāt un mācās, nejūtas kā nabadziņi. Manuprāt, šo vaimanoloģiju visbiežāk uztur tie, kuri sistēmā ir nonākuši nejauši."

📖 Mūsdienu klase

Izglītības kvalitāti tieši ietekmē arī vide, kādā skolotājiem mūsdienās jāstrādā. Tā ir būtiski mainījusies. Kā norāda pētniece, pēdējos gados klāt nākuši trīs lieli faktori: strauja digitalizācija, multilingvālas klases, kurās mācās bērni ar atšķirīgām dzimtajām valodām, un iekļaujošā izglītība.
"Mēs esam radījuši ārkārtīgi komplicētu situāciju," atzīst Namsone. "Mēs ieliekam klasē studentu vai mājturības skolotāju, kurš tagad māca ķīmiju, direktors ir laimīgs, ka vispār kāds tur ir, un vēl sagaidām augstus rezultātus no klases, kurā ir bērni ar pilnīgi dažādām vajadzībām."
Batņa uzskata, ka iekļaujošā izglītība pašreizējā izpildījumā nereti grauj izglītības kvalitāti, jo skolotājam nav nodrošināti pietiekami resursi – atbalsta personāls vai asistenti. "Skolotājs nevar sevi pārraut uz pusēm. Mēs skolotājam esam iedevuši vairākus iemeslus, lai viņam būtu ļoti grūti strādāt. Viņš izdeg."
Tomēr Namsone aicina uz iekļaušanu skatīties plašāk. "Iekļaut nenozīmē tikai medicīnisku pieeju bērniem ar traucējumiem. Iekļaut nozīmē ieraudzīt katru bērnu klasē. Arī bērnu ar augstiem sasniegumiem! Mums gadiem ir problēma dabaszinātnēs un matemātikā, ka trūkst augstu sasniegumu skolēnu, jo arī viņiem ir vajadzīga cita pieeja un atbalsts. Mums trūkst nopietnas, kopīgas diskusijas starp praktiķiem, politiķiem un pētniekiem par to, kā palīdzēt skolotājam plānot stundu šādā daudzveidīgā vidē."

📖 Bērnudārzs nav mazā skola

Saruna loģiski nonāk pie pašiem pamatiem – pirmsskolas un sākumskolas. Tieši tur veidojas bērna motivācija un spēja apgūt sarežģītākas lietas vēlāk. Taču eksperti ceļ trauksmi par tendenci bērnudārzu pārvērst par akadēmisku iestādi.
"Man ir milzīgas bailes, ka mēs pirmsskolu gribam pārvērst par skolu," atklāta ir Dace Namsone. "Pirmsskolas uzdevums ir iemācīt bērnam būt patstāvīgam, apgūt sociāli emocionālās prasmes. Kad es redzu, ka piecgadīgam bērnam veselu stundu jāsēž pie darba lapas, tas nav normāli. Pirmsskolas šobrīd izjūt milzīgu spiedienu sasniegt akadēmiskus rezultātus."
Česlavs Batņa dalās savā pieredzē kā sešgadnieka tētis: "Mans bērns tagad trenējas rakstīt un lasīt ar rakstītajiem burtiem. Tas bērns mazliet mokās. Ziemeļvalstīs, piemēram, Dānijā, pirmsskolā un pat pirmajās klasēs uzsvars ir uz rotaļām, izzināšanu un socializēšanos. Bērniem dabiskā ceļā rodas vēlme pētīt. Mans dēls, ejot pa dambi, ierauga kukainīti, apsēžas un sāk to pētīt – kas tas ir, kāpēc tāds? Viņā ir šī dabiskā zinātkāre. Un tas arī ir īstais dabaszinību sākums!"
Abiem ekspertiem ir kopīgs redzējums par to, kas ir patiesā atslēga uz eksakto zinātņu izpratni – tā ir lasītprasme. Ja bērns trešajā vai ceturtajā klasē neizprot izlasītā teksta jēgu, viņš nevarēs atrisināt arī dabaszinību vai matemātikas uzdevumu. Batņa pat ierosina drosmīgu soli: "Ja es būtu burvis, es pirmajā klasē vienu matemātikas stundu noņemtu un tās vietā ieliktu vēl vienu latviešu valodas stundu tieši lasītprasmes un teksta izpratnes stiprināšanai."
Namsone apstiprina šo saikni ar pētījumu datiem: "Trešās klases dabaszinību monitoringa rezultāti skaidri parāda – rezultāts dabaszinībās ir tieši tāds pats kā lasītprasmē. Ja bērns nespēj izlasīt uzdevuma nosacījumus, viņš nekad veiksmīgi neapgūs nevienu priekšmetu."

📖 Burvju nūjiņas un devītās klases eksāmens

Viens no aktuālākajiem pēdējā laika politiskajiem lēmumiem izglītībā, kas raisījis plašas diskusijas un vecāku neizpratni, ir iecere ieviest obligātu dabaszinātņu eksāmenu 9. klases noslēgumā, reaģējot uz vājajiem monitoringa rezultātiem. Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pauž bažas, vai šādi lēmumi nav drīzāk politiski saukļi, nevis tālredzīga stratēģija.
Gan pētniece, gan politiķis šajā jautājumā ir vienisprātis – eksāmens pats par sevi neatrisinās sistēmas fundamentālās problēmas.
"Ja mēs skatāmies uz centralizēto eksāmenu matemātikā, kas ir ieviests jau padsmit gadu, – vai rezultāti ir uzlabojušies? Nav," loģiski secina Batņa. "Eksāmens nedod impulsu uzlabojumiem, ja mēs nesaprotam, kur ir problēmas sakne un to nelabojam."
Dace Namsone situāciju vērtē vēl asāk, norādot uz bīstamu tendenci meklēt ātrus un šķietamus risinājumus. "Man brīžiem ir tāda sajūta, ka man liek piedalīties kaut kādā burvju saietā, kur katram ir sava nūjiņa. Viens tūlīt kaut ko mainīs vērtēšanā, otrs uzliks eksāmenu, mēs pamāsim ar nūjiņu, un dzīvē pēkšņi viss mainīsies. Tā nenotiks!"
Viņa brīdina par eksāmena reālajām sekām pašreizējā situācijā: "Mēs neesam atrisinājuši problēmas ar skolotāju piesaisti un mācīšanas kvalitāti. Uzliekot eksāmenu, mēs sistēmas neatrisinātās problēmas vienkārši pārliksim uz vecākiem. Tie vecāki, kuri to varēs atļauties, algos privātskolotājus, lai bērnam būtu labāks rezultāts. Ko darīs tie, kuriem nav šādu līdzekļu vai kuru skolā nav pat skolotāja? Mēs ar šo tikai palielināsim segregāciju. Vai no tā iegūs skolotāji vai skolēni? Nē."

📖 Sadarbība, nevis vainīgo meklēšana

Pārveidot izglītības sistēmu tā, lai bērni uz skolu dotos ar prieku un izprastu pasaules likumsakarības, nav viena gada vai viena dokumenta jautājums. Tas prasa ilgtermiņa vīziju.
Česlavs Batņa atgādina, kam jābūt jebkuru politisko lēmumu pamatā: "Mūsu virsmērķis ir skaidrs – mēs gribam, lai Latvijā ir gudri, zinātgriboši jaunieši, kuri astoņpadsmit gados ir gatavi strādāt vai turpināt mācības. Izglītības sistēmā politiskā ambīcija nedrīkst kļūt svarīgāka par bērnu. Tas ir vitāli svarīgi."
Savukārt Dace Namsone sarunu noslēdz ar aicinājumu, kas vienlīdz attiecas gan uz politiķiem, gan pedagogiem un vecākiem: "Es ļoti aicinātu beigt šo zižļu vicināšanu un putu kulšanu. Mums ir nepieciešams izveidot platformu, kurā mēs tiešām sarunājamies un diskutējam par to, kā kopīgiem spēkiem sasniegt šos mērķus. Mums vienreiz ir jābeidz meklēt vainīgos, bet gan jāsāk mērķtiecīgi sadarboties."

Valsts pētījumu programmas “Izglītība” projekts “Individualizēta un personalizēta atbalsta sistēma skolēnu tekstpratības, rēķinpratības un dabaszinātniskās pratības attīstīšanai” Nr. VPP-IZM-Izglītība-2023/1-0001

Īsi un konkrēti: Gudrība slēpjas spējā vienkārši turpināt savu ceļu
💪
Šīs sirsnīgās atziņas ir izskanējušas Latvijas Vecāku organizācijas rīkotā senioru festivāla “Zelta ritmi” ietvaros, kur īpaša klātienes raidījuma laikā skatītājus iedvesmoja divi apbrīnojami vīri. Daloties savā bagātīgajā mūža pieredzē, Valmieras senioru vīru kora „Baltie bērzi” dalībnieki – deviņdesmit sešus gadus vecais Jānis Helmanis un deviņdesmit divus gadus vecais Alfrēds Vinters – klātesošajiem vēlreiz spilgti pierādīja, ka vecums ir tikai skaitlis pasē, bet patiesais dzīvesprieks slēpjas nepārtrauktā kustībā, mīlestībā pret dziesmu un spējā uz pasauli lūkoties ar neizsīkstošu optimismu.

🌟 Par sirdsmieru un izvēli būt laimīgam
Patiesa dzīvesprieka pamatā ir neizsmeļams optimisms un māksla uztvert ikdienu ar smaidu, ļaujot visiem kreņķiem un raizēm vienkārši aizplūst gar ausīm.

🌟 Par cilvēcisko saikni kā izdzīvošanas pamatu
Lai saglabātu dzīves garšu un vecumdienās nekļūtu par nīgru sirmgalvi, ir vitāli svarīgi „iet tautās” – uzturēt dzīvu saikni ar citiem cilvēkiem, nevis ieslīgt ērtā vientulībā mīkstā krēslā pie televizora ekrāna.

🌟 Par jēgpilnu ilgmūžību un rīcību
Ilgmūžības lielākais noslēpums slēpjas nepārtrauktā darbībā; kamēr cilvēks ir aktīvs un mērķtiecīgi aizņemts ar saviem uzdevumiem, dzīve neapstājas, un laiks kļūst par sabiedroto, nevis soģi.

🌟 Par nebeidzamu uzticību sirdslietai
Mūža piepildījumu veido uzticība saviem talantiem un aizraušanās; pat tad, ja viens dzīves posms šķietami noslēdzas, vienmēr atradīsies jauns ceļš, kā turpināt darīt to, ko patiesi mīl, piemēram, dziedāt.

🌟 Par humoru kā spēcīgāko vairogu
Veselīgs humors un spēja viegli, ar pašironiju pasmieties par sevi, saviem gadiem un dzīves situācijām, ir spēcīgākais ieroču arsenāls pret ikdienas smagumu.

🌟 Par iekšējās jaunības saglabāšanu
Vecums nav šķērslis, lai saglabātu iekšēju vieglumu; nīgrums un kašķīgums nav neizbēgama gadu nastas blakne, ja vien pats cilvēks izvēlas pret sevi un pasauli izturēties ar gaišumu.

🌟 Par atbildību, kas dzen uz priekšu
Pilnvērtīga dzīve pieprasa pastāvīgi uzņemties atbildību; tieši ikdienas rūpes, pienākumi un vēlme cīnīties ar paša radītiem izaicinājumiem uztur cilvēkā dzīvības dzirksti un dod iemeslu rītdienai.

🌟 Par gatavību jauniem sākumiem neatkarīgi no vecuma
Nav tāda vecuma, kurā būtu par vēlu pieņemt jaunus uzaicinājumus un sākt kaut ko no jauna – pat astoņdesmit vai deviņdesmit gadu slieksnis var kļūt par starta punktu jaunam un iedvesmojošam dzīves cēlienam.

🌟 Par nepieciešamību kustēties
Dzīvība nozīmē nemitīgu dinamiku; cilvēkam ir pastāvīgi jākustas un kaut kas jādara, lai neļautu savam ķermenim un garam iesūnot dīkstāvē un vienaldzībā.

🌟 Par pateicību un spēju vienkārši turpināt
Augstākā un reizē vienkāršākā dzīves gudrība slēpjas spējā vienkārši turpināt savu ceļu, baudot to, kas šodien dots, un darot to, kas sniedz gandarījumu, tik ilgi, cik vien paša spēki to atļauj.

👑 Zelta Ritmi
Festivāls “Zelta Ritmi” ir vērienīgs pasākums, kas veltīts senioriem – pirmspensijas un pensijas vecuma cilvēkiem. Šos sirsnības pilnos svētkus Latvijas Vecāku organizācija šogad rīkoja jau devīto gadu – ar mērķi iedvesmot vecāko paaudzi dzīvot aktīvi, skaisti un jēgpilni, kā arī mazināt vientulības sajūtu, piedāvājot izglītojošas, izklaidējošas un saliedējošas aktivitātes. Festivāla centrālais notikums bija lielkoncerts, kurā uzstājas vairāk nekā 20 kolektīvu no visas Latvijas ar vairāk nekā 300 dalībniekiem. Koncerts noslēdzās ar zaļumballi. Festivāla “Zelta ritmi 2026” lieldraugs – “Euroaptieka”.