Latvijas Vecāku organizācija

Lotte Tisenkopfa-Iltnere: no picas garoziņām naktī līdz kosmētikas impērijai un Atzinības krustam ✨

Latvijas Vecāku organizācijas mājīgajā studijā, kas iekārtota ar inovatīvām un videi draudzīgām mēbelēm, norisinās sirsnīga un iedvesmojoša saruna. Raidījuma vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa uzņem īpašu viesi – uzņēmēju, trīs bērnu mammu un dabiskās kosmētikas zīmola "Madara Cosmetics" līdzdibinātāju Lotti Tisenkopfu-Iltneri. Šis laiks uzņēmumam aizrit dubultu svētku zīmē – tiek svinēta zīmola divdesmit gadu jubileja, turklāt Lotte nupat saņēmusi augsto valsts apbalvojumu, Atzinības krustu, par sevišķiem nopelniem Latvijas labā.

Lotte atzīst, ka šis pagodinājums viņu patiesi pārsteidzis un aizkustinājis. "Tas tiešām man bija liels pārsteigums. Es nekad nebiju to iedomājusies vai gaidījusi," viņa atklāj, piebilstot, ka bija nepieciešams laiks, lai šo lielo notikumu sagremotu. Uzņēmēja uzsver, ka tas nav tikai personīgs sasniegums, bet gan novērtējums visam kolektīvam – ikvienam darbiniekam, kurš katru dienu ceļas un pašaizliedzīgi dara savu darbu. Lotei šķiet īpaši vērtīgi, ka valsts un sabiedrība mūsdienās godā ceļ uzņēmējus, norādot uz būtisku atšķirību no deviņdesmitajiem gadiem, kad šis arods bieži tika asociēts ar pelēko zonu. "Uzņēmējdarbība manā skatījumā korelē ar pieaugšanu. Uzņēmējs ir tas, kurš spēj uzņemties atbildību. Piecelies, ej un dari to, ko vari izdarīt, nevainojot mammu, tēti vai valsti," viņa pārliecinoši saka.

✨ "Lulū picas" garoza un biznesa pirmsākumi

Atskatoties uz zīmola "Madara Cosmetics" pirmsākumiem, kad uzņēmums tika dibināts un Lottei bija vien 23 gadi, viņa atceras šo laiku kā fiziski smagu, bet ārkārtīgi skaistu posmu. Tā bija liela uzdrīkstēšanās – bez apjomīgiem finanšu līdzekļiem un iepriekšējas pieredzes, bruņojoties vien ar spēcīgu iekšēju vīziju un neizsmeļamu ticību savai idejai.
"To laiku atceros ar "Lulū picas" garšu," smejoties stāsta Lotte. Viņa atminas garās un nogurdinošās naktis pirmajā nelielajā laboratorijā, kur noritēja pirmo produktu ražošana. Toreiz uzņēmumā strādāja viens ķīmiķis, bet paši dibinātāji pildīja absolūti visas lomas – no produktu un izejvielu sagādniekiem līdz pat apkopējiem. Strādājot līdz vieniem vai diviem naktī un izsalkumā pārtiekot no pasūtīto picu garoziņām, tika ielikti pamati zīmolam, kas šodien atpazīstams visā pasaulē. Lotte atzīst, ka sākuma posms pieprasīja lielu fizisko un garīgo atdevi, taču šī milzīgā vēlme radīt un neapstāties pie pirmajām grūtībām bija dzinējspēks, kas ļāva uzņēmumam augt un pārstrukturēties.

✨ Vadītāja pret uzņēmēju: lidojums uz Mēnesi

Lai gan uzņēmums ir izaudzis no pieciem cilvēkiem līdz divsimt darbinieku lielam kolektīvam ar 24 miljonu eiro apgrozījumu, Lotte sevi neidentificē kā klasisku, strukturētu vadītāju. Viņa skaidri un apzināti nodala uzņēmēja un vadītāja lomas, uzsverot savu radošo dabu.
"Vadītājs ir cilvēks, kurš spēj menedžēt un virzīt procesus uz sistemātisku izpildi, kamēr uzņēmējs ir radošais tips – viņš redz vīziju, savāc tautu un paziņo, ka tagad mēs lidosim uz Mēnesi," Lotte tēlaini skaidro abu lomu atšķirības. Viņa atzīst, ka jau ļoti agrīni sapratusi savas stiprās puses un nemaz nemēģina līst tradicionālās vadības lauciņā, kur nepieciešams pedantiski iekļauties termiņos un tabulās. Šos pienākumus viņa uztic citiem, tostarp savam vīram Uldim, kurš ilgstoši bijis uzņēmuma vadītājs, un pašreizējai direktorei Guntai Šultei. Lottes spēks ir radīšanas procesā un nemitīgā produktu testēšanā, kur viņa joprojām ir klātesoša ikdienā.

✨ Mātes loma un nepārtrauktā pārslēgšanās

Apvienot strauji augošu uzņēmumu ar ģimenes dzīvi un trīs bērnu audzināšanu ir nemitīgs izaicinājums. Lotte neslēpj un bez ilūzijām atzīst, ka šāds dzīves ritms prasa ārkārtīgi daudz enerģijas. Bērni ģimenē ienāca brīdī, kad uzņēmums jau bija nedaudz paaudzies, taču biznesa vide, tāpat kā bērnu audzināšana, ir nepārtraukts process, ko nekad nevar pilnībā nolikt plauktiņā kā pabeigtu darbu.
Lotte spilgti raksturo šo divu pasauļu kontrastu, ar ko ikdienā saskaras teju katra strādājoša mamma: "Vienā brīdī tu skrien pa māju kā traka, vācot izmētātas zeķes un mēģinot savākt bērnus, bet jau nākamajā brīdī tev ir jābūt gatavai tikties ar ārvalstu delegācijām". Šī pārslēgšanās no haotiskās mājas dzīves uz nopietnu darba vidi prasa ne tikai psiholoģisku, bet pat bioloģisku piepūli un iekšēju sagrupēšanos. Tomēr viņa ar sirsnību un prieku atceras brīžus, kad, esot gaidībās un tērpusies skaistā sarkanā kleitā, veiksmīgi uzņēma žurnālistu grupas no Vācijas un Austrijas, atrodot šajā radīšanas un reprezentēšanas procesā milzīgu gandarījumu. Lotte dalās savā definīcijā par balansu: "Līdzsvars nav sēdēšana mierīgi kalnos. Līdzsvars ir spēja pastāvēt un noturēt savu centru brīžos, kad dzīve plēš uz pusēm, nesākot uz kādu kliegt".

✨ Dabas spēks, vienatne un sevis atjaunošana

Lai atjaunotu iekšējos resursus šādā dinamiskā dzīves ritmā, uzņēmējai ir nepieciešama vienatne. Viņa atklāj, ka viņai personīgi vislabāk palīdz patvērums savās mājās, kur viņa var pabūt viena ar savām domām. "Man vajag stundu vai divas vienai ar sevi, ar kafijas tasi, lai vienkārši savāktos. Es tajā laikā varu pat kārtot māju vai cept maizi, bet tas man iedod ļoti lielu resursu," viņa atklāj.
Vēl viens neaizstājams spēka avots viņai ir Latvijas daba. Bērnībā laukos pavadītais laiks kopā ar vecmāmiņu, ravējot dobes, būvējot bunkurus un lasot ārstniecības augus, Lottei ir izveidojis dziļu saikni ar dzīvo dabu. Viņa joprojām dodas pļavās un mežos, lai pašrocīgi vāktu pelašķus, vīgriezes un liepziedus, un atgādina, ka pavasarī nevajag aizmirst par uzturvielām bagātajām gārsas lapiņām, kas spēj nodrošināt pilnu dienas C vitamīna devu. "Daba ir pilnīgi cita dimensija, kas iedod resursu ārpus sociālās dzīves un savieno tevi ar dzīvo pasauli," viņa stāsta, piebilstot, ka iespēja izrauties neskartā dabā ir liela Latvijas greznība, ko viņa cenšas iemācīt novērtēt arī saviem bērniem.
Runājot par skaistumkopšanu un ikdienas rutīnu, kosmētikas zīmola radītāja uzsver divas absolūtas pamatlietas – intensīvu ādas mitrināšanu un aizsardzību no saules stariem. "Ja man būtu jādodas dzīvot uz vientuļu salu, es noteikti ņemtu līdzi dziļi mitrinošu krēmu un saules aizsargkrēmu," pārliecinoši norāda Lotte. Viņa skaidro, ka 80% no ādas novecošanās pazīmēm rada tieši apkārtējās vides faktori, no kuriem lielākais postītājs ir saule, un tikai 20% ir atkarīgi no ģenētikas. Tāpēc viņa savu ģimeni rūpīgi sargā no saules, visiem nodrošinot SPF līdzekļus, bet pašas ikdienas grims nav iedomājams bez tonējoša krēma, kas satur saules aizsargfaktoru. Lottes mājās vannas istaba bieži atgādina miniatūru laboratoriju, jo viņa regulāri testē jaunus kosmētikas produktus, bieži vien uzklājot matos desmit dažādus šampūnus vai kondicionierus. Šajā aizraujošajā procesā labprāt iesaistās arī meitas, dodot savu kritisko un vērtīgo atzinumu par jauniem produktiem, piemēram, lūpu spīdumiem.

✨ Bērnu radošums "Pitraga komūnā"

Uzņēmēja spēju saskatīt iespējas viņa vēro arī savos bērnos, uzskatot, ka ir ārkārtīgi būtiski pamanīt un atbalstīt šos pirmos radošuma impulsus. Pat tad, ja sākums ir haotisks – ar pieķēpātām izlietnēm un mājās ražotu "slaimu", kas jākasa nost no parketa. Lotte dalās iedvesmojošā stāstā par "Pitraga komūnu" – vietu Kurzemes piekrastē, kur vairākas ģimenes kopīgi iegādājušās un atjaunojušas vecu zivju fabriku, pārvēršot to par radošu un dzirksteļojošu vidi.
Draugi šo vietu jau trāpīgi iesaukuši par "bērnu biznesa inkubatoru". Tieši tur bērni paši pēc savas iniciatīvas izveidoja kafejnīcu. Meitenes devās mežā lasīt ogas un apgleznoja malkas pagales, ko piedāvāt klientiem, bet Lottes 14 gadus vecais dēls uzņēmās pavāra lomu. Lai gan Lottes pirmais mātes instinkts bija bērnu atrunāt, sakot, ka viņš taču nemācēs un netiks galā ar šādu atbildību, dēls lūdza viņai neiejaukties un dot telpu. Viņš pierādīja sevi kā izcils un profesionāls saimnieks, pilnībā apgāžot mammas sākotnējās bažas. "Galvenais ir nesist bērniem pa pirkstiem un neapslāpēt viņu uzņēmēja gēnu un radošumu," pārliecināti secina Lotte.

✨ "Zilais okeāns" un Raiņa novēlējums nākotnei

Tiem, kuri vēl tikai lolo sapni par sava biznesa uzsākšanu, Lottei ir viens vienkāršs, bet skarbs padoms: beigt domāt un vienkārši sākt darīt. Viņa atgādina, ka nevajag gaidīt brīdi, kad kļūsi pārgudrs, jo pirmajos darbības gados 80% lēmumu tik un tā būs kļūdaini un tikai 20% pareizi. Tas ir dabisks pieredzes vākšanas posms. Izvēloties biznesa virzienu, uzņēmēja iesaka sekot savai patiesajai interesei un meklēt tā saukto "zilo okeānu" – nenosegtas un vēl nepiepildītas cilvēku vajadzības tirgū. Tas ir daudz ilgtspējīgāk, nekā mēģināt ielauzties "sarkanajā okeānā", kas jau ir pārpildīts ar milzīgu konkurenci. Tāpat viņa uzsver uzticamas komandas nozīmi, piebilstot, ka arī "Madaras" pamatā ir visu piecu līdzdibinātāju spēja ilgtermiņā strādāt vienota mērķa labā, noliekot savu ego otrajā plānā.
Sarunas izskaņā, atbildot uz jautājumu par to, ko viņa šajā nozīmīgajā jubilejas gadā novēlētu sev un savai komandai, Lotte piemin izcilos Raiņa vārdus: "Pastāvēs, kas pārvērtīsies". Šis citāts, kas drīzumā pārtaps par gaismas objektu uzņēmuma birojā, precīzi un dziļi atspoguļo izpratni par mainīgo pasaules dabu. Aizvadīto divdesmit gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis gan strauju izaugsmi, gan dažādas krīzes, kas likušas pārvērtēt un pielāgot darbību. Lotte vēl ikvienam saglabāt atvērtību, drosmi un aizrautību mainīties. To skaisti simbolizē arī pašas Lottes un vietējā latviešu juvelieru zīmola radītais īpašā dizaina gredzens, kas viņai vienmēr ir līdzi kā atgādinājums – radošiem cilvēkiem, kuri nebaidās darīt un mainīties, pasaule vienmēr stāv vaļā.

🥳 SVĒTKI IR SĀKUŠIES! Šodien Vecrīgas sirds – Doma laukums – pieder bērniem! 🏰🧒

Atzīmējam mācību gada noslēgumu un Starptautisko Bērnu aizsardzības dienu ar grandiozu enerģiju. Uz skatuves šodien kāps vairāk nekā 750 jaunie talanti no visas Latvijas, bet par programmu rūpējas paši bērni kopā ar visiem labi zināmiem draugiem: mūziķiem Raum, Fiņķi, Markusu Rivu un satura veidotāju Paulu Petrago! Savukārt vakarā mūs visus sagaida grandioza noslēguma dāvana – grupas koncerts! 🎉🔥

Šķir bildes un ieskaties, cik daudz aizraujošu aktivitāšu un dāvanu tevi šodien gaida Doma laukumā👇🏼

Paldies mūsu galvenajiem atbalstītājiem Rīga, Bērnu aizsardzības centrs un BALTA apdrošināšana!

Īsi un konkrēti: kā ar bērnu runāt par neērto? ✋

Gaidot "Bērnu dienas festivālu" un Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicināja uz sarunu "Centrs Dardedze" valdes locekli un bērnu interešu aizstāvi Andu Avenu. "Izdzirdot šī raidījuma tēmu, daļa vienkārši pārskrolēs un negribēs to dzirdēt, jo tas ir tik grūts temats," sarunas sākumā atzīst Inga Akmentiņa-Smildziņa, piebilstot, ka vecākiem dabiski gribas aizžmiegt acis un ticēt, ka uz viņu ģimeni tas nekad neattieksies. Tomēr pievērt acis nedrīkst – sabiedrībai un ģimenēm ir aktīvi jāmācās kļūt par drošu vidi saviem bērniem. Šeit 10 svarīgas atziņas no sarunas.

✋ Par drošības ilūziju
"Diemžēl bērns bieži vien nav drošībā pat tajā vidē un starp tiem cilvēkiem, kur viņam vajadzētu justies vispasargātākajam."

✋ Par "neredzamo" apdraudējumu
"Lielākajā daļā gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks, tādēļ mums jau no mazotnes viņam jāskaidro, ka pāri var nodarīt arī draugs vai tuvinieks."

✋ Par personīgajām robežām
"Jau no brīža, kad bērns sāk savas pirmsskolas gaitas, mums ir atklāti jārunā par viņa ķermeni un jāskaidro, ka tas pieder tikai un vienīgi viņam pašam."

✋ Par ķermeņa signālu atpazīšanu
"Slikts pieskāriens var sāpēt, bet mulsinošs pieskāriens var vienkārši likt justies neērti. Bērnam ir jāzina, ka arī tas nav pieņemami un par to ir obligāti jāpastāsta uzticamam pieaugušajam."

✋ Par vārda "Nē" spēku ikdienā
"Pat tik ikdienišķās situācijās kā bērna kutināšana mums ir jārespektē viņa robežas – tiklīdz bērns pasaka “stop”, pieaugušajam sava darbība ir nekavējoties jāaptur."

✋ Par pieaugušo atbildību
"Mēs nedrīkstam uzlikt bērnam visu atbildību par sevis pasargāšanu un izglābšanu. Mūsu galvenais uzdevums ir izglītot pieaugušos, kas atrodas viņam apkārt."

✋ Par vecāku pašu robežām
"Mēs nevaram iemācīt bērnam sargāt savas robežas, ja paši kā vecāki ikdienā ļaujam citiem sev kāpt uz galvas un ignorējam savas personīgās vajadzības."

✋ Par neatlaidību palīdzības meklēšanā
"Mums nepārtraukti jāatgādina bērnam – ja kāds ir pārkāpis tavas robežas, stāsti par to tik ilgi, kamēr tevi patiesi sadzird, un neapstājies pie pirmā pieaugušā, kurš tevi nesaklausa."

✋ Par klusēšanas sekām
"Trešdaļa no cilvēkiem, kuri bērnībā cietuši no seksuālas vardarbības, par to nekad nevienam nav pastāstījuši. Tie, kuri tomēr uzdrošinās, bieži to izdara tikai desmit vai divdesmit gadus pēc notikušā."

✋ Par mērķi ģimenēs
"Mūsu mērķis ir padarīt sarunas par drošību attiecībās par normālu ikdienas sastāvdaļu, lai bērns justos droši pamanīt, kad kaut kas nav kārtībā, un viņam jau laikus būtu scenārijs, kā rīkoties."

❤️ Bērnu dienas festivāls

Latvijas Vecāku organizācijas rīkotais „Bērnu dienas festivāls” ir prieka, radošuma un kopābūšanas svētki, kas norisināsies 31. maijā Rīgā, Doma laukumā, lai krāšņi atzīmētu mācību gada noslēgumu un Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Festivāla centrā ir bērni un viņu talanti – uz lielās skatuves uzstāsies vairāk nekā 750 jauno dziedātāju, dejotāju un mūziķu, bet koncerta vadīšana būs uzticēta pašiem bērniem sadarbībā ar sabiedrībā iemīļotām personībām. Līdzās dinamiskajai skatuves programmai, ko atklās varenais bungu šovs, Doma laukums pārtaps par aizraujošu piedzīvojumu vidi ar radošajām darbnīcām, prāta spēlēm, kā arī izglītojošajiem stendiem drošai vasarai. Neaizmirstamu svētku noskaņu papildinās mazuļu atpūtas zona, saldumi, pirmo 100 egļu stādiņu dāvināšana un festivāla grandiozais noslēgums – grupas „Bermudu Divstūris” lielkoncerts, kas aicinās ikvienu kārtīgi izdejoties un nosvinēt vasaras sākumu.

Kā kļūt par sava bērna drošības salu. Saruna ar Andu Avenu 🏝️

Gaidot "Bērnu dienas festivālu" un Starptautisko bērnu aizsardzības dienu, Latvijas Vecāku organizācijas vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa aicināja uz sarunu "Centrs Dardedze" valdes locekli un bērnu interešu aizstāvi Andu Avenu. Tā ir saruna par tēmu, no kuras sabiedrība nereti vairās – bērnu aizsardzība no seksuālās vardarbības. "Izdzirdot šī raidījuma tēmu, daļa vienkārši pārskrolēs un negribēs to dzirdēt, jo tas ir tik grūts temats," sarunas sākumā atzīst Inga Akmentiņa-Smildziņa, piebilstot, ka vecākiem dabiski gribas aizžmiegt acis un ticēt, ka uz viņu ģimeni tas nekad neattieksies. Tomēr pievērt acis nedrīkst – sabiedrībai un ģimenēm ir aktīvi jāmācās kļūt par drošu vidi saviem bērniem.

🛡️ Jautājumi par ķermeņa robežām ilgstoši atstāti novārtā

Anda Avena norāda, ka gadiem ilgi strādājot ar šo smago tematu, atklājas satraucoša aina par to, kur patiesībā slēpjas lielākie riski. Vecākiem ir pierasts runāt ar bērniem par drošību uz ielas, par uguns un elektrības bīstamību, taču drošība attiecībās – īpaši jautājumi par ķermeņa robežām – ilgstoši ir bijusi atstāti novārtā. Mūsu bērnībā par to tādā veidā nerunāja, tādēļ mūsdienu vecākiem un pedagogiem pašiem bieži vien trūkst vārdu un prasmju, lai šīs tēmas paceltu.
Aptauju dati atklāj, ka seksuāla izmantošana visbiežāk pirmo reizi notiek tieši pirmsskolas vecumā, īpaši laika posmā no trīs līdz sešu gadu vecumam. Turklāt sabiedrībā iesakņojies mīts par bīstamo svešinieku uz ielas bieži neatbilst patiesībai – 85% gadījumu pāridarītājs ir bērnam pazīstams cilvēks. "Vairāk nekā 40% gadījumu tas ir cilvēks, kurš dzīvo kopā ar pašu bērnu," šokējošos datus atklāj Anda Avena, piebilstot, ka vairāk nekā 30% gadījumu pārkāpējs ir cits nepilngadīgais. Tas nozīmē, ka bērns ļoti bieži tur, kur viņam būtu jābūt visdrošākajam – savās mājās vai pazīstamu cilvēku lokā –, patiesībā drošībā nav.

🛡️ "Nē" spēks

Kā pasargāt bērnu, ja apdraudējums var nākt no pazīstama vai pat mīļa cilvēka? Anda Avena uzsver, ka izšķiroša loma ir laicīgai izglītošanai un bērna izpratnes veidošanai par viņa paša ķermeni. Jau no pavisam mazotnes bērnam ir jāskaidro, ka viņa ķermenis pieder tikai un vienīgi viņam. Bērnam ir jāmāca atpazīt un ieklausīties savā "iekšējā signalizācijā" – ķermeniskās sajūtās, piemēram, svīstošās plaukstās vai trīcošos ceļos, kas liecina, ka notiekošais nav pareizs.
"Mēs mazākiem bērniem skaidrojam šo labo un slikto pieskārienu, un arī mulsinošo pieskārienu, jo ne vienmēr var saprast," skaidro eksperte. Slikts pieskāriens var sāpēt, bet mulsinošs pieskāriens var fiziski nebūt nepatīkams, tomēr likt justies neērti – bērnam jāzina, ka arī par šādām sajūtām ir obligāti jāpastāsta uzticamam pieaugušajam.
Šīs robežu apzināšanās prasmes var trenēt pavisam vienkāršās, ikdienišķās situācijās. Kā piemēru eksperte min kutināšanas spēli. "Tiklīdz bērns pasaka "stop", es apstājos," viņa uzsver. Tādā veidā bērns praktiski iemācās, ka viņam ir vara apturēt darbību, kas viņam nepatīk, un ka vecāks ieklausās un respektē viņa lūgumu. Tāpat ir būtiski ļaut bērnam izdarīt nelielas ikdienas izvēles attiecībā uz ēdienu vai pastaigu laiku, lai viņš pierastu, ka drīkst domāt un lemt pats par sevi. Lai neveidotos pārpratumi vai neērtas situācijas vizītēs pie ārsta, intīmās ķermeņa daļas ir jāsauc īstajos vārdos, kurus bērns spēj gan pats saprast, gan precīzi atpazīt un nosaukt citiem.

🛡️ Vienaudžu ietekme

Mūsdienu bērni aug vidē, kur robeža starp reālo un digitālo telpu ir gandrīz izzudusi. Anda Avena brīdina, ka internets bērnu dzīvē ienāk ļoti agri un ne vienmēr ar vecāku kontroli. Saskarsme ar pornogrāfiju, dažkārt pat nejauša, var atstāt dziļus nospiedumus bērna psihē. Eksperte to tēlaini salīdzina ar smadzeņu attīstību: "Gāze jau ir, bet bremzes vēl nav ieradušās". Bērni redzēto bieži cenšas atdarināt, mēģinot pētīt citus bērnus. Tas nereti izpaužas bērnudārzos diendusas laikā, kad bērni paliek bez tiešas pieaugušo uzraudzības un aizspēlējas, vai arī pirmajās skolas klasītēs skolu tualetēs. Ja uz šādu kaitējošu seksuālu uzvedību laicīgi nereaģē, tā var izvērsties par īstu "epidēmiju" starp bērniem, kur vairs nav iespējams atšķirt, kurš ir pāridarītājs un kurš – upuris.
Turklāt "Drošs internets" aptaujas atklāj vēl kādu faktu: ļoti liela daļa bērnu ir gatavi un piekrīt nosūtīt savas kailfoto, ja kāds to internetā viņiem palūdz. Tas apliecina, ka bērni pilnībā neapzinās savas rīcības ilgtermiņa sekas, jo fotogrāfijas var sākt savu neatkarīgu dzīvi digitālajā vidē un pagarināt emocionālo traumu bezgalīgi.

🛡️ Sāpes un klusēšana atstāj sekas

Seksuālās vardarbības dēļ izdzīvotā trauma ir ārkārtīgi smaga. Dati liecina, ka aptuveni trešdaļa cietušo nekad nevienam nav atklājuši savu pārdzīvojumu. Savukārt tie, kuri tomēr saņem drosmi runāt, bieži vien to izdara tikai pēc desmit vai pat divdesmit gadiem. Sāpes un klusēšana atstāj sekas – trauksmi, panikas lēkmes, depresiju un citas problēmas, kas ietekmē visu atlikušo dzīvi.
Nereti pieaugušie, kuri paši bērnībā pārcietuši vardarbību, kļūstot par vecākiem, izjūt ārkārtīgu, pat neracionālu vajadzību savus bērnus pasargāt, izjūtot bažas atstāt viņus pat partnera vai auklītes uzraudzībā. Lai sniegtu atbalstu, "Centrs Dardedze" ir izveidojis virtuālu atbalsta grupu "Drošā telpa", kas palīdz cietušajiem sievietēm beidzot iziet no ilgstošās vientulības sajūtas un saprast, ka viņas ar savu traumu nav vienas. Turklāt eksperte uzsver, ka svarīgas ir arī pašu vecāku robežas. Ja mamma vai tētis ikdienā ļauj sev "kāpt uz galvas" un neprot pateikt "nē", ir grūti iemācīt bērnam veidot un aizsargāt savas robežas.

🛡️ Esi sava bērna drošības sala

Lai lauztu šos negatīvos modeļus un veicinātu izpratni, "Centrs Dardedze" uzsāk jaunu, pozitīvi orientētu kampaņu ar nosaukumu "Esi sava bērna drošības sala". Tās mērķis ir mudināt vecākus būvēt atklātības un uzticēšanās tiltu starp vecāku un bērnu.
Kā kļūt par šo drošības salu? Pirmkārt, vecākam ir apzināti jāiekļauj sarunas par drošību attiecībās savā ģimenes ikdienā. Otrkārt, vecākam jārāda personīgais piemērs, demonstrējot cieņu gan pret savām, gan pret bērna un citu cilvēku robežām. Treškārt, ir vitāli svarīgi meklēt piemērotu valodu, kādā runāt ar dažāda vecuma bērniem.
Lai vecākiem palīdzētu, sākot no jūnija "Džimba.lv" mājaslapā būs pieejams speciāls pašnovērtējuma tests, lai noteiktu savu "drošības salas" līmeni. Papildus tam tiek izdota arī īpaša galda spēle, kuru ģimenes varēs spēlēt kopā, tādējādi padarot neērto tēmu par ikdienišķu un viegli uztveramu sarunu sastāvdaļu.
Bērnu pasargāšana nav viens vienreizējs liels solis, bet gan ikdienas mazās sarunas, ieklausīšanās un cieņpilna klātbūtne. Ja vecāki noņems smagumu no šīs tēmas un iemācīsies atklāti par to komunicēt, mēs speram stabilu soli pretī sabiedrībai, kurā bērni prot sevi pasargāt un zina, ka grūtā brīdī vienmēr varēs meklēt glābiņu savā ģimenes "drošības salā".