RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs

04/05/2026
Pirms 36 gadiem, 1990. gada 4. maijā, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu».
Augstākās Padomes deputātu vidū bija arī RTU mācībspēki un Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolventi: viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem inženieris enerģētiķis Jānis Dinēvičs, inženieris mehāniķis Vilnis Eglājs (1938–1993) un zinātnieks, viens no deklarācijas «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» darba grupas locekļiem profesors (vēlāk – akadēmiķis) Rolands Rikards (1942–2022).
Deklarāciju «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» parakstīja arī RPI absolventi: Leonīds Alksnis, Andris Bērziņš, Valdis Biķis (1940–2021), Jānis Blaževics, Einārs Cilinskis, Ivans Cupruns, Juris Dobelis, Ivars Ēlerts, Imants Geidāns, Anatolijs Gorbunovs, Aleksandrs Kiršteins, Ģirts Valdis Kristovskis, Visvaldis Mucenieks (1938–2025), Arturs Punovskis un Rolands Repša.
Augstākā Padome tika ievēlēta 1990. gada 18. martā kā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome un bija Latvijas parlaments no 1990. gada līdz 1993. gadam.
1990. gada 3. oktobrī tika veiktas izmaiņas likumā «Par svētku un atceres dienām», kas noteica, ka 4. maijs ir piemiņas diena, tās ofociālais nosaukums tolaik bija – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Kopš 2002. gada, veicot grozījumus likumā, 4. maijs tika noteikta par svētku dienu (brīvdienu). 2011. gadā šī svētku diena tika pārdēvēta par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu.

18/04/2026
Pirms 140 gadiem – 1886. gada 18. aprīlī – Saratovā (Krievija) dzimis angļu izcelsmes funkcionālisma arhitekts, būvinženieris un mākslinieks, Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolvents (1913) Alfrēds Viktors Karrs (Alfred Victor Carr; 1886–1949). Pēc vecāku nāves 1904. gadā viņš pārcēlās uz Liepāju pie brāļa ģimenes.
A. V. Karrs 1906. gadā absolvēja Liepājas reālģimnāzijas papildu klasi un 1. septembrī sāka studijas RPI Arhitektūras nodaļā.
Latvijas arhitektūrā A. V. Karrs darbojās starpkaru periodā. Pēc Pirmā pasaules kara kopā ar arhitektu Kurtu Artūru Ernstu Betgi (Kurt Arthur Ernst Bätge; 1888–1963) nodibināja arhitektūras biroju «A. Karr & K. Bätge», kurā 20. gadsimta 20. gadu beigās un 30. gados projektētas vairums lielāko sabiedrisko ēku Rīgā. Ievērojamākās celtnes ir Tautas nams (tagad – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības) nams Bruņinieku ielā 29/31 (1929), Latvijas Grāmatrūpnieku arodu nams Lāčplēša ielā 43/45. Latviešu Akciju bankas ēka (tagad SEB banka, dzīvokļu un biroju ēka) Vaļņu ielā 11, daudzdzīvokļu nams ar kinoteātri «Aina» Vaļņu ielā 19, kā arī vairāki īres nami (Kaļķu ielā 3 u. c.).
1937. gadā arhitektūras birojs «A. Karr & K. Bätge» tika slēgts, bet A. V. Karrs un K. A. E. Betge turpināja projektēt ēkas. A. Karrs projektējis un rekonstruējis arī privātmājas, 30. gadu beigās strādāja par projektētāju pie latviešu arhitekta Aleksandra Klinklāva (1899–1982). A. V. Karrs bija Rīgas Arhitektu biedrības biedrs, pārvaldīja angļu, krievu un vācu valodu, runāja un prata rakstīt arī latviešu valodā.
Mainoties politiskajai situācijai Latvijā un pasaulē, izceļoja uz Vāciju, kur 1949. gadā viņa mūžs noslēdzās.
RPI absolvējis arī A.V. Karra brālis Čarlzs Karrs (Charles Carr, 1875–?), kurš bija pazīstams 20. gadsimta sākuma jūgenstila arhitekts un būvinženieris Liepājā. Č. Karrs Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni pārcēlās uz Angliju.
Attēlos:
A. V. Karra iesniegums ar lūgumu uzņemt viņu Rīgas Arhitektu biedrībā. 1926.
Arhitektūras biroja «A. Karr & K. Bätge» projektētā ēka Rīgā, Bruņinieku ielā 29/31. 2026.

11/03/2026
Šodien īpašā pasākumā RTU rektors Tālis Juhna pasniedza Pateicības rakstus tiem RTU studentiem un absolventiem, kuri godam pārstāvēja Latviju un RTU XXV ziemas olimpiskajās spēlēs Itālijā. Pateicības rakstu saņēma kamaniņu braucēji Marta Robežniece un Eduards Ševics‑Mikeļševics (abi IEVF 2. kursa studenti), distanču slēpotāja Samanta Krampe (ADI 1. kursa maģistrante), trīs RTU absolventi – bobslejisti Dāvis Kaufmanis (IEVF 2024. gada absolvents) un Lauris Kaufmanis (BMF 2025. gada absolvents), kalnu slēpotāja Liene Bondare (IEVF 2021. gada absolvente), kā arī RTU Sporta tehnoloģiju centra vadītājs, Latvijas kamaniņu izlases treneris un olimpisko spēļu medaļnieks Mārtiņš Rubenis.
Svinīgajā olimpiešu godināšanas pasākumā piedalījās arī RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centra vadītāja Ilze Gudro un vadošā pētniece Alīda Zigmunde, dāvinot RTU olimpiešiem savu zinātnisko monogrāfiju «Rīgas Tehniskās universitātes olimpieši 110 gados. 1912–2022», kas ir pētījums par inženierzinātņu studentiem, absolventiem un mācībspēkiem, kas piedalījušies olimpiskajās spēlēs no 1912. līdz 2022. gadam, par viņu saistību ar dažādām sporta organizācijām, kā arī par sportu Rīgas Politehniskajā institūtā / RTU.
Monogrāfija lasāma RTU e-grāmatu platformā: https://ebooks.rtu.lv/product/rigas-tehniskas-universitates-olimpiesi-110-gados-1912-2022/

09/03/2026
Pirms 150 gadiem – 1876. gada 9. martā – Valmieras novadā, Ķoņu pagastā, dzimis Rīgas Politehniskā institūta (RPI) absolvents (1901), latviešu uzņēmējs, politiķis un sabiedriskais darbinieks Spricis Paegle (1876–1962), viens no dedzīgākajiem Latvijas valsts idejas atbalstītājiem, patriotiem un Tautas padomes dibinātājiem (1918), piedalījies Latvijas Republikas proklamēšanas aktā (1918), grāmatas «Kā Latvijas valsts tapa» (izd. 1923, 1939, 1985) autors.
S. Paegle studēja ķīmiju un 1901. gadā RPI saņēma inženiera diplomu, bija latviešu studentu korporācijas «Selonija» filistrs.
Pirms Pirmā pasaules kara darbojās cementa rūpniecībā, Latvijas Pagaidu valdības pirmajā Ministru kabinetā ieņēma tirdzniecības un rūpniecības ministra amatu (1918–1919), bija viens no Latvijas Sarkanā Krusta dibinātājiem un galvenās valdes loceklis (1921–1940), piedalījās Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu skolas dibināšanā (1920). Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926).
S. Paegle ir viens no 188 Latvijas politiķiem un kultūras darbiniekiem, kuri Otrā pasaules kara laikā, 1944. gada 17. martā, parakstīja Latvijas Centrālās padomes Memorandu par Latvijas neatkarības atjaunošanu un Latvijas valdības izveidi.
Pēc Otrā pasaules kara līdz mūža beigām S. Paegle dzīvoja Vācijā, mūžībā devās 1962. gada 1. decembrī Berhtesgādenē. Urna ar viņa pelniem pārvesta no Vācijas un apglabāta Meža kapu «Selonijas» kapu kalniņā.
Vairāk informācijas Alīdas Zigmundes un Alvara Baldiņa rakstā «Rīgas Politehnikuma / Rīgas Politehniskā institūta studenti un absoventi – Latvijas Republikas pasludināšanas akta dalībnieki»: https://iav-journals.rtu.lv/article/view/IAV.2018.002/1234.

150 years ago – on 9 March 1876 – Spricis Paegle (1876–1962), a graduate (1901) of Riga Polytechnic Institute (RPI), Latvian entrepreneur, politician, and public figure, was born in Valmiera Municipality, in Ķoņi Parish. He was one of the most ardent supporters of the idea of the Latvian state, a patriot and founder of the People’s Council (1918), participated in the act of proclamation of the Republic of Latvia (1918), and author of the book «Kā Latvijas valsts tapa» (published in 1923, 1939, 1985).
S. Paegle studied chemistry and received an engineering diploma from RPI in 1901. He was a member of the Latvian student corporation «Selonija».
Before World War I, he worked in the cement industry, held the position of Minister of Trade and Industry in the first Cabinet of Ministers of the Latvian Provisional Government (1918–1919), was one of the founders of the Latvian Red Cross and a member of the main board (1921–1940), participated in the establishment of the Latvian Red Cross School of Sisters of Charity (1920). Awarded the Order of the Three Stars (1926).
S. Paegle is one of 188 Latvian politicians and cultural figures who, during World War II, on 17 March 1944, signed the Memorandum of the Latvian Central Council on the Restoration of Latvia’s Independence and the Establishment of the Latvian Government.
After World War II, S. Paegle lived in Germany until the end of his life, passing away on 1 December 1962 in Berchtesgaden. The urn with his ashes was transported from Germany and buried in the «Selonija» cemetery in the Forest Cemetery.
More information in the article «Graduates and students of the Riga Polytechnicum / Riga Polytechnic Institute – participants of the Proclamation of the Independent Republic of Latvia» by Alīda Zigmunde and Alvaris Baldiņš:
https://hesihe-journals.rtu.lv/hesihe/article/view/HESIHE.2018.002/11

13/02/2026
Pirms 80 gadiem – 1946. gada 14. februārī – uz pirmo pilnsapulci, kas notika Ministru padomes (tagad – Ministru kabineta) ēkā, Brīvības bulvārī 36, sanāca jaundibinātās Zinātņu akadēmijas 13 akadēmiķi un trīs korespondētājlocekļi.

Latvijas Zinātņu akadēmijai – 80 | RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs Pirms 80 gadiem – 1946. gada 14. februārī – uz pirmo pilnsapulci, kas notika Ministru padomes (tagad – Ministru kabineta) ēkā, Brīvības bulvārī 36, sanāca...

23/01/2026
Pirms 150 gadiem – 1876. gada 23. janvārī – Rīgā dzimis vācbaltiešu arhitekts Augusts Vite (August Vitte; 1876–1969), Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras nodaļas 1902. gada absolvents.
Pēc arhitekta izglītības iegūšanas strādājis par arhitekta, Rīgas Politehnikuma 1885. gada absolventa Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa (Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff; 1858–1945) palīgu. Pēc V. Bokslafa projekta celtas vairākas pazīstamas ēkas, piemēram, Jaunmoku pils (1901) un Rīgas biržas komitejas komercskola (1902–1905; tagad – Latvijas Mākslas akadēmija).
Savu arhitekta biroju A. Vite atvēra 1904. gadā. Pazīstamākās A. Vites projektētās ēkas Rīgā ir Rīgas Hipotēku biedrības nams (tagad – LR Ārlietu ministrija) Nikolaja (tagad – Krišjāņa Valdemāra) ielā 3 (1912–1914; attēlā pa kreisi) un Vīna glabātuve un mazumtirdzniecības veikals Matīsa ielā 21 (1904; attēlā pa labi). Pēc viņa projekta celts arī Savicka nams Antonijas ielā 13 (agrākā Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas ēka) un vairākas privātmājas Mežaparkā.
Otrā pasaules kara laikā A. Vite pārcēlās uz dzīvi Vācijā. Nodzīvojis garu un bagātu mūžu, 93 gadu vecumā A. Vite mūžībā devās 1969. gada 19. novembrī Bādenbādenē.

150 years ago – on January 23, 1876 – the Baltic German architect August Witte (1876–1969), a graduate (1902) of the Department of Architecture of Riga Polytechnic Institute, was born in Riga.
After receiving his architectural education, he worked as an assistant to the architect Wilhelm Ludwig Nikolai Bockslaff (1858–1945), a graduate (1885) of the Riga Polytechnicum. Several well-known buildings were built according to W. Bockslaff’s designs, such as the Jaunmoku Palace (1901) and the Riga Stock Exchange Committee Commercial School (1902–1905; now the Latvian Academy of Arts).
A. Witte opened his architectural office in 1904. The best-known buildings designed by A. Witte in Riga are the Riga Mortgage Society Building (now the Ministry of Foreign Affairs of the Republic of Latvia) on 3 Nikolaja (now Krišjāņa Valdemāra) Street (1912–1914; in the picture on the left) and the Wine Storage and Retail Store on 21 Matīsa Street (1904; in the picture on the right). The Savickis House on 13 Antonijas Street (the former building of the Jāzeps Mediņš Riga Music Secondary School) and several private houses in Mežaparks were also built according to his design.
During World War II, A. Witte moved to Germany. Having lived a long and rich life, A. Witte passed away on 19 November 1969 in Baden-Baden at the age of 93.

20/01/2026
20. janvārī Latvijā atzīmējam Barikāžu atceras dienu. Tā ir diena, kad pieminam un atceramies 1991. gada janvāra notikumus un 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas valsts aizsardzības pasākumus, kas notika Rīgā un arī citās Latvijas pilsētās.
https://www.rtu.lv/lv/muzejs/muzejs-par-mums/muzeja-zinas/atvert/pirms-35-gadiem-nedrosibas-un-trauksmes-pilnais-barikazu-laiks

On 20 January, Latvia celebrates Barricade Remembrance Day. It is a day when we commemorate and remember the events of January 1991 and the defence measures of the restored Latvian state on 4 May 1990, which took place in Riga and other Latvian cities.
In Riga, the disturbing events began in the first days of January 1991, when OMON (otrjad miļicii ossobovo naznačenija; special task militia units) occupied the Press House to stop the publication of newspapers that supported independence of Latvia.
On the morning of 13 January 1991, after the bloody events in Lithuania – the attack of the USSR army on the defenders of the Vilnius television tower, more than 500,000 Latvian residents gathered in Riga, Daugavmala, in a protest demonstration, responding to the call of the Popular Front of Latvia (PFL), to express support for the Lithuanians and their readiness to defend the restored state of Latvia. The PFL board called on the people to gather at Dome Square to protect the most important objects – the Supreme Council of the Republic of Latvia (now the Saeima), the Council of Ministers (now the Cabinet of Ministers), the Latvian Radio building at Dome Square, the Telephone and Telegraph Exchange on Dzirnavu Street, the Radio and Television Centre in Zaķusala, bridges, etc. And in a short time, Riga became a city of barricades – heavy agricultural and construction equipment, trucks with logs and concrete blocks arrived in Riga from all over Latvia.
It was a time of anxiety for RTU staff and students, especially PFL activists. The students had a session – tests and exams took place as planned in the first half of the day, but after that, most of the faculty staff and students went on duty at the designated places behind the barricades.
The participation of RTU employees at various Riga facilities was coordinated by the central headquarters, which was located in a building at 1a Kaļķu Street. In order to ensure communications between the RTU management and administration with other institutions and organizations in case of need, someone was constantly at the telephone (mobile phones did not exist at that time) in the rector’s office – during the day, the Rector (1985–1999) Egons Lavendelis (1934–2023) was on duty, while at night (after official working hours until the morning of the next day) alternately – the Vice-Rector for Science (1987–1999) Ivars Knēts (1938–2019) and the Vice-Rector for Public Affairs (1990–1995) Juris Briedis (1936–2016).
For their active participation during the barricades, many RTU employees and students were awarded the «Memorial Badge of the 1991 Barricade Participant».
The stormy atmosphere of the barricade days is vividly described in his memoirs by Arvīds Kanbergs (1934–2025), a long-time member of the RTU male choir «Gaudeamus» and one of the founders of the choir, who passed away at the end of last year: «..Due to the bloody events in Vilnius, in the early morning hours of 13 January 1991, conductor Edgars Račevskis (1936–2022) gathered the choristers at Dome Square, and later at a demonstration on Daugavmala. ..During the days of the barricades, the gathering place for Riga choirs was the home of the male choir «Tēvzeme» – a basement in Jauniela. From there, in the late evening and night hours, our choirs went to various protected objects and, with popular melodies, cheered up the people at the barricade bonfires. These songs were very much anticipated and necessary because, when the choir left, the question always came up: «When will you come again?» ..All the nights during the barricades always ended at six in the morning with «God, bless Latvia» and a couple of songs near the Supreme Council building».

Pirms 35 gadiem. Nedrošības un trauksmes pilnais barikāžu laiks | RTU Inženierzinātņu vēstures pētniecības centrs 20. janvārī Latvijā atzīmējam Barikāžu atceras dienu. Tā ir diena, kad pieminam un atceramies 1991. gada janvāra notikumus un 1990. gada 4. maijā atjaunotās Latvijas valsts aizsardzības pasākumus, kas...

19/01/2026
Godātie vēstures pētnieki, zinātnieki un interesenti! Aicinām iesniegt zinātniskos rakstus RTU Inženierzinātņu un vēstures pētniecības centra zinātniskajā žurnālā «Inženierzinātņu un augstskolu vēsture»! Informācija par iespēju publicēties RTU IVPC zinātniskajā žurnālā pieejama šeit:
https://hesihe-journals.rtu.lv/iav/about/submissions

2025. gada nogalē klajā laists RTU IVPC zinātniskā žurnāla «Inženierzinātņu un augstskolu vēsture» devītais numurs.
Popularizējot jūrnieka profesiju un augstāko jūrniecības izglītību, kā arī atzīmējot ekonomista, publicista, politiķa un modernās jūrniecības izglītības pamatlicēja Krišjāņa Valdemāra 200. jubileju, kas iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā, žurnāla pirmais raksts veltīts Rīgas Politehnikuma / Rīgas Politehniskā institūta absolventu (1875–1916) devumam jūrniecībai 19. un 20. gadsimtā. Nākamie pētījumi veltīti Rīgas un Karlsrūes (Vācija) inženieru starptautiskai partnerībai trijos gadsimtos (1862–2024), ķīmijas inženieru izglītībai bijušajā Dienvidslāvijā un Mārtiņa kapos apbedītajiem «politehniķiem».
Zinātnisko rakstu turpinājumā publicēts apjomīgs pētījums par Arnālu dzimtu un devumu Latvijas tautsaimniecībai, raksturojot Arnālu uzņēmumu, kas nodarbojās ar bezalkoholisko un arī alkoholisko dzērienu ražošanu un Latvijas vēsturē iegājis kā lielākais mākslīgo minerālūdeņu ražotājs cariskajā Krievijā. Nākamais raksts veltīts Rīgas Politehniskā institūta studentu un docētāju raksturojumiem un to leksikai padomju laikā
Zinātniskā žurnāla noslēgumā tradicionāli publicēti atvadu vārdi iepriekšējā studiju gadā Aizsaulē aizgājušajiem mācībspēkiem un darbiniekiem, kā arī sniegta RTU 2024./2025. studiju gada nozīmīgāko notikumu hronoloģija (01.09.2024–31.08.2025).
IVPC zinātnisko žurnālu 2025/9 var lasīt šeit:
https://hesihe-journals.rtu.lv/iav/issue/view/16

19/01/2026
Dear historical researchers, scientists, and interested persons! Call for submission of scientific articles to the scientific journal «History of Engineering Sciences and Institutions of Higher Education» of the RTU Research Centre for Engineering and History.
Information about the opportunity to publish in the RTU RCEH scientific journal is available here:
https://hesihe-journals.rtu.lv/hesihe/about/submissions

The ninth issue of the RTU RCEH scientific journal «History of Engineering Sciences and Institutions of Higher Education» has been published at the end of 2025.
Popularizing the profession of seafarer and higher maritime education, as well as celebrating the 200th anniversary of Krišjānis Valdemārs, an economist, publicist, politician and founder of modern maritime education, which is included in the UNESCO calendar of anniversaries, the first article of the journal is dedicated to the contribution of Riga Polytechnicum / Riga Polytechnic Institute graduates (1875–1916) to maritime affairs in the 19th and 20th centuries. The following studies are devoted to the international partnership of engineers from Riga and Karlsruhe (Germany) over three centuries (1862–2024), the education of chemical engineers in the former Yugoslavia, and the «polytechnicians» buried in the Martins cemetery.
In continuation of the scientific articles, a comprehensive study has been published on the Arnal family and their contribution to the Latvian economy, describing the Arnal company, which was engaged in the production of non-alcoholic and alcoholic beverages and went down in Latvian history as the largest producer of artificial mineral waters in Tsarist Russia. The next article is dedicated to the characteristics of students and lecturers of the Riga Polytechnic Institute and their vocabulary during the Soviet era.
At the end of the scientific journal, farewell words are traditionally published to the faculty and staff who had passed away in the previous academic year, as well as a chronology of the most important events of the academic year 2024/2025 at RTU (01.09.2024–31.08.2025).
The RCEH scientific journal 2025/9 can be read here:
https://hesihe-journals.rtu.lv/hesihe/issue/view/17