Pārvaldnieku skola

Likumprojekta mērķis ir mazināt administratīvos šķēršļus un veicināt dzīvokļu īpašnieku kopības kā ar likumu atzīta tiesību subjekta dalību civiltiesiskajā apritē.

Dzīvokļu īpašnieku kopības varēs atvērt kontu kredītiestādē un saņemt aizdevumu - LV portāls 5. janvārī stājas spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem paredzēts ieviest dzīvokļu īpašnieku kopību reģistru, katrai piešķirot īpašu identifikatoru. Tas ļaus kredītiestādēm identificēt dzīvokļu īpašnieku kopību kā pilnvērt....

Vecais pārvaldnieks aizgājis, jaunais nav atnācis Kas notiks ar mājām, kuras nobalsoja pret jauno līgumu ar

„Pārvaldnieks ņems kredītu mums aiz muguras?” Kā Latvijā mainās dzīvokļu īpašnieku liktenis un kurš tagad izlemj, vai mājā būs miljonu eiro vērts remonts? Saeima ir pieņemti grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas sola kardināli mainīt spēles noteikumus visiem mājokļu īpašniekiem Latvijā. Dzīvokļu īpašnieku kopīb....

Pašvaldība arī Dzīvokļa īpašuma likuma izpratnē ir tāds pats īpašnieks kā citi īpašnieki.

Ja pašvaldība ir īpašnieks, tad tai ir saistoši dzīvokļu īpašniekiem noteiktie pienākumi - LV portāls Labdien! Ir daudzstāvu māja, dzīvokļu kopīpašums, visi dzīvokļi m....

📌 Zemes īpašnieku pārstāvja Normunds Šlitke viedoklis par aktuālu jautājumu. Interesanti argumenti, kas rosina pārdomas. Kā jums šķiet – vai piekrītat šim skatījumam?

🔗 Для тех, кому проще воспринимать информацию на русском языке – смотрите по этой ссылке: https://www.facebook.com/share/v/17HELzaAnH/

Zemes jautājums – atkal Satversmes tiesā! Kādu maksu no dzīvojamām mājām vēlas panākt zemes īpašnieki? Atklāti atbild advokāts Normunds Šlitke

Lieli parādi, pārvaldnieks pazudis – kur meklēt palīdzību? Krīze daudzdzīvokļu namā! Nesen Salaspilī radusies skandaloza situācija: apsaimniekošanas uzņēmums Namu pārvaldīšana ir pazudis, atstājot vairāk nekā 250000 eiro parādu par atkritumu izvešanu, siltumu, ūdeni un nodokļiem. 32 dzīvojamajām mājām draud komunālo pakalpojumu atslēgšana. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem un kā rīkoties? ❓ Mājām steidzami jāizvēlas jauns apsaimniekotājs. Kā to izdarīt? Esiet piesardzīgi, izvēloties jaunu uzņēmumu: iepriekšējais apsaimniekotājs Namu pārvaldīšana nepamatoti ieteica konkrētu firmu, kurai pašai ir parādi par ūdeni – tas ir aizdomīgi. Ieteicams meklēt jaunu apsaimniekotāju patstāvīgi, salīdzinot vismaz divu vai trīs uzņēmumu piedāvājumus. Pārliecinieties, ka apsaimniekotājam ir pieredze, īpaši krīzes situācijās. ❓ Kā pārbaudīt jaunā apsaimniekotāja uzticamību? ■ Pārbaudiet, vai uzņēmumam nav parādu par siltumu – to var izdarīt Salaspils Siltums mājaslapā: https://salaspilssiltums.lv/klientiem/maksajumu-kartiba/gads/2025/ ■ Rīgas namu apsaimniekotājs sarakstā redzamie parādi attiecas tikai uz mājām, kuras iepriekš apkalpoja uzņēmums Enerģētiķu 33. Tiesa nolēma, ka iedzīvotājiem šie parādi nav jāmaksā. ■Pārbaudiet parādus par ūdeni mājaslapā Valgums S: https://www.valgums.eu/index.php/klientiem/maksajumu-kartiba ■ Sazinieties ar atkritumu izvešanas uzņēmumu Eko Baltia vide un noskaidrojiet, vai mājām konkrētā apsaimniekotāja pārziņā nav parādu. ■ Apmeklējiet Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapu un pārbaudiet iespējamos nodokļu parādus. Ja parādu nav – ar šo uzņēmumu var sadarboties. ❓ Kas notiks ar vecajiem parādiem, kas palika pēc Namu pārvaldīšana pazušanas? Apsaimniekotājam mēneša laikā jānodod jaunajam pārvaldniekam visi saistību dokumenti (kredīti, uzkrājumi, parādi, tiesvedības u. c.), taču šajā gadījumā tas, visticamāk, nenotiks. Pieredze rāda – šādas situācijas bieži beidzas ar tiesvedību vai pat kriminālprocesu, jo nav izslēgts, ka pārvaldnieks pazudis kopā ar iedzīvotāju naudu. Svarīgi, lai jaunais apsaimniekotājs, kuru izvēlas iedzīvotāji, būtu kompetents šādu parādu piedziņā. Piemēram, Rīgas namu apsaimniekotājs līdzīgās krīzes situācijās ir pārņēmis ap 150 māju Rīgā un Salaspilī un vienmēr cīnījies par dzīvokļu īpašnieku naudas atgūšanu. ❓ Kā mājai ātri pāriet no Namu pārvaldīšana pie jauna apsaimniekotāja, nezaudējot komunālos pakalpojumus? Dzīvojamo māju īpašuma likums nosaka skaidru kārtību apsaimniekotāja maiņai: ■ Ja lēmums tiek pieņemts kopsapulcē, organizētājiem visiem dzīvokļu īpašniekiem tas jāizziņo vismaz 7 dienas pirms sapulces. ■ Ja tiek veikta rakstiska aptauja, minimālais ilgums ir 14 dienas. ■ Ja šie termiņi netiek ievēroti, kā tas notiek dažās Salaspils mājās, var rasties problēmas ar komunālo parādu piedziņu par strīdīgo periodu. ❓ Cik ātri var legāli pāriet pie cita apsaimniekotāja? Aptuveni viena mēneša laikā. ❓ Jau jūlija beigās vairākas Salaspils mājas var palikt bez atkritumu izvešanas. Ko darīt, lai pakalpojums netiktu pārtraukts, kamēr notiek jauna apsaimniekotāja izvēle? Lai izvairītos no pakalpojumu pārtraukuma (piemēram, atkritumu izvešanas), iedzīvotāji var rakstiski vērsties pie pakalpojumu sniedzēja, lūdzot turpināt apkalpošanu līdz jauna apsaimniekotāja apstiprināšanai. Parasti šādos gadījumos pakalpojumu sniedzēji izrāda pretimnākšanu. Topošais apsaimniekotājs, kuru vēlas izvēlēties iedzīvotāji, noteikti palīdzēs sagatavot šādu iesniegumu. Secinājums: Pat krīzes situācijā, kāda izveidojusies Salaspilī, ir būtiski rūpīgi izvēlēties jaunu apsaimniekotāju. Nezaudējiet cerību – sadarbojoties ar uzticamu uzņēmumu, jūsu māja nepaliks bez komunālajiem pakalpojumiem.

Parāds turpmāk sekos dzīvoklim
Nemaksātāju kaimiņi priecājas par taisnīgumu, bet nekustamā īpašuma pircējiem – galvassāpes: kā darbosies jaunais likums?

Saeima ir nolēmusi: no 2026. gada 1. janvāra komunālie parādi tiks piesaistīti konkrētam dzīvoklim, nevis īpašniekam. Turpmāk parādnieki vairs nevarēs “pazust”, atstājot neapmaksātos rēķinus uz kaimiņu pleciem.

Pārmaiņu laikmets
Problēma ar komunālo maksājumu un mājokļu apsaimniekošanas parādiem Latvijā joprojām ir aktuāla.
Saskaņā ar uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks datiem, apmēram 5–6% dzīvokļu tiek pārdoti ar parādiem. Tikmēr jaunais īpašnieks sāk dzīvi “no nulles”, bet parāds paliek uz iepriekšējā īpašnieka vārda, kurš, visticamāk, to nekad nesamaksās.
Statistika rāda, ka tikai katrs trešais pārdevējs-parādnieks ir apmaksājis savu parādu pēc tam, kad saņēmis naudu par dzīvokļa pārdošanu.
Tas rada nopietnas problēmas pārējiem iedzīvotājiem un pārvaldniekiem, jo parāds paliek mājas kopējā bilancē.
Rezultātā viena īpašnieka neapmaksātie rēķini var novest pie komunālo pakalpojumu atslēgšanas visai mājai. Tad pārvaldnieks vēršas pie iedzīvotājiem ar ierosinājumu segt svešus parādus – piemēram, no uzkrājumu fonda vai paaugstinot apsaimniekošanas maksu. Protams, godprātīgi iedzīvotāji tam piekrist nav spiesti, taču ko darīt, ja pazuduša parādnieka dēļ visai mājai draud apkures atslēgšana?

Jaunā realitāte
Ekonomikas ministrijas ideja piesaistīt parādus nekustamajam īpašumam nav jauna – tā gadiem tika apspriesta augstākajā līmenī, taču pietiekamu politisko atbalstu neguva.
Tomēr pirms Jāņiem notika revolūcija: parlaments trešajā lasījumā pieņēma attiecīgos grozījumus.
Esošajiem dzīvokļu īpašniekiem šie grozījumi nozīmē lielāku atbildību. Ja plānojat pārdot dzīvokli, esiet gatavi tam, ka visi parādi par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem (tostarp maksājumi uzkrājumu fondā un zemes nomas maksa) par pēdējiem trīs gadiem tiks nodoti jaunajam īpašniekam.
Pārdevējam būs pienākums informēt pircēju par dzīvokļa parādiem, un pircējam ieteicams par tiem jautāt jau pirms darījuma.
Ja, pērkot dzīvokli, par vecā īpašnieka saistībām nepainteresēsieties, vēlāk var izrādīties, ka esat kļuvuši par dzīvokļa īpašnieku ar vairāku gadu parādiem. Ņemot vērā vidējo komunālo maksu, šie parādi var sasniegt 5000–6000 eiro.

Pacietības gals
Godprātīgajiem iedzīvotājiem, kuri līdz šim cieta no citu parādiem, šīs izmaiņas nesīs atvieglojumu.
Grozījumu mērķis ir līdzsvarot visu īpašnieku tiesības, lai viena cilvēka parādi negatīvi neietekmētu citu iespēju saņemt pakalpojumus.
Ideālā gadījumā tas samazinās gadījumus, kad iedzīvotāji spiesti segt svešus parādus, atbrīvos kopējos līdzekļus mājas uzlabošanai un novērsīs pakalpojumu atslēgšanu.

Kā pa mīnu lauku
Pircējiem no 2026. gada 1. janvāra būs īpaši rūpīgi jāpārbauda, vai dzīvoklim nav parādu. Iegādājoties dzīvokli, viņi kopā ar to “mantos” arī iepriekšējā īpašnieka parādus – tikai tos, kas radušies trīs gadu laikā pirms īpašuma tiesību maiņas.
Turklāt pircējam būs jāmaksā arī nokavējuma procenti un līgumsodi par kavētiem maksājumiem.
Taču pircējam saglabāsies tiesības apstrīdēt parāda pamatotību vai ar to saistītos maksājumus, pat jau uzsāktā tiesvedībā, izmantojot visus iebildumus, ko būtu varējis iesniegt iepriekšējais īpašnieks.
Vēl vairāk – pircējs varēs prasīt no pārdevēja kompensēt samaksāto summu, ja vien nav bijusi cita vienošanās. Taču, lai to panāktu, būs jāvēršas tiesā un jāpierāda savas tiesības.

Gatavojamies sliktākajam?
Pieci aktuāli jautājumi par jaunajiem noteikumiem
– Parādi sekos dzīvoklim – ko tas nozīmē man kā pircējam?
Tas nozīmē, ka, pērkot dzīvokli pēc 2026. gada 1. janvāra, jūs automātiski uzņematies atbildību par iepriekšējā īpašnieka parādiem par mājas apsaimniekošanu, komunālajiem pakalpojumiem, uzkrājumu fondu un zemes nomu, ja tie radušies pēdējo trīs gadu laikā pirms pirkuma. Un nekādu ierakstu Zemesgrāmatā – šis ir likumīgs apgrūtinājums.
– Parādi par trim gadiem? Kāpēc ne tikai par vienu, kā runāja iepriekš?
Sākotnēji tiešām tika apsvērts īsāks termiņš, taču pēc debatēm tika nolemts noteikt trīs gadu periodu. Tas ievērojami palielina finanšu riskus pircējam un potenciāli – arī negodprātīgajam pārdevējam, kurš var “uzkraut” iespaidīgas summas jaunajam īpašniekam.
– Bet ja man “iesmērē” dzīvokli ar parādiem, par kuriem neko nezināju? Ko darīt?
Būs jāmaksā. Likums nosaka, ka jums nekavējoties jāsamaksā šie parādi pēc īpašuma iegādes. Jā, jūs varat apstrīdēt to pamatotību, taču vispirms – maksājiet.
– Vai varu “purināt” iepriekšējo īpašnieku par šiem parādiem?
Varat, ja vien neesat savā starpā vienojušies citādi (piemēram, ja pārdevējs nav piešķīris atlaidi parāda apmērā). Likums dod tiesības prasīt atlīdzību par samaksāto. Bet tas jau ir jūsu jautājums – ne pārvaldnieka un ne kaimiņu problēma.
– Kad viss sāks darboties?
Noteikumi stāsies spēkā, ja brīvprātīgais darījums par īpašuma pārdošanu notiks pēc 2025. gada 31. decembra. Bet tie attiecas uz parādiem, kas radušies pēc 2022. gada 31. decembra.

Ūdens nolaupīšana par 5 miljoniem RNP piedāvā rīdziniekiem cīnīties ar pārmaksām, izmantojot ultraskaņu. „Es to neiztērēju, man par to nav jāmaksā!” – ar šādu sašutuma izsaucienu, kā stāsta „Rīgas namu pārvaldnieka” (RNP) valdes loceklis Mārtiņš Paurs, katru mēnesi uzņēmumā vēršas neapmierināti...