22/03/2023
❓Cik bieži bērns Tevi neklausa, kad lūdz, lai viņš savāc aiz sevis mantas, pārģērbjas, nomazgā rokas u.tml.?
❓Cik bieži bērns saskumst vai sadusmojas uz Tevi par to, ka nepievērsi viņam pietiekami daudz uzmanības brīdī, kad gribēja Tev ko izstāstīt, parādīt vai palūgt?
Bieži vien tam iemesls ir mūsu aizņemtība, kā arī iemācītie uzvedības paterni, kādus paši esam saņēmuši savā bērnībā. Un skaidrs, ka šāda komunikācija neveicina savstarpējo sapratni, sadarbību un nav pašu labāko attiecību veidošanas pamats.
Mūsu jaunais kurss ir domāts Tev, ja Tu vēlies:
👉🏼 investēt savās attiecībās ar bērnu;
👉🏼 iemācīties runāt ar bērnu tā, lai viņš justos uzklausīts, saprasts un pieņemts;
👉🏼 saprast kā rīkoties bērna lielo emociju priekšā cieņpilnas komunikācijas ietvaros.
Atsaucoties uz jūsu neskaitāmām vēstulēm, esam radījušas kursu “Kā runāt ar bērnu?”. Seko līdzi, jo tuvākajās dienās visu izstāstīsim sīkāk.
20/03/2023
Vai esi kādreiz sajutusies kā “Tā mamma”?
Lasi stāstu bilžu kruselī un padalies ar savām sajūtām ❤️
15/03/2023
Dzīve ar bērniem vairs nav tāda kā dzīve pirms bērniem. Ir daudz lietu, kuras ar bērnu vairs nevar izdarīt tikpat ātri un efektīvi. Mēs drīkstam sērot par iepriekšējo dzīvi, atvadīties no bezbērnu sevis un iepazīties ar sevi - mammu.
👨👩👦👦 Būšana par vecākiem nenozīmē, ka dzīve apstājas, vai ka viss foršais ar Tevi notiks tikai tad, kad mazo varēsi atstāt vecvecākiem uz dažām dienām (lai gan tas arī būs forši).
Lasi karuselī Jūlijas pieredzi 4 gadu garumā, integrējot bērnus savos sapņos ☀️
Vai esi jau atradusi līdzvaru starp savām interesēm un dzīvi ar bērnu❓ Padalies komentāros.
28/02/2023
Biju pārliecināta ka Emiju dzemdēšu jau 39.nedēļā. Nekā.
. Tad gatavojos uz noteiko 22.02. Nekā.
. Tad mans izsapņotais 23.02.23. Nekā.
Sāk ieviesties satraucošas domas par dzemdību ierosināšanu.. Daudz analizēju sevi emocionāli, meklēju iemeslus, kas varētu norādīt uz manu negatavību, bet pēc visām vizualizācijām un meditācijām jutu, ka tiešām esmu gatava. Ķēros klāt ilgi atliktam darbiņam - Amandas albuma salikšana kaut cik hronoloģiskā secībā. Vairs nesaucu ciemos auklīti, jo gribas ar Amandu pavadīt laiku tikai divatā. Kārtīgi iztīrījām māju un klāt 24.02.
⏰ 9:00 - kā parasti ierastās treniņkontrakcijas, cita jūtamāka, cita ne tik ļoti. Pēc kādas piektās saprotu, ka diezgan regulāras. Sarunāju, lai vīrs mājās vēl izdzer kafiju, tikmēr sapratīsim, kas notiek.
⏰ 9:30 sarunājam ar māsīcu, ka viņa paņems savas meitenes un brauks pie Amandiņas. Pat ja izrādīsies viltus trauksme, būs iespēja satikties.
Ivo aizbrauc vēl pastrādāt un mēs ar Amandu tikmēr kārtīgi izdejojamies, sapucējamies un es vēl aktīvi apļojos uz bumbas, lai tikai process ietu uz priekšu, bet uz plkst.11:00 kontrakcijas paliek retākas.
⏰ 12:00 sarunājam ar Ivo, ka tomēr brauksim pārbaudīties, un ja arī nekas nebūs, tad vismaz tiksim randiņā.😀 Pa ceļam pāēdam un pie slimnīcas sēžam mašīnā, klausoties muzončiku. Sajūta, ka kontrakcijas atkal paliek retākas un neregulārākas - no 5 uz 10 min.
⏰ 13:40 tomēr ejam iekšā, lai būtu kāda skaidrība. Uzzinām - tikai 2 cm atvērums. Tomēr atceros, ka ar Amandu bija tieši tāpat, tāpēc izmērīja vēl tonīšus un sarunājām, ka iesim staigāties, pastrādāt ar sevi un tad nākšu atpakaļ dzemdēt. Vai arī nē. 😀
⏰ 14:30 dodamies darīt to, ko visas grūtniecības laikā esmu darījusi tikai dažas reizes (jo ļoti sāpēja dzemdes saites ejot) - staigāties. Laiciņš skaists un salīdzinoši silts ❄️. Ejot kontrakcijas kļūst atkal biežākas un spēcīgākas! Bet pēc gandrīz divām stundām biju jau izstaigājusi visu savu jaudu, sāpēja visas maliņas un tieši pie auto saprotu, ka kontrakcijas atkal retākas. Sarunājam ar vīru, ka nepadosimies, aizbrauksim paēst sushi un atvilkt elpu.
Stāsta turpinājumu lasi bilžu karuselī ➡️
Sveicam ❤️ Cīruļu ģimeni!
