08/09/2026
Viņš neraud par visu.
Viņš vēl tikai mācās regulēt emocijas.
Mantiņa ir iesprūdusi zem dīvāna.
Cepure negrib klausīt.
Tornis atkal sabrūk.
Pieaugušajam tās var šķist mazas neveiksmes. Bērnam tās var būt milzīgas emocijas, ar kurām viņš vēl neprot tikt galā.
Smadzeņu daļa, kas palīdz apstāties, nomierināties un atrast citu risinājumu, vēl tikai attīstās. Tāpēc brīdī, kad emocijas pārņem, bērnam nepietiek ar vārdiem:
“Beidz raudāt.”
“Tur taču nav, par ko dusmoties.”
“Nomierinies.”
Viņam ir vajadzīgs pieaugušais, kurš pienāk klāt un palīdz:
“Tu ļoti centies.”
“Tev nesanāca.”
“Tu esi dusmīgs.”
“Es esmu tepat.”
“Mēģināsim kopā.”
Katru reizi, kad mēs palīdzam bērnam izturēt lielās emocijas, viņa smadzenēs veidojas jauna pieredze.
Vispirms bērns regulējas kopā ar mums.
Un tikai pēc ļoti daudzām šādām reizēm viņš pamazām iemācās regulēt sevi pats.
Tāpēc, ja tavs bērns bieži raud, tas nenozīmē, ka viņš ir nepareizs. Un, visticamāk, arī tu neko nedari nepareizi.
Tas ir attīstības process, kas reizēm ir grūts jums abiem. 💜
Saglabā šo ierakstu nākamajai grūtajai dienai un nosūti citai mammai vai padalies savā mammu grupiņā.
