Egida Putniņa Integral Coach

Vērtīgi apturēt "vāveres riteni" un apzināti paņemt laiku sev, pat, ja liekas, ka tas nekādi nav iespējams. Visvairāk no tā iegūsi Tu. Līdzīgi kā ar ūdenī iemestu oli, kad ūdens ņirboņa iet tālāk un tālāk. IESPĒJAMS IR VISS!
Izvēlies sevi ❤️

Dzīve kļūst smaidpilnāka, kad ar mazāku nopietnību izturamies pret savu svarīgumu!
Esam

Bieži rezultāts, ko redzam un iekārojam, ir augļi ilgam un smagam darbam. Vai mēs to tikpat ļoti vēlētos kopā ar ceļu tā sasniegšanai un ieguldījumam?

Par to, kas mums IR un tā apzinātu izmantošanu savā labā!

Sveika, jaunā gada jaunajā nedēļā!

Šis ir laiks, kad izvērtējam pagājušo gadu un domājam par to, ko vēlamies šogad.

Varbūt esi šo jau izdarījusi, varbūt nolēmi šogad neko neplānot un ļauties nejaušībai, varbūt tev liekas, ka atkal kaut ko palaid garām, varbūt tev gribās, lai liek mierā un ļauj vienkārši būt, varbūt meklē iedvesmu, lai ķertos klāt šim darbam 🙏
Nav pareizi vai nepareizi. Ir tā kā ir. Kā par notiekošo jūties, izlem tu.

Piedāvāju apskatīties uz šī brīža esību no pilnības sajūtas. Kā tas ir jautāsi? Saraksti uz lapas visu, kas tev ir: visus sasniegumus, uzvaras un resursus bez vērtēšanas, analīzes un salīdzināšanas ar kādu. Visu, lai cik niecīgs un nenozīmīgs tas liktos tavam iekšējam kritiķim(vislabāk aizsūti šo kritiķi atvaļinājumā uz Antarktīdu, jo tas tik uzcītīgi ir pūlējies tevi pasargāt no visa, viņaprāt, bīstamā, ka ir pelnījis atpūtu un viņa balss saišu saaudzēšanu PAKLUSĒJOT!!!) Pasaulē VISA IR GANA.
Pieej šim kā rotaļai, nevis kā atbildīgam un nopietnam uzdevumam ar milzīgu svarīgumu. Atļauj sev spēlēties kā bērnam!

Saraksti visus savus sasniegumus un resursus uz lapas.
Izlasi savu sarakstu un no sirds nopriecājies par sevi ♥️Ja nezini kā tas ir, tad iedomājies kādu cilvēku, kas tevi mīl bez nosacījumiem un ļoti vēlās, lai tev izdodas. Kā viņš priecātos par tavu veikumu, ko tev pateiktu?

Tālāk ir pāris jautājumi, uz ko sev atbildot, vari gūt ierosmes saviem šī gada plāniem un prioritātēm.

Kas pašlaik notiek manā dzīvē?
Kā es jūtos fiziski, emocionāli un garīgi??
Kā manā dzīvē pietrūkst un kā ir par daudz?
Ko darot, man pazūd laika izjūta?
Ko es daru pietiekami daudz un ko es varētu darīt vairāk vai mazāk?
Kurš ir mans vissvarīgākais cilvēks uz pasaules?
Ko es vēlos no attiecībām un kā ir realitātē?
Kas ir manas dzīves mērķis?
Kas notiks, kad es sasniegšu šo mērķi, kāda es tad būšu, kā jutīšos, kas man tādēļ būs iespējams?
Ko esmu gatava darīt, lai piepildītu šo mērķi? (Ja šeit jūti aizķeršanos, tad padomā, vai šis tiešām ir tavs un tikai tavs mērķis? Vai piepildi kāda cita mērķi?)
Tu vari pārdomāt vai negribēt un sākt visu no gala tik reizes, cik tev nepieciešams.

Un atceries, ka TU ESI LIELISKA VIENKĀRŠI TĀDĒĻ, KA ESI UZ ŠĪS PASAULES! TU VARI VISU!

Lai mums aizraujošs un apzināts 2023. gads!
Esam

Hm.... jā! Gudri cilvēki saka, ka pārmaiņu ceļš sākas ar piedošanu sev un otro iespēju došanu.... bezgalīgu otro iespēju došanu.

"Īstā neveiksme ir tad, kad vairs nevari mēģināt vēlreiz."
/Fredriks Bekmans. Trīs romāni/

Kā Tu domā?

Tas bija ilgs un liels solis, lai saprastu un noticētu, ka mani mīl tieši tādu kāda esmu! Un mīlestību nav jānopelna ar panākumiem, "labu" uzvedību, sales plānu izpildi, neteikšanu "nē", būšanu ērtai, ar atteikšanos utml. Mums katram ir dota iespēja sākt vēlreiz un mainīt savu attieksmi, tā mainoties pašai/pašam. Un mainās pasaule, mainās cilvēki apkārt 😉 Maģiski!

💌Ārēji tas izskatās kā laba pašaprūpe. Terapija, dienasgrāmatas rakstīšana, meditācijas, somatikas vingrinājumi… Taču iekšēji tas nereti kļūst par nebeidzamu skrējienu, kurā tu tā arī nekad nesasniedz savu mērķi.

Daudzi vēlas beidzot justies labāk – būt brīvi un beidzot justies "pareizi" un "salaboti". Taču viņi neapzināti pārvērš dziedināšanās procesu par garu darāmo darbu sarakstu. Par pašoptimizācijas pasākumu, kas dziedināšanās vietā vēl vairāk izsmeļ un vairo bezcerību.

Ja dziedināšanās tiek saistīta ar spiedienu, paškritiku vai neizdošanos, smadzenes tādējādi mācās, ka dziedināšanās ir sarežģīts un nepaveicams darbs. Tas vecos modeļus tikai pastiprina, nevis atrisina sāpes. Tu notici, ka nekad nebūsi pietiekami labs.

💌Ja nāc no vides, kurā nozīmīgi bija panākumi, lai tevi mīlētu, tad ir pilnīgi loģiski, ka tu pats arī vēlies sevi salabot, lai beidzot būtu pareizs un beidzot sasniegtu kādu skaistu un "pareizu" mērķi.

Dziedināšanās drīkst būt kā ceļš atpakaļ pie sevis. Nevis ceļš prom no tavām kļūdām un neveiksmēm. Tam nav jābūt vienmēr efektīvam vai ideālam. Bet tam būtu jānotiek laipnā un cilvēcīgā veidā.

Kas tev var palīdzēt:

🦋Pauzes. Kad visa ir par daudz, neskrien vēl ātrāk, nespied sevi vēl stiprāk, atkāpies un nogaidi.
🦋Līdzjūtība pret sevi. Nevis sevis žēlošana, bet laipna un pieņemoša attieksme.
🦋Vieta, kurā tev nav jākļūst nemitīgi labākam, bet tu drīksti vienkārši būt. Tāds, kāds esi.

Tev nav jāsadziedē visas savas sāpes, lai jau tagad justos pietiekami labi par sevi.🫂

Saglabā sev šo ierakstu dienām, kurās tu atkal domāsi, ka tev jākļūst par kaut ko vairāk!🤍

www.vitakalnina.lv

"Any year in which I didn't die, I consider incredibly successful!" - Jack Nicholson, 86 years old.

Taisnība vecajam zēnam!
Nesen aizdomājos, no kurienes radies paradums svinēt dzimšanas dienu, t.i.- piedzīvotos gadus? Un laikam tak no seniem laikiem, kad pieredzēt pieaugšanu, briedumu un novecot, nebija ikviena privilēģija, kad cilvēki no mazotnes smagi strādāja, lai nopelnītu dienišķo iztiku, kad plosījās kari un slimības, kad nodzīvot līdz jaunam pavasarim bija laime!

Dzīvība ir dāvana un laimīgs tas, kurš spēj pasmaidīt pr savu svarīgumu 😉

Konsultēju

Foto pirms kādiem 57 gadiem un tagad- būtība nemainās, daru visu to pašu tikai ču-ču lēnāk 😆
Pirmajā foto: biju pati sev apgriezusi matus, arī tagad reizēm tā daru, bet ar labākām sekmēm!
Pat, ja sākumā neizdodas kā iecerēts un kāds iesaka "vairs tā nekad nedarīt", ja tev ir vilkme un interese, turpini eksperimentēt! Ļaujies savai būtībai! Tev izdosies 😉
Tieši tā pat notika arī ar ierauga maizes cepšanu, fermentēšanu, motobraukšanu un citām nodarbēm, kas nepadevās viegli un uzreiz. Mūsu būtība mūs virza. Ir svarīgi to "sadzirdēt" un izvēļu gadījumā klausīt savu iekšējo balsi, jo par saviem lēmumiem esmu atbildīga es pati!
Priekā!

Ja tev veiksies, tu paliksi viens. Pavisam viens, kad tuvumā nebūs neviena, un nāksies balstīties tikai zemē un sevī.
Ja tev veiksies un tas būs pareizajā laikā, dzīve tevi sitīs, lai sašķeltu kā riekstu un izdabūtu kodolu.
Ja tev veiksies un būs pareizais laiks, tev būs sāpīgi. Tik sāpīgi, ka šīs sāpes gandrīz tevi nogalinās, bet pēc tam liks pārdzimt no iekšpuses.
Ja tev veiksies, tu raudāsi. Un šīs asaras nekādi nebūs iespējams aizturēt. Caur tām nāks atbrīvošanās un pēc tam arī īstā dzīve.
Ja tev paveiksies, tu kļūsi ievainojams citu cilvēku klātbūtnē. Un tu to nekādi nevarēsi noslēpt. Tad tu sapratīsi, kurš ir ar tevi un kurš nav.
Ja tev veiksies, tu nezināsi atbildes uz jautājumiem. Un tad tās būs jāizgudro pašam.
Ja tev veiksies, tu vilsies cilvēkos, idejās, skolotājos un labajos burvjos. Un to pārdzīvojis, tu spēsi ieraudzīt patieso pasauli.
Ja tev veiksies un būs pareizais laiks, tev nebūs kam jautāt padomu. Pavisam nevienam. Un būs jāatrod iekšējais kompass.
Ja paveiksies un būs pareizais laiks, tev būs tik ļot nepanesami grūti, ka tev nāksies kaut ko ar to darīt vai vienkārši atslābināties un ļaut pasaulei kaut ko darīt ar tevi.
Ja tev veiksies, tu zaudēsi, tapsi piemānīts, būsi nodots un gandrīz iznīcināts.
Ja tev veiksies, tev nebūs vairs naudas. Un būs jāveido reālas attiecības ar cilvēkiem, kam agrāk varēja vienkārši samaksāt.
Ja tev veiksies, tev būs ļoti daudz naudas. Un tu apjautīsi izmisuma dziļumu, kad izplēnēs ilūzija, ka laime ir naudā.
Ja tev veiksies, tu nebūsi mīlēts no ikviena. Un būs jāiestata savas iekšējās vērtības. Bet vēlme visiem patikt beidzot atlaidīs tavu rīkli.
Ja tev veiksies, kāds tuvs cilvēks novērsīsies. Un tu uzzināsi laimes mirkļu vērtību.
Ja tev veiksies, tu sastapsies ar mīļotajiem tieši vaigu vaigā. Un būs divas patiesības. Viņu un arī tava. Un tu sajutīsi saikni starp atsevišķiem visumiem, kas tik tikko saskaras.
Ja tev veiksies, tu varēsi to izturēt. Un atrast veidu, kā sevi pārvērst. Tu izbaudīsi to iekšējo alķīmiju, kas no sāpēm rada skaistumu. No dusmām - pazemību. No bailēm- sasniegumus. Un no prieka - iedvesmojošu piemēru. Vainu un kaunu izmēzīsi no dvēseles, kā sētnieks aizslauka atkritumus. Un rētas pārvērtīsi jaunās durvīs.
Ja tev paveiksies un būs pareizais laiks...
Autors: Aglaja Datešidze
Tulkojums mans

Esam
Lai mums veicas!

Šodien uzdūros Entonija Hopkinsa citātam:" Atlaid cilvēkus, kuri nav gatavi tevi mīlēt! Tas ir pats grūtākais un svarīgākais, ko tev nāksies dzīvē izdarīt. Pārtrauc smagu komunikāciju ar cilvēkiem, kuri negrib mainīties. Pārtrauc pazīties ar cilvēkiem, kurus neinteresē tava klātbūtne."
Es viņam piekrītu.
Kvalitatīva vienatne ir vērtīgāka par sociālo berzi. Redzēsi, ka atkritīs viss liekais, kas patērē un nesniedz neko tev.
Šādas attiecības ir kā koferis bez roktura- ierasts, savlaik vērtīgs, bet tagad kļuvis par apgrūtinājumu tavai virzībai uz priekšu. Tavā ceļā pie sevis!
Esi drosmīga pateikt paldies par bijušo un atvadīties. Tas, kas vairs neder tev, var lieti kalpot kādam citam!
Ejam tālāk? Kamēr neesi atbrīvojusies no vecā, nekam jaunam nav vieta, kur ienākt!
Zinu, ka šis process var šķist biedējošs, nepatīkams un varbūt pat sāpīgs. Drošā pavadībā un dodot sev laiku, tas ir paveicams. Esmu gan pati savā dzīvē vairākkārt veikusi šādus soļus, gan bijusi blakām saviem klientiem
Ja lasi šo un tas tevi uzrunā, nekautrējies mani uzrunāt!
Esam
Egida