Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts

2026. 30.–31. V Baltijas vēstures komisijas 78. gadskārtējā konference Ziemeļaustrumu institūtā Līneburgā bija veltīta vizuālās mākslas starptautiskās sadarbības tīkliem 19. un 20. gadsimtā. Namamātes Anjas Vilhelmi (Anja Wilhelmi) un institūta viespētnieces Baibas Vanagas veidotajā programmā MVI piedalījās ar Kristiānas Ābeles referātu "Krievu vai Baltijas? Vidzemes un Kurzemes jaunā māksla Vācijas un Austrijas izstādēs ilgā 19. gadsimta nogalē" – "Russisch oder baltisch? Neue Kunst aus Livland und Kurland auf Ausstellungen in Deutschland und Österreich am Ende des langen 19. Jahrhunderts". MVI saimes galdu tagad klāj Ziemeļaustrumu institūta izdevumi – krietns guvums mūsu bibliotēkas krājumam par reģiona vēsturi un kultūru.

Das Baltikum als Raum für Netzwerke: Die Bildenden Künste im 19. und 20. Jahrhundert – 78. Jahrestagung der Baltischen Historischen Kommission ● Nordost-Institut (IKGN e.V.) an der Universität Hamburg ● 2026. 30.–31. V

Ceturtais un pēdējais maija ceturtdienu sveiciens Rozentālam Latvijas Radio 3 raidījumā "Vai zini?" 2026. 28. V ir veltīts arī viņa draugiem Bernhardam Borhertam (Bernhard Borchert) un Evai Margarētei Borhertei-Šveinfurtei (Eva Margarethe Borchert-Schweinfurth). Stāsta Kristiāna Ābele. Titulattēlā no Borhertu ģimenes arhīva redzami abi galvenie varoņi Rīgas Mākslas biedrības karnevālā ap 1908. gadu.

Latvijas Radio 3 ● LMA Mākslas vēstures institūts

Vai zini, kuri Baltijas vācu mākslinieki bija tuvi Rozentāla draugi? Stāsta Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece un direktore Kristiāna Ābele; pārraides producente – Inta Zēgnere

Tālākais maija beigu maršruts MVI saimē ved uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Turp devusies Stella Pelše, lai Ilinoisas Universitātē (UIUC) piedalītos Baltijas studiju veicināšanas asociācijas (AABS) 30. pārgadu konferencē "Diasporas: Building Bridges Across Nations". Viņas referāts "Plakātu mākslinieki un viņu veikums: no starpkaru Latvijas līdz emigrācijai Rietumu pasaulē" ("Poster Artists and Their Output: From Interwar Latvia to Exile in the West") gaidāms 2026. 30. V. Līdz konferences sākumam dažas dienas paies Čikāgas mākslas muzeju un izstāžu iepazīšanā.
● Stellas referāta anotācija: https://convention2.allacademic.com/one/aabs/aabs26/index.php?cmd=Online+Program+View+Paper&selected_paper_id=2311574
● Visa konfrences programma: https://convention2.allacademic.com/one/aabs/aabs26/
● Attēls un papildu informācija AABS mājaslapā: https://aabs-balticstudies.org/aabs-2026-at-uiuc/

Priecājamies par ziņu, ka 2026. 21. V izdevniecība "L'Harmattan" Parīzē franču valodā laidusi klajā krājumu "Emblèmes culturels et esthétiques de la francité" ("Franciskuma kultūras un estētikas zīmes"), piedaloties arī LMA Mākslas vēstures institūta pētnieku četrotnei un divām kolēģēm no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja.

Sakārtojot laika līnijā, viņu aplūkotās tēmas ir:
● "Franču galma kultūras atbalsis Rīgas dzīvojamo namu griestu gleznojumos 17. gadsimta pēdējā ceturksnī un 18. gadsimta sākumā" (Vija Strupule, MVI)
● "Franču impresionisma ietekme latviešu nacionālās glezniecības tapšanā" (Kristiāna Ābele, MVI)
● "Parīzes klasiskā modernisma paradigma latviešu mākslinieku praksē un idejās" (Eduards Kļaviņš, MVI)
● ""L'Esprit Nouveau". Jāzepa Grosvalda un Romana Sutas raksti par mākslu franču valodā – konteksts un rezonanse" (Ginta Gerharde-Upeniece, LNMM)
● ""Franču patrons" Latvijas mākslas "kubisma epizodē"" (Aija Brasliņa, LNMM)
● "Franču grupa Latvijas mākslas vēsturē: sezaniskais franciskums" (Stella Pelše, MVI)

Krājuma pirmsākums ir starptautiskā konference Rīgā 2024. gada pavasarī (La Francité/Franciskums : Colloque international multidisciplinaire). Izdevumu sastādīja un rediģēja literatūrzinātnieces Nadēža Langbūra (Nadège Langbour), Zavada Kinga (Zawada Kinga) un Lara Popica (Lara Popic). Liels kopīgs paldies no mākslas vēsturnieku komandas – Simonai Sofijai Valkei LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā!

Vairāk informācijas izdevniecības mājaslapā: https://www.editions-harmattan.fr/catalogue/livre/emblemes-culturels-et-esthetiques-de-la-francite/82736

Trešajā mazajā maija ceturtdienu sveicienā Janim Rozentālam Latvijas Radio 3 radījumā "Vai zini?", kas ēterā skanēja 2026. 21. V, ieskicēts gleznotāja devums mākslas kritikā un teorijā. Par to stāsta Kristiāna Ābele no MVI. ● Attēlu kolāžā – žurnāli “Vērotājs” (Nr. 1, 1903; Nr. 1, 1905) un “Zalktis” (Nr. 2, 1907) ar Jaņa Rozentāla vāka zīmējumiem. ● https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/vai-zini/vai-zini-ka-janis-rozentals-darbojas-ari-makslas-kritika-un-teor.a220621/

Maija beigas daļai Mākslas vēstures institūta paies tuvos un tālos starptautiskos ceļos. Viens no tiem vedīs uz Ziemeļaustrumu institūtu Līneburgā, kur 2026. 30.–31. V notiks Baltijas vēstures komisijas 78. konference "Baltija kā sadarbības tīklu telpa", īpaši pievēršoties starptautiskajiem sakariem 19. un 20. gadsimta vizuālajā mākslā. ● Latvijas mākslas vēsturi programmā pārstāv trīs tēmas. Konferences līdzrīkotāja un Ziemeļaustrumu institūta viespētniece Baiba Vanaga no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) gatavo referātu "Baltijas mākslinieču dibinātās mākslas izglītības iestādes līdz Pirmajam pasaules karam", Kristiāna Ābele no MVI – "Krievu vai Baltijas? Vidzemes un Kurzemes jaunā māksla Vācijas un Austrijas izstādēs ilgā 19. gadsimta nogalē" un Aija Brasliņa no LNMM – "Tikšanās vieta Berlīne un latviešu modernisms 20. gadsimta 20. gados".

Das Baltikum als Raum für Netzwerke: Die Bildenden Künste im 19. und 20. Jahrhundert – 78. Jahrestagung der Baltischen Historischen Kommission ● Nordost-Institut (IKGN e.V.) an der Universität Hamburg ● 2026. 30.–31. V
https://www.ikgn.de/_media/78_2026-JtBHK-Programm_r.pdf

Sirsnīgi sveicam Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pirmo direktori un ilggadējo vadošo pētnieci Elitu Grosmani valsts emeritētās zinātnieces godā! 🌷 Šo statusu konkursa kārtībā izciliem, starptautiski atzītiem zinātniekiem pēc pensijas vecuma sasniegšanas piešķir Valsts emeritēto zinātnieku (VEZ) padome, dodot iespēju saņemt mūža grantu. Ar VEZ padomes 2026. 11. V lēmumu par valsts emeritētajiem zinātniekiem apstiprināti 34 ievērojami dažādu nozaru speciālisti. Elita Grosmane jaunievēlēto skaitā ir viena no četrām humanitāro un mākslas zinātņu pārstāvēm līdzās Janīnai Kursītei, Anitai Rožkalnei un Edītei Tišheizerei. 🌷 Foto: Jānis Brencis, 2024. 18. IX. 🌷 Viss saraksts lasāms 2026. 18. V publicētajā Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojumā:
https://www.lza.lv/aktualitates/jaunumi/2550-valsts-emeriteta-zinatnieka-statuss-pieskirts-34-zinatniekiem

Vairs tikai līdz 2016. 16. V galerijā "Daugava" skatāma gleznotājas Laimas Puntules darbu izstāde "Melns. Zils. Sarkans. Piezīmes par esamību". Redzēto iespējams salīdzināt ar Stellas Pelšes atziņām recenzijā "Darbi bez stāsta": "Autorei ir bijis svarīgi norādīt zināmus pieturpunktus, kas vedina atcerēties par pasaules trauslumu un ievainojamību, arī ekoloģijas aspektā. Vienlaikus izstāde uzskatāmi balstās modernās mākslas pārinterpretācijā, sapludinot ģeometriskās un liriskās abstrakcijas mantojumu ar formēto audeklu eksperimentiem, kam pārklājas sirreālas telpiskas mīklainības plīvurs."

Rāda galerija "Daugava" ● Raksta LMA Mākslas vēstures institūts ● Publicē "Kultūras Diena un Izklaide" 2026. 14. V laikrakstā un portālā.

Darbi bez stāsta. Gleznotājas Laimas Puntules izstādes recenzija Gleznotājas Laimas Puntules praktizētā abstrakcijas izzināšana, kas 90. gados bija atbrīvojošs un daudzsološs process, tagad ir ieguvusi lielāku noenkurojumu realitātē

2026. 14. V Latvijas Radio 3 ēterā palaidis raidījuma "Vai zini?" otro maija sveicienu Janim Rozentālam, kurā Kristiāna Ābele pārlūko grāmatas par viņu – no mākslinieka bijušā audzēkņa Roberta Šterna monogrāfijas (Neatkarīgo mākslinieku vienība, 1925) līdz Intas Pujātes pētījumiem, kas publicēti kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, un sērijas "Mākslas detektīvi" pirmajam laidienam "Pazudušais pērtiķis" (Neputns, 2015; 2024).

Latvijas Radio 3 ● LMA Mākslas vēstures institūts ● Neputns

Vai zini, par kuru latviešu mākslinieku izdots visvairāk grāmatu? Atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu droši vien zinās vai uzminēs daudzi – vislielākais plaukts šobrīd būtu vajadzīgs daudzveidīgiem izdevumiem par Jani Rozentālu (1866–1916). Tā saturs aptver vairāk nekā gadsimtu. Lai gan jau mākslinieka dzīves laikā līdz Pirmajam pasaules ...