Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts

Ar pateicību pārdomājam arheoloģes, LU Latvijas vēstures institūta ilggadējās vadošās pētnieces un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekles Dr. hist. Ilzes Birutas Lozes (1936. 3. III – 2026. 10. VIII) mūža veikumu, viņai dodoties aizsaules ceļā. 🩶 MVI veidotajā krājumā "Latvijas māksla tuvplānos" (sast. Kristiāna Ābele, Neputns, 2003) ievērojamā zinātniece piedalījās ar rakstu "Ziemeļkurzemes neolīta māla sīkplastika: Antropomorfās figūras", vienam no viņas izpētītajiem veidoliem kļūstot arī par vāka motīvu, savukārt MVI žurnālā "Mākslas Vēsture un Teorija" lasāmi Dr. Lozes raksti "Neolīta dzintara aļņa galvas figūra Sārnatē" (Nr. 13, 2010) un "Antropomorfās raga skulptūras Aboras I vēlā neolīta apmetnē Lubāna mitrājā" (Nr. 14, 2011). 🩶 Pie šiem un citiem Ilzes Birutas Lozes pētījumiem Elitai Grosmanei bija svarīgi atgriezties, rakstot par plastiskās mākslas sākotni "Latvijas mākslas vēstures" I sējumam (2024). 🩶 Apstiprināta par vienu no Latvijas artefaktiem mākslas vēstures pētniecības institūtu apvienības RIHA uzsāktajā starptautiskajā projektā "Visual Arts in Europe: An Open History", kura nacionālā koordinatore ir Stella Pelše, dzintara aļņa galva no Sārnates glabās savas pētnieces piemiņu arī Eiropas mākslas "kanonā".

ILZE BIRUTA LOZE (03.03.1936-10.08.2026)

Šī gada 10. augustā mūžībā devusies viena no izcilākajām Baltijas akmens laikmeta pētniecēm, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle Ilze Biruta Loze. Darba gaitas Latvijas vēstures institūtā viņa uzsāka 1959. gadā kā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, bet kopš 1993. gada darbojās kā institūta vadošā pētniece. Aizvēstures pētniecība ir arheoloģes patiesā aizraušanās un dziļa personiskā misija, kas veidoja I.B. Lozes profesionālo dzīvi un bija galvenais dzinējspēks viņas zinātniskajā darbībā.
Pētījumu rezultāti publicēti daudzās monogrāfijās un vairāk nekā 400 publikācijās, kā arī nolasīti daudzi referāti dažādos zinātnes forumos gan Latvijā, gan citviet pasaulē (Polijā, Beļģijā, Čehoslovākijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Slovēnijā, Horvātijā, Meksikā, Maltā, Krievijā, Dienvidāfrikā u.c.).

I.B. Lozes veikums ir augstu novērtēts. Viņa apbalvota ar SIA “Lattelekom”, Latvijas Izglītības fonda medaļu–diplomu un stipendiju, Latvijas Zinātņu akadēmijas medaļu. I.B. Lozei pasniegta arī Ministru kabineta balva par mūža ieguldījumu Latvijas arheoloģijā, kā Triju Zvaigžņu ordenis.

Arheoloģes ieguldījums Lubāna ezera apkārtnes akmens laikmeta izpētē ir nenovērtējams. Pateicoties viņas pētījumiem, Lubāna mitrājs ir atzīts par vienu no nozīmīgākajiem Eiropas akmens laikmeta apdzīvotības centriem. Lubāna apkārtnē arheoloģe atklājusi apmēram 27 apmetnes, no kurām lielākajā daļā arī veikusi arheoloģiskos izrakumus. Iegūta plaša arheoloģiskā materiāla bāze par Lubāna mitrāja apdzīvotību, tostarp, apmetņu raksturu, seno cilvēku saimniecības formām, iztikas stratēģijām, apbūvi un kultūru. I.B. Loze konstatēja, ka Lubāna mitrājs bija svarīgs dzintara apstrādes centrs. Dzintara pētniecība kļuva par arheoloģes sirdslietu. I.B.Loze organizēja IV Starptautisko dzintara konferenci Latvijā un bija redaktore rakstu krājumam “Amber in Archaeology”. Par dzintaru viņa publicējusi divas grāmatas – “Lubāna mitrāja neolīta dzintars un tā apstrādes darbnīcas” un “Senais dzintars Austrumbaltijā”.

I.B. Lozei bija dziļa interese arī par akmens laikmeta mākslu, publicējot monogrāfiju “Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā”. Viņas redakcijā izdots rakstu krājums “Art, Applied Art and Symbols in Latvian Archaeology”. Savus pētījumus ievērojamā arheoloģe apkopojusi arī vairākās citās monogrāfijās, no tām nozīmīgākās – “Lubāna mitrāja apdzīvotība akmens laikmetā”, “Поздний неолит и ранняя бронза Лубанской равнины,” “Поселения каменного века Лубанской низины. Мезолит, ранний и средний неолит”. Viņa ir līdzautore arī vairākiem kolektīviem izdevumiem – “Latvijas PSR arheoloģija” (1974), “Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g.” (2001) un “Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata” (2021).
Lai arī lielāko daļu sava darba mūža veltījusi tieši Lubāna apkārtnes izpētei, I.B. Loze pētīja arī arheoloģiskos pieminekļus Daugavas HES celtniecības zonā, kā arī veica apzināšanas ekspedīcijas Liepājas rajonā. Vairākas sezonas arheoloģiskā izpēte notika neolīta apmetnēs Ziemeļkurzemes kāpās Pūrciemā un Ģipkā, kur iegūtie rezultāti apkopoti monogrāfijā – “Neolīta apmetnes Ziemel̦kurzemes kāpās”.

Savu laiku I.B. Loze veltījusi arī jaunatnes izglītošanai, lasot arheoloģijas kursu LU Vēstures un filozofijas fakultātē un Rēzeknes augstskolas Humanitārajā fakultātē. Kā Latvijas pārstāve viņa iesaistījās Eiropas arheologu asociācijas dibināšanā un attīstībā.
Arheoloģei patika mūzika, viņa spēlēja vijoli. Tāpat interesēja māksla un ceļojumi, kuru laikā iepazina citu tautu kultūru un vēsturi.

LU HZF Latvijas vēstures institūts ir dziļi pateicīgs par Ilzes Birutas Lozes nostrādātajiem gadiem un atstāto mantojumu nākamajām paaudzēm. Latvijas vēstures institūts izsaka dziļu līdzjūtību viņas tuviniekiem, kolēģiem, studentiem.

Izvadīšana ceturtdien, 20. augustā, plkst. 13.00 no Jaunpiebalgas kapu kapličas.

Herdera institūts – Herder-Institut – aicina līdz 2026. 15. VIII pieteikties viespētnieku stipendijām. Četras nedēļas darbā ar institūta krājumiem un citām Marburgas vēsturiskajām kolekcijām noteikti var noderēt vairāku Latvijas mākslas un arhitektūras mantojuma pētījumu turpināšanai.

| Looking for a research stay to advance your project on the history of East Central Europe?

The Herder-Institut for Historical Research on East Central Europe in Marburg (Germany) invites applications for its annual Herder Fellowship Program.

The programme is open to researchers at all career stages and offers a research stay of up to four weeks at the institute.

Herder Fellows receive a fellowship of €1,900, have the option of staying in the guest apartment in the historic Behring Villa, and gain access to the institute's library and scientific collections.

📅 Application deadline: 15 August 2026
ℹ️ If you miss this year's application period, the next call opens in April 2027.

➡️ https://www.herder-institut.de/en/research/herder-fellowships

Pēc jūlija kopgalda Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kafejnīcā 2026. 28. VII Mākslas vēstures institūta komanda priecīgi un pateicīgi izbauda sevišķi smalku desertu stāvu augstāk – spontānu pastaigu jaunajā izstādē "Laikmetīgais zīmējums: Floransas un Daniela Gerlēnu dāvinājumi Pompidū centram" kopā ar projekta vadītāju Gintu Gerhardi-Upenieci. Paldies, mīļā Ginta, no mums visiem! Pašlaik muzeja zālēs var pavadīt ļoti piepildītu dienu – it īpaši šonedēļ, kad papildus pastāvīgajai ekspozīcijai skatāmas veselas četras ļoti saistošas izstādes. Senākajai no tām – "Ielu maldos: pilsēta latviešu modernistu vērojumā" – 2. VIII vakarā skanēs beigu zvans.

No Berlīnes mūs sasniegusi skumja ziņa, ka 2026. 28. VI deviņdesmit pirmajā mūža gadā pēc smagas slimības mirusi mākslas vēsturniece Dr. Sibilla Bādštībnere-Grēgere (Sibylle Badstübner-Gröger) – ne tikai ievērojama Prūsijas baroka un apgaismības laikmeta arhitektūras un mākslas pētniece, Brandenburgas piļu un parku mantojuma sargātāja un popularizētāja, bet arī krietna un sena latviešu kolēģu saimes draudzene. Jau kopš 80. gadiem pazīdama Elitu Grosmani un Eduardu Kļaviņu, Sibilla gadu tūkstošu mijā kļuva par gādīgu akadēmisko krustmāti viņu doktorantēm, kas cita pēc citas devās pētnieciskās ekspedīcijās uz Berlīnes muzejiem un arhīviem, lai meklētu Johana Valtera pēdas, latviešu modernistu starptautisko sakaru pavedienus un Rīgas 19. gadsimta neostilu arhitektūras paraugus. 🩶 Attēlā ir 2005. gada jūnijs, kad pie viesmīlīga galda Ikšķilē priecīgi satiekas Daina Lāce, Kristiāna Ābele, viešņa Sibilla, namamāte Elita, namatēvs Eduards un Aija Brasliņa. 🩶 Dziļa cieņa par daudzpusīgo veikumu, silta pateicība par draudzību un atbalstu!

"(..) schleicht sie ins Herz sich leise,
macht sie es schwer" –
klusi un liegi kā Rilkes "Volksweise" mūs pēcjāņu nedēļā sasniegusi skumjā ziņa, ka mūžībā aizsaukta vācu filoloģe un arhīviste, Rundāles pils muzeja un LNA Latvijas Valsts vēstures arhīva ilggadējā speciāliste, kā arī daudzu MVI pētījumu vācu arhivāliju labā feja Valda Kvaskova (1948. 23. VIII – 2026. 25. VI). Viņu pieminot, LVVA lasītavas sēru attēlam simboliski pievienojam tikai divus no Valdas lieldarbiem – katram 19. gadsimta pētniekam neatsveramos komentētos Jūliusa Dēringa rakstu mantojuma tulkojumus. Tiem blakus liekams vēl un vēl – tik daudz kā ziedu mūžības pļavā. Dziļa līdzjūtība Valdas kolēģiem un tuviniekiem!

2026. 29.–30. VI Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā zem Rīgas pils remtera velvēm pagāja starptautiskā projekta PRISM (Prevention, Research, Investigation and Security in Museums) konference "Mācīties no pagātnes: Latvijas muzeju krājumu nelikumīgā aprite Otrajā pasaules karā un tā atskaņas". Otrās dienas programmā ar referātu "Ko Mērija Grīnberga parakstīja Trpistā 1945. gada 25. oktobrī?" piedalījās MVI pētnieks Jānis Kalnačs, turpinot izzināt tēmu, kam pirmo reizi pirms divdesmit gadiem pievērsās žurnāla "Mākslas Vēsture un Teorija" rakstā par Mēriju Grīnbergu, jaunāko, un viņas veikumu Latvijas kultūras vērtību nosargāšanā (2006, Nr. 6/7). ● Foto: K. Ā. ● Konferences sesiju ieraksti – ar angļu tulkojuma skaņu celiņu latviešu referātiem – skatāmi ICOM Latvija YouTube kanālā: 1. diena https://www.youtube.com/watch?v=LtsUZUEUxyI / 2. diena https://www.youtube.com/watch?v=A7OyimhvwDU&t=15780s

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas fotoatskatā uz vasaras skolu "Mācīties kultūru laukā: Tradicionālās mūzikas prakses un reprezentācijas Nīcas kultūrtelpā", kas notika Dienvidkurzemes novadā 2026. 16.–18. VI, Mākslas vēstures institūtam sevišķs prieks redzēt savu kolēģi Dainu Lāci gan dalāmies ar zināšanām lekcijā "Jaunāko pētījumu atziņas par Nīcas tautastērpu. Nīcas kreklu rakstu bagātība un daudzveidība", gan iesaistāmies citās norisēs un nodarbēs.

Jaņa Šternberga grafikas izstādes noslēguma priekšvakars Liepājas muzejā 2026. 27. VI pagāja saistošās sarunās, stāstos un vērojumos, mākslinieka veikuma pētnekam un izstādes kuratoram Jānim Kalnačam, viņa monogrāfijas redaktorei Kristiānai Ābelei un grafikas vēstures viszinim Valdim Villerušam sastopoties ar ļoti ieinteresētiem klausītājiem. Sirsnīgs paldies liepājniekiem par sadarbību, uzmanību un viesmīlību! ● Foto: K. Ā.