Izglītības pētniecības institūts

Latvijā no šā gada 7. aprīļa līdz 27. aprīlim tiks īstenots starptautiskais izglītības salīdzinošais pētījums – IEA organizācijas Starptautiskais Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču izmēģinājuma pētījums (TIMSS 2027). Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta pētnieki jau pavisam drīz uzrunās dalībai šajā pētījumā 43 Latvijas skolas, kas iekļautas pētījuma izlasē. TIMSS 2027 pētījumā piedalīsies kopumā 70 pasaules valstis.
2026. gada pavasarī ir plānots TIMSS 2027 izmēģinājuma pētījums, savukārt 2027. gadā – pamatpētījums, līdz ar to Latvijas rezultāti un to analīze salīdzinājumā ar citām pētījuma dalībvalstīm gaidāmi 2028. gada nogalē.
IEA TIMSS pētījuma galvenais mērķis ir noskaidrot, ko 4.klases skolēni visā pasaulē prot un zina saistībā ar matemātiku un dabaszinātnēm. Pētījuma satura jomas ir matemātika un dabaszinātnes. Pētījuma norises laikā skolēni veiks dažādus uzdevumus dabaszinātnēs un matemātikā, kā arī aizpildīs aptauju par sevi un savu skolu. Arī skolēnu vecākiem, skolotājiem, kuri māca dabaszinātnes un matemātiku klasē, kura izvēlēta pētījumam, un skolas vadībai tiks lūgts aizpildīt aptauju. Pētījums tiek īstenots digitāli un visas aptaujas, tāpat kā skolēniem veidotie testa uzdevumi, būs digitālā formā.

Vairāk par pētījumu lasīt šeit:
IEA TIMSS 2027 mājaslapā angļu valodā: https://timss2027.org
IZM mājaslapā latviešu valodā par TIMSS 2027: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/latvija-piedalisies-timss-2027-vispasaules-petijuma-novertes-skolenu-zinasanas-un-ieviesta-izglitibas-satura-ietekmi
LU IZPF IPI mājaslapā par TIMSS pētījumu: https://www.ipi.lu.lv/petijumi/iea-timss/
LU IZPF IPI mājaslapā par skolēnu sasniegumiem iepriekšējā pētījuma ciklā: https://www.ipi.lu.lv/publikacijas-1/iea-timss/timss-2023/

2025.gada 26.septembrī norisinājās Zinātnieku nakts, un šogad vadmotīvs bija “Atklāj sevī pētnieka gēnu!”, tā aicinot ikvienu apmeklētāju atklāt sevī zinātkāri, ielūkoties zinātnes pasaulē un piedzīvot radošas aktivitātes. Izglītības pētniecības institūta darba joma ir saistīta ar skolēnu starptautiskajiem novērtēšanas pētījumiem (IEA TIMSS, IEA PIRLS, IEA ICILS, IEA ICCS, OECD PISA), un tieši tāpēc institūta pētnieki piedāvāja apmeklētājiem, īpaši skolēnu vecākiem, izpildīt dažus no pētījumos iekļautajiem uzdevumiem, ko pilda skolēni, kā arī pastāstīja par pētījumiem un to nozīmi gan skolēna, gan skolas, gan valsts līmenī.

IPI pētnieki piedalās Zinātnieku naktī Enjoy the videos and music you love, upload original content, and share it all with friends, family, and the world on YouTube.

Šī gada 18. septembrī norisinājās eTwinning Nacionālā atbalsta dienesta organizēts vebinārs, kurā Latvijas Universitātes profesore, vadošā pētniece Antra Ozola iepazīstināja pedagogus ar PIRLS 2021 pētījuma rezultātiem.
Vairāk lasīt:

Lasītprasme sākumskolās: secinājumi un ieteikumi no pētījuma Šī gada 18. septembrī norisinājās eTwinning Nacionālā atbalsta dienesta organizēts vebinārs, kurā Latvijas Universitātes profesore Antra Ozola iepazīstināja pedagogus ar jaunākajiem PIRLS 2021 pētījuma rezultātiem. Pasākums sniedza plašu ieskatu par lasītprasmes situāciju Latvij...

Jau martā sāksies OECD PISA 2025 pētījums, kuru realizē Izglītības pētniecības institūts sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministrija, kura mērķis ir noskaidrot, cik labi mūsu izglītības sistēma - skolas-, sagatavo skolēnus pieaugušo dzīvei. Šobrīd tiek uzrunātas skolas dalībai pētījumā un veikti sagatavošanās darbi pētījuma realizācijai.
Pētījuma mērķis ir saprast Latvijas izglītības sistēmas stiprās un vājās vietas un apzināt problēmas sistēmā. Pētījums neparedz ne skolas, ne skolēnu individuālu sasniegumu izvērtējumu, kā arī veikt jebkādus kontroles pasākumus skolas līmenī. Pētījuma rezultāti palīdz veidot pierādījumos balstītu izglītības politiku, kas ir būtiska un svarīga tādai mazai valstij kā Latvija, kurai ir jākonkurē lielajā pasaulē ar valstīm, kurām ir labāki ekonomiskie rādītāji.
Tomēr arī skolas var šos rezultātus izmantot savā labā, jo katra skola saņem individuālos skolas rezultātus, kas palīdz izprast situāciju skolā. Papildu skolas rezultātiem kognitīvajos testos, skola saņem arī kontekstuālo indikatoru rādītājus, kas palīdz labāk izprast, kas notiek skolā un kur ir problēmas. Šo informāciju var integrēt skolas stratēģiskajos plānos un attīstības iespēju analizēšanas procesos.

Būtisks priekšnoteikums augstiem sasniegumiem ir skolēna piederības sajūta skolai. Ar piederības sajūtu tiek saprasts, ka skolēns jūtas droši skolā, iederīgs, ka skolotājam viņš rūp, ka skolēnam patīk šī skola un ir lepns tai piederēt, kā arī viņam skolā ir draugi. Kā rāda starptautiskie dati - jo skolēnam piederības sajūta spēcīgāka, jo skolēnam augstāki rezultāti. Latvijas dati rāda, ka lielākā daļa skolēnu jūtas vidēji piederīgi skolai (teju 46%), kā arī šiem skolēniem rezultāti ir augstāki nekā tiem skolēniem, kam piederības sajūta skolai ir spēcīgāka. Analizējot katras grupas sniegtās atbildes redzams, ka skolēnu grupa ar spēcīgu piederības sajūtu un vidēji spēcīgu galvenokārt atšķiras ar to, ka vieni pārsvarā uz visiem jautājumiem biežāk izvēlējušies atbildēs “pilnībā piekrītu”, savukārt otra – “drīzāk piekrītu”. Tomēr vairāk nekā 20% skolēnu no tiem, kas izjūt vidēji spēcīgu piederību skolai, apgalvojuši, ka drīzāk nepiekrīt vai pilnībā nepiekrīt apgalvojumam, ka viņiem patīk būt skolā un ka skolotāji izrāda rūpes par viņiem. Savukārt lielākā daļa mūsu skolēnu visās grupās apgalvojuši, ka viņiem ir draugi skolā. Ņemot vērā, ka starp tiem, kam ir spēcīga piederība un vidēji spēcīga piederība, ir neliela punktu starpība, par labu tiem, kam vidēji spēcīga piederība, bet tiem, kam piederības sajūta ir vāja, ir viszemākie sasniegumi, aplūkojot viņu atbilžu procentuālo sadalījumu, varam secināt, ka iespējamie faktori, kas ietekmē skolēnu sasniegumus ir: patika iet uz skolu, drošības sajūta esot skolā, iederēšanās skolā un lepnums, esot daļai no šīs skolas. Tātad skolām būtu jādomā, kā veicināt skolēnu piederības sajūtu skolā, īpaši domājot kā skolēniem palīdzēt justies kā daļai no skolas, iederēties tajā un lepoties ar to. Protams, liela loma arī šeit ir vecākiem.

Priecīgus un gaišus Ziemassvētkus un panākumiem bagātu Jauno gadu!

Latvijas likumdošana paredz, ka obligātā izglītība ir no 5 gadu vecuma, kas nozīmē, ka pirms skolas gaitu uzsākšanas bērni tai tiek sagatavoti, tomēr dati rāda, ka skolēni skolām netiek sagatavoti vienlīdz kvalitatīvi. Iespējams, ka atšķirības saistītas ar atšķirīgu interpretāciju par sasniedzamo rezultātu vai vāji apgūtām prasmēm, kas paspēj aizmirsties, ja mazais cilvēks tās nepraktizē. Kā rāda pētījuma dati, tad 23% skolēnu ļoti labi spēja paveikt dažādus lasīšanas un matemātikas uzdevumus pirms uzsāka skolas gaitas. Tas nozīmē, ka nepilna ceturtā daļa no skolēniem jau pazina alfabēta burtus, lasīja dažus vārdus, teikumus un pat stāstus, rakstīja alfabēta burtus, savu vārdu un arī citus vārdus. Kā arī varēja patstāvīgi skaitīt, pazina rakstītus skaitļus un pats rakstīja skaitļus 100 apjomā, kā arī prata veikt vienkāršu saskaitīšanu un atņemšanu. Nedaudz vairāk skolēnu bija tādu, kas ne tik labi tika galā ar šādiem uzdevumiem, bet lielākā daļa varēja izdarīt kaut ko no iepriekš minētā. Tas nozīmē, ka, uzsākot skolas gaitas, klases kolektīvs ir gana daudzveidīgs, kas apgrūtina mācību procesu un mudina skolotājiem pārdomāt mācību aktivitātes, lai panāktu skolēnu prasmju izlīdzināšanos, kas ir gana liels izaicinājums, lai nepazaudētu tos skolēnus, kuriem šīs prasmes jau bija ļoti labas un iedrošināt tos, kam ar šīm lietām tik labi neveicās.
Kā redzams, skolēni, kas, pirmo klasi uzsākot, bija labāk sagatavoti, vēlākos posmos uzrāda augstākus sasniegumus. Tas liecina, ka šiem skolēniem ir vieglāk izsekot līdzi stundās notiekošajā, iespējams viņi ir arī pārliecinātāki par savām prasmēm, kā arī jūtas drošāk. Tāpat arī skolotājam ir daudz vieglāk darboties ar klasi, kas ir homogēnāka, kur bērniem ir līdzīgākas prasmes un spējas.

Elviss Strazdiņš par tehnoloģijām un kritisko domāšanu Tehnoloģijas, kuras izmantojam ikdienā, sniedz mums iespējas, kas agrāk šķita neiedomājamas. Tomēr ar lielām iespējām nāk arī liela atbildība – tehnoloģijas ...

🎥 4. decembrī norisinājās TIMSS 2023 pirmo rezultātu konference, kurā Latvijas Universitāte pētnieki prezentēja Latvijas 4. klašu skolēnu matemātikas un dabaszinātņu kompetenču rezultātus. Otrajā daļā eksperti, pedagogi un izglītības speciālisti analizēja starptautiskā pētījuma rezultātus un diskutēja par to ietekmi uz Latvijas izglītības attīstību. 🔗 Plašāk: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/starptautiska-petijuma-latvijas-4klasu-skolenu-sniegums-matematika-nozimigi-augstaks-par-dalibvalstu-videjo

Šodien tika ziņoti Starptautiskās izglītības sasniegumu novērtēšanas asociācijas IEA (International Association for the Education Achievement) organizētā Matemātikas un dabaszinātņu izglītības attīstības tendenču starptautiskā pētījuma TIMSS 2023 pirmie rezultāti.

Konferenci atklāja ar uzrunām Izglītības un zinātnes ministrija valsts sekretāra p.i., Izglītības kvalitātes valsts dienests vadītāja Inita Juhņēviča un Latvijas Universitāte rektors prof. Gundars Bērziņš.

TIMSS 2023 galvenos rezultātus 4.klašu matemātikas un dabaszinātņu sasniegumos izklāstīja Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte Izglītības pētniecības institūts vadošā pētniece Linda Mihno, savukārt padziļināto izpēti galvenajos rezultātos nacionālajā kontekstā par TIMSS 2019 datiem sniedza Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes Izglītības pētniecības institūta vadošā pētniece un institūta direktore Rita Kiseļova. Konferences pirmā daļa tika noslēgta ar abu vadošo pētnieču atbildēm uz klātesošo jautājumiem.

Konferences otrajā daļā diskusiju par izpētes jautājumiem, kas palīdzēs skaidrot esošos rezultātus, moderēja LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte LU Starpnozaru izglītības inovāciju centrs pētniece un sākumskolas skolotāja Ildze Čakāne, kas rosināja dažādus jautājumus, uz kuriem atbildes meklēja Rīgas 72.vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Rīgas Teikas vidusskola sākumskolas skolotāja Solvita Kazaka, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Starpnozaru izglītības inovāciju centra vadošā pētniece Ilze France, Igaunijas Izglītības un jaunatnes departamenta starptautisko pētījumu vadītāja Gundra Tīre un Valsts izglītības satura centrs vadītāja p.i., Vērtēšanas un analītikas departamenta direktors Normunds Rečs.

Plašāka informācija par pētījumu pieejama saitē: https://www.ipi.lu.lv/publikacijas-1/iea-timss/timss-2023/