Tā sekmē bērnu vispusīgu un harmonisku attīstību, ievērojot viņu attīstības likumsakarības un vajadzības dzīvei nepieciešamo zināšanu un prasmju apguvē, pamatojoties uz pozitīvas attieksmes veidošanu un mācīšanos darot. Dizaina un tehnoloģiju mācību priekšmets paver bērniem, jauniešiem radīt atbilstoši viņa dotumiem un spējām, sekmēt emociju un jūtu, uzmanības, uztveres, domāšanas un atmiņas attīs
tību praktiskā un radošā darbībā, veidot individuālo pieredzi par sevi un apkārtējo vidi kopsakarībās, veicināt pozitīvas attieksmes veidošanos pret sevi, līdzcilvēkiem, apkārtējo vidi, izjust kustību prieku un attīstīt fiziskās īpašības, attīstīt sensorās spējas un izziņas intereses apkārtējās vides iepazīšanā, veicināt iztēles un radošo spēju attīstību, izmantojot tēlotājdarbības radošās pašizpausmes līdzekļus, kā arī darboties radošā pašizpausmē, attīstot roku sīko muskulatūru un apzinoties sava veikuma nozīmīgumu. Pirmkārt, lai skolēni spētu orientēties plašajā informācijas plūsmā, izglītības sistēmā ir jābalstās uz kompetenču attīstību, nevis faktu apguvi. Tātad šodien skolēniem ir jāapgūst prasmes atlasīt informāciju, atrast būtiskāko, izmantojot dažādus resursus, kas nav tikai mācību grāmatās. Otrkārt, skolai ir jāveicina katra skolēna individuālo spēju attīstība un jārada apstākļi, kuros šīs spējas var atklāties, jo mūsu nākotne ir atkarīga no talantu daudzveidības, nevis no vienveidīgi novērtētām spējām. Katram skolēnam piemīt ne tikai inteliģence, kas veidojas teorētisko zināšanu apgūšanas procesā skolā, bet arī, balstoties uz praktiskajām priekšzināšanām un pieredzi. Tādējādi skolās šobrīd ir vajadzīgas nevis reformas un skolas evolūcija, bet gan revolūcija. Viens no izaicinājumiem izglītības sistēmā ir ieviest inovācijas – citas mācību metodes, darba formas, mainīt mācību vidi, lai sagatavotu skolēnus dzīvei sabiedrībā, kurā pastāvīgi notiek pārmaiņas. Šie nosacījumi skolotājam kā personībai liek būt radošam – kompetentam, spējīgam elastīgi, tēlaini domāt un motivētam. Šī ideja jau sen tiek realizēta un praktizēta Dizaina un tehnoloģiju mācību stundās, kurās jaunā paaudze apgūst sociāli tik svarīgas jomas – rokdarbos (kokapstrādē, metālapstrādē), mājsaimniecībā, uzturmācībā, apģērbu kopšanā, materiālmācībā utt. Darbs ar pirkstiem jeb sīkās motorikas attīstības līmenis ir viens no intelektuālās gatavības rādītājiem mācībām, tālākai attīstībai bērna vispārējai un pilnvērtīgai attīstībai. Piemēram, nav iedomājami profesionāli mediķi – ķirurgi, kuri nebūtu jau agros skolas laikos attīstījuši savas praktiskās iemaņas. Ļoti svarīgi ir saskatīt, pamanīt un ieklausīties jauniešu praktiskajās spējās, teorētiskajās zināšanās un dažādu talantu izpausmēs. Dizaina un tehnoloģiju stundās, skolniekiem paveras unikāla iespēja izgatavot dažāda veida telpiskus priekšmetus, suvenīrus un citas ikdienā noderīgas sadzīves lietas. Darbs ar dažāda veida izejmateriāliem un izejvielām attīsta ikkatra bērna pasaules izzināšanas motoriku. Noteikti, jādod bērniem iespēja izpausties kreatīvi un atbilstoši individuālai pieejai!
