Prāta telpa

Prāta telpa Bērni ir mūsu dižākie skolotāji. Viss, kas mums jādara - jāieklausās! Apzinātība. Elpa. Klusums. Es piedāvāju doties kopā. Kopā ceļojumā, par kuru brīnišķīgāka nav.

Vecāku un bērnu ceļojums! Es Jums vēlos tik daudz pastāstīt… Paldies maniem eņģeļiem, manai ģimenei un manai izvēlei, ka esmu šeit, šajā laikā! Ceļojums turpinās! Ar bērniem tas ir visdrošākais un godīgākais, kādu varu iedomāties!

Apvienojot divas labas idejas, var rasties viena lieliska, pārsteidzoša ideja. Par NLP un lasītprasmi! Piemēram, koferi....
13/08/2025

Apvienojot divas labas idejas, var rasties viena lieliska, pārsteidzoša ideja. Par NLP un lasītprasmi!

Piemēram, koferi. Gadu desmitiem tos nēsāja ar rokturi, līdz kāds apvienoja kofera ideju ar ratiņu ideju – un lūk, radās koferi ar riteņiem.

Ja kāds nebūtu apvienojis zvanu un pulksteņa idejas, mums nebūtu modinātāju.

Bieži šādas idejas dzimst no problēmām, kad pastāv reāla vajadzība atrisināt ilgstošu grūtību.

Talantīgi disleksijas bērni cieš emocionāli un akadēmiski, neskatoties uz ierastajām intervencēm, jo viņi nespēja efektīvi apstrādāt tekstu.

Apvienot neiro-lingvistisko programmēšanu (NLP) ar tradicionālo fonikas un lasītprasmes mācīšanu ir resurss!

Tas strādā.

Apvienojot lasītprasmi ar neiro-lingvistisko programmēšanu (NLP), mēs ne tikai mācam bērniem burtus un skaņas, bet arī palīdzam viņiem mainīt savu iekšējo attieksmi pret lasīšanu un tekstu apstrādi.

NLP ļauj:
• Atklāt un pārveidot negatīvas pārliecības par sevi un lasīšanu, piemēram, “Es nekad nevarēšu lasīt ātri” vai “Burti mani mulsina”.
• Izmantot vizualizācijas un mentālos modeļus, kas padara lasīšanu saprotamāku un saistošāku.
• Stiprināt mācīšanās motivāciju, jo bērni izjūt progresu ātrāk un viņiem ir pozitīvāka pieredze.

Savukārt tradicionālā fonikas un lasītprasmes mācīšana nodrošina strukturētu burtu, skaņu un vārdu apguvi, kas ir kritiski svarīgi, lai bērni spētu neatkarīgi lasīt un saprast tekstu.

Apvienojot NLP ar foniku, mēs panākam, ka bērni:
1. ātrāk atpazīst un apstrādā tekstu,
2. izjūt mazāk stresa un vilšanās sajūtu,
3. attīsta emocionāli drošu un motivējošu mācīšanās vidi,
4. spēj saglabāt jaunas prasmes ilgtermiņā.

Rezultāts? Lasītprasmes attīstība notiek!

Šeit ir daži praktiski piemēri, kā NLP paņēmienus var integrēt lasītprasmes nodarbībās:

1. Vizualizācijas paņēmiens

Mērķis: Palīdzēt bērnam saprast vārdu un veidot pozitīvu pieredzi lasīšanā.
Kā izmantot:
• Kad bērns lasa vārdu, lūdz viņam aizvērt acis un iedomāties attēlu, kas saistīts ar vārdu.
• Piemērs: Vārds “zieds” – bērns vizualizē krāsainu ziedu savā dārzā.
NLP efekts: Smadzenes sasaista tekstu ar vizuālu pieredzi, kas padara atcerēšanos vieglāku.

2. Pozitīvu pārliecību stiprināšana

Mērķis: Samazināt trauksmi un negatīvas domas par lasīšanu.
Kā izmantot:
• Pirms lasīšanas lūdz bērnam pateikt sev: “Es spēju saprast katru vārdu” vai “Lasīšana ir jautra”.
• Var izmantot tehniku: bērns pieskaras īkšķim un rādītājpirkstam, vienlaikus sakot pozitīvo frāzi.
NLP efekts: Smadzenes sasaista lasīšanu ar drošības un pārliecības sajūtu.

3. Skaņu un burtu “mācīšanās stāsts”

Mērķis: Padarīt fonikas apguvi emocionāli saistošu.
Kā izmantot:
• Katru burtu vai skaņu pārvērš stāstā vai tēlā.
• Piemērs: Burts “S” kļūst par “čūsku, kas slīd pa zāli” – bērns izrunā skaņu un vienlaikus iedomājas tēlu.
NLP efekts: Bērns sasaista abstraktu simbolu ar vizuālu un kinestētisku pieredzi, kas palielina atcerēšanās efektu.

4. Lasīšanas “mērķu vizualizācija”

Mērķis: Radīt motivāciju un skaidru mērķi.
Kā izmantot:
• Pirms nodarbības lūdz bērnam iedomāties, kā viņš lasīs grāmatu no sākuma līdz beigām, saprotot visu tekstu.
• Pēc vizualizācijas bērns sāk lasīt īsu fragmentu.

NLP efekts: Smadzenes jau ir sagatavotas panākumiem, kas palielina koncentrēšanos un uztveri. Lai izdodās!

Iedvesmai Jaunajā gadā! Dārgie skolotāji, vai jūs zināt?Vai jūs zināt, ka bērni gandrīz katru vakaru pie vakariņu galda ...
12/08/2025

Iedvesmai Jaunajā gadā! Dārgie skolotāji, vai jūs zināt?

Vai jūs zināt, ka bērni gandrīz katru vakaru pie vakariņu galda runā par mums?

Viņi stāsta smieklīgus stāstus par mums. Viņi zina mazas detaļas no mūsu dzīves. Kur uzaugām. Kaķu un suņa vārdu. Cik ir brāļu un māsu. Viņi pievērš uzmanību tam, kas mums ir svarīgs, jo JŪS/MĒS esam svarīgi viņiem.

Vai jūs zināt, cik daudz viņiem nozīmē mūsu viedoklis?

Es redzu, kā viņu acis iemirdzas, kad uzslavējam. Ir skaidrs, cik ļoti viņi novērtē atzinību un apstiprinājumu. Kad bērni kaut ko sasniedz — piemēram, izlasa savu pirmo grāmatu vai uzvar sporta spēlē —, tas esam mēs, kam viņi grib to pastāstīt.

Vai jūs zināt, ka esam viena no viņu drošajām piesaistēm?

Paskaties uz sevi no malas. Ko saskati? Es redzu sevi mācību ekskursijās un skolas pasākumos. Es redzu, kā ar skolēniem runāju. To pacietību, ko izrādu, un laipnību, ko sniedzu. Es redzu, kā skolēni dalās ar spontāniem apskāvieniem, kā viņi grib sēdēt blakus piknika laikā, kā nevar sagaidīt, lai izstāstītu par savu nedēļas nogali. Mans galds ir rotāts ar pašu zīmētām bildēm un zīmītēm “Skolotājai ____”. Arī es to pamanu. Un Tu?

Jūsu skolēni jūs mīl, un es zinu, ka tas ir tāpēc, ka viņi patiesi jūtas mīlēti arī no jūsu puses.

Mūsu profesija nav viegla. Mēs joprojām esam viņiem līdzās. Jā, ejam cauri grūtajam — kārtējiem kursiem, prasībām un birokrātijai, sāpīgajai patiesībai par saviem skolēniem un vecākiem, kuri reizēm nepelnīti izgāž savu neapmierinātību uz jums. Zinu par asarām, ko izraudāt aiz aizvērtām durvīm, domājot, vai tas viss ir tā vērts. Sirdī zinām — ir. Esam līdzās…

Dārgie skolotāji, kolēģi!

Vai jūs zināt, ka mēs tiešām mainām pasauli? Vai zināt, cik plaši izplatīsies mūsu darba radītie viļņi?Vai zināt, ka kādu dienu, kad mūsu bērni būs pieauguši, viņi atcerēsies mūsu vārdu un kādam pateiks, ka bijām viņu mīļākais skolotājs? Ka iespējams tieši jūs mainījāt viņu dzīvi? Ka viņi ir labāki cilvēki, jo mēs viņiem ticējām?

Dārgie skolotāji… paldies.
Es tikai gribēju, lai mēs visi kopā atcerētos, zinātu. 🤍

Mākslīgais intelekts un domāšanas spējas: kā saglabāt kritisko domāšanu un atmiņu AI laikmetā?Mākslīgais intelekts (MI) ...
01/08/2025

Mākslīgais intelekts un domāšanas spējas: kā saglabāt kritisko domāšanu un atmiņu AI laikmetā?

Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par neaizvietojamu rīku ikdienas dzīvē – tas palīdz rakstīt, meklēt informāciju, plānot, risināt uzdevumus un pat mācīt. Tomēr līdz ar ērtībām nāk būtiski jautājumi: kā AI ietekmē mūsu smadzeņu darbību? Vai tas palīdz mācīties – vai drīzāk kavē?

Jaunākie pētījumi, tostarp no MIT Media Lab, liecina, ka AI, īpaši valodas modeļu (piemēram, ChatGPT) intensīva izmantošana var samazināt kognitīvo aktivitāti, vājina atmiņu un kritisko domāšanu, ja tas tiek izmantots bez apzinātas iesaistes. Šis jautājums kļūst īpaši svarīgs izglītības kontekstā – kā nodrošināt, lai skolēni nezaudētu prasmes, kas viņiem būs nepieciešamas visā dzīvē?

🧠 Kas notiek smadzenēs, kad izmantojam AI?

2025. gadā MIT Media Lab publicēja priekšizdevuma pētījumu ar nosaukumu “Your Brain on ChatGPT”, kurā pētnieki analizēja smadzeņu darbību, kad dalībnieki veica rakstīšanas uzdevumus ar un bez ChatGPT palīdzības. Izmantojot EEG tehnoloģiju, tika mērīta neirālā aktivitāte un kognitīvā iesaiste.

Galvenie secinājumi:
🧠 Zemāka smadzeņu savienojamība un mazāka mentālā iesaiste tika novērota pie tiem, kuri izmantoja AI uzreiz.
🧠 Dalībnieki, kas sākumā rakstīja paši un AI pievienoja vēlāk, saglabāja augstāku atmiņu un labāku kognitīvo sniegumu.
🧠 Esejas, kas radītas ar AI palīdzību, bieži tika novērtētas kā robotiskas, virspusējas un ar vāju oriģinalitāti.

Šie dati apstiprina, ka AI izmantošana bez pārdomātas iesaistes var kļūt par kognitīvu “īsceļu”, kas vājinās domāšanas muskuļus.

⚠ Kas tiek apdraudēts?

1. Atmiņa

Mācoties ar pārāk lielu ārēju atbalstu, cilvēks “deleģē” domāšanu AI. Tas nozīmē, ka informācija netiek pietiekami apstrādāta vai saglabāta ilgtermiņa atmiņā.

2. Kritiskā domāšana

Ja skolēns pierod pie gatavām atbildēm, viņš biežāk neuzdod jautājumus un netrenē analītiskās prasmes – “kāpēc?”, “vai tas ir pamatots?”, “vai es tam piekrītu?”.

3. Radošums

Kreativitāte prasa pacietību, pūles un kļūdas. AI atbildes ir ātras, bet bieži vien vienveidīgas. Ja skolēns to izmanto kā vienīgo rīku, viņš var zaudēt saikni ar savu unikālo idejotspēju.

✅ Ko darīt – kā izmantot AI, nezaudējot domāšanu?

Lai AI kļūtu par sabiedroto, nevis domāšanas aizvietotāju, nepieciešama skaidra stratēģija.

⚖️ Sevišķi skolās.

1. AI kā dialogs, nevis gala produkts

Skolēniem jāuzdod jautājumi, jāanalizē AI atbildes, jāmeklē kļūdas un jāuzlabo rezultāts. Tas stiprina kritisko domāšanu.
👉 Uzdevums: Salīdzini ChatGPT atbildi ar grāmatas fragmentu. Kas ir līdzīgs, kas atšķiras?

2. Raksti vispirms pats, pēc tam izmanto AI

Sāc ar saviem vārdiem, idejām, struktūru. Tikai pēc tam pārbaudi vai uzlabo ar AI.
👉 Ieteikums skolotājiem: vērtēt domāšanas procesu, ne tikai gala darbu.

3. Atspoguļo domāšanu

Ievies ieradumu pierakstīt, kā skolēns nonāca pie rezultāta: Ko es uzzināju? Ko vēl nesaprotu? Ko darītu citādi bez AI?
👉 Metode: “Domāšanas žurnāls” vai refleksijas kartiņas.

4. Veido digitālās pratības stundas

AI ētika, datu kvalitāte, avotu izvērtēšana – tās visas ir 21. gadsimta prasmes. Skolēnam jāzina ne tikai kā lietot ChatGPT, bet kāpēc un kad to darīt.
👉 Temats skolā: “Vai viss, ko saka ChatGPT, ir taisnība?”

5. Saglabā telpu “bez tehnoloģijām”

Pētījumi rāda, ka regulāri analogi uzdevumi – roku rakstīšana, grupu diskusijas, mācību spēles – būtiski uzlabo atmiņu un saikni ar mācību saturu.

Mākslīgais intelekts ir instruments – ne mērķis. Tas var būt liels palīgs, ja to izmanto apzināti, ar refleksiju un līdzsvaru. Tieši to skolēniem jāiemācās – nevis atteikties no AI, bet attīstīt domāšanas spējas paralēli tā lietošanai.

Jo nākotnē lielākā vērtība nebūs tikai spēja radīt saturu, bet spēja domāt, izvērtēt, radīt idejas, kuras AI nevar radīt Tavā vietā.

📚 Izmantotie avoti:
• Kosmyna, N., Toker, D., Picard, R. W., et al. (2025). Your Brain on ChatGPT: Cognitive Debt and Neural Impact. MIT Media Lab. arxiv.org/abs/2506.08872
• Time Magazine (2025). AI is Changing How We Learn – and Think.
• The New Yorker (2025). AI Is Homogenizing Our Thoughts.
• MIT Media Lab: media.mit.edu

🌙 “Nogurusi, bet nekad nožēlas pilna” 💫👩‍🍼 Mammas ir nogurušas.Ne tikai neizgulējušās… bet nogurušas reizēm līdz sirds d...
29/07/2025

🌙 “Nogurusi, bet nekad nožēlas pilna” 💫

👩‍🍼 Mammas ir nogurušas.
Ne tikai neizgulējušās… bet nogurušas reizēm līdz sirds dziļumiem.

🍽️ Neviens neredz aukstās maltītes, kuras ēd, kad mazais paēdis
😔 klusās asaras naktī,
🧼 netīro veļu kaudzes,
📚 stundas, kurās viņa māca, skaidro, audzina…
…kamēr pati balansē uz spēku robežas.

👶 Aiz katra bērna smiekliem un mierīgas sirds -
ir mamma, kas vada ikdienu aiz bezgalīgās beznosacījuma mīlestības.
💞 Mamma ar matiem copē, saburzītu T-kreklu un milzīgu sirdi, kas dod vēl un vēl. Šķiet sirds nekad nav bijusi tik spējīga dot!

🤱 Viņa nav varone filmā.
Viņa ir varone savā mājā, ģimenē un bērna sirdī.

🦋 Jā, esmu nogurusi.
🥱 Nogurusi no naktīm bez miega.
🥹 Nogurusi no klusuma, kuru piedzīvoju, kad mazie aizmieg, bet aizmiguši ir visi, izņemot es!
🫶 Bet NEKAD — nekad — nogurusi no būšanas par MAMMU.

Jo būt mammai —
ir būt Visumam kādam mazam cilvēkam. 🌍
Un tas ir viss.

🌟 Tu esi pietiekama. Tu esi spēcīga. Tu esi viņa mājas.
Tu esi MAMMA. Un tas ir vairāk, nekā jebkas cits pasaulē. 💖

Attēls no tīmekļa!


Kad bērns slimo, bet varbūt… slimo arī TuEs ilgu laiku uztraucos par bērnu veselību. Par katru puņķi, katru temperatūru....
25/07/2025

Kad bērns slimo, bet varbūt… slimo arī Tu

Es ilgu laiku uztraucos par bērnu veselību. Par katru puņķi, katru temperatūru.
Kāpēc viņš slimo atkal? Kāpēc tik bieži? Kas vēl pietrūkst – vitamīni, miegs, imunitāte?

Un tad, kādā naktī, kad atkal sēdēju nomodā pie bērna gultiņas, pēkšņi nāca doma:
varbūt tas nav tikai par viņu. Varbūt bērna slimība ir arī par mani.
Par to, cik sen esmu bijusi savā mierā. Cik sen esmu klausījusies pati sevī.

Man šķita, ka es daru visu pareizi. Es skrienu, rūpējos, vadu, audzinu, eju cauri dienām kā karavīrs.
Bet kaut kur pa ceļam es pati sev esmu kļuvusi neredzama.
Un tad… ķermenis sāk runāt. Reizēm caur bērnu. Reizēm caur manu nogurumu. Reizēm – caur slimību.

Un pēkšņi slimība kļūst par vienīgo “atļauju” atpūsties. Bērna drudzis – par vienīgo brīdi, kad varu teikt “nē” ārpasaulei un teikt “jā” mums.
Un tā ir skumja patiesība – ka reizēm tikai tad, kad viss apstājas, mēs sākam sadzirdēt.

🌿 Apzinātība man iemācīja vienu – pirms meklē risinājumu, ieklausies.
Kā jūtos? Kas notiek manī? Kāda spriedze, kāda doma, kāda sajūta nemitīgi tur mani saspringumā?

Apzinātība nav par perfektu mieru. Tā ir par godīgumu. Par atzīšanu:
— Jā, esmu nogurusi.
— Jā, man vajag pauzi.
— Jā, es gribu būt redzama arī tad, kad neskrienu.

Un varbūt bērns slimo ne tāpēc, ka ir vājš. Bet tāpēc, ka viņa sistēma jūt – mamma vairs neelpo.
Un viņš palīdz viņai atkal apstāties.

Šodien es vairs nejautāju “kas bērnam vainas?”. Es sev jautāju:
Ko es pati nejūtu? Ko es nepasaku? Ko es klusībā nesu pārāk ilgi?

Bērna slimība kļuva par spoguli. Un es beidzot paskatījos tajā.

🌱 Tu drīksti būt vesela.
🌱 Tu drīksti neko neizpelnīties, lai būtu mīlēta.
🌱 Un bērns – viņš nav vājums. Viņš ir Tavs skolotājs.

SALĪDZINĀŠANAS LAMATAS! Salīdzināt bērnus savā starpā ir kaitīgi vairāku iemeslu dēļ, un to apstiprina gan psiholoģiskie...
11/07/2025

SALĪDZINĀŠANAS LAMATAS!

Salīdzināt bērnus savā starpā ir kaitīgi vairāku iemeslu dēļ, un to apstiprina gan psiholoģiskie pētījumi, gan praktiskā pieredze ģimenēs un izglītībā. Lūk, galvenie iemesli, kāpēc tas ir nevēlami:

🧠 1. Ietekmē bērna pašvērtējumu

Salīdzināšana liek bērnam domāt, ka viņš nav pietiekami labs, īpaši, ja viņu salīdzina ar kādu “labāku” bērnu. Tas var izraisīt:
• Zemu pašvērtējumu
• Nepārliecinātību par savām spējām
• Bailes kļūdīties vai neizdoties

💔 2. Rada greizsirdību un sāncensību

Bērni, kurus regulāri salīdzina ar citiem (brāļiem, māsām, klasesbiedriem), var sākt:
• Just greizsirdību
• Zaudēt tuvību ar salīdzināto bērnu
• Koncentrēties uz “uzvarēšanu”, nevis uz mācīšanos vai sadarbību

😔 3. Var novest pie emocionālām sāpēm un attālināšanās

Frāzes kā “Kāpēc tu nevari būt kā viņš?” vai “Tava māsa vienmēr to izdarīja pareizi” var bērnam signalizēt, ka viņš netiek pieņemts tāds, kāds ir.
• Tas var radīt aizvainojumu un attālumu starp bērnu un vecākiem vai skolotājiem.
• Bērns var sākt slēpt savas jūtas vai vajadzības.

🔄 4. Apdraud bērna iekšējo motivāciju

Salīdzinot, bērni sāk darīt lietas, lai izpatiktu pieaugušajiem vai pārspētu citus, nevis no iekšējas vēlmes mācīties vai augt.
• Tiek attīstīta ārējā motivācija (atzīmes, salīdzinājums, balvas)
• Samazinās spēja darboties pēc savām interesēm un iekšējās motivācijas

🌱 5. Ignorē bērna individualitāti

Katrs bērns ir unikāls — ar saviem talantiem, raksturu, attīstības tempu un interesēm. Salīdzināšana:
• Nenovērtē to, kas bērnam padodas
• Spiež viņu iekļauties svešos standartos

✅ Kā rīkoties veselīgāk?
• Salīdziniet bērnu ar viņu pašu — vakar, pirms mēneša, gadu. Uzsveriet progresu!
• Uzdodiet atbalstošus jautājumus, piemēram: “Kas tev šoreiz izdevās labāk?” vai “Ko tu gribētu izmēģināt citādi?”
• Atzīmējiet bērna unikālo ieguldījumu, nevis to, kā viņš izceļas salīdzinājumā ar citiem.

Izaugsmes vieta atbildīgiem pieaugušajiem!

Ir vairāki iemesli, kāpēc daļa cilvēku uzskata, ka jaundzimušos nevajadzētu bieži ņemt rokās. Šie uzskati visbiežāk bals...
27/06/2025

Ir vairāki iemesli, kāpēc daļa cilvēku uzskata, ka jaundzimušos nevajadzētu bieži ņemt rokās. Šie uzskati visbiežāk balstās uz sabiedrībā izplatītiem mītiem, tradīcijām vai novecojušu audzināšanas pieeju, nevis uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem. Šeit ir galvenie iemesli, ko cilvēki mēdz minēt:

1. Bažas par izlutināšanu

Daži cilvēki domā, ka bieža bērna turēšana rokās viņu “izlutinās” – tas ir viens no visbiežāk sastopamajiem mītiem.
• Realitāte: Jaundzimušie nespēj manipulēt ar vecākiem. Viņiem vēl nav attīstījusies spēja apzināti izmantot raudāšanu, lai “dabūtu savu”. Raudāšana ir vienīgais veids, kā viņi pauž vajadzības – izsalkumu, diskomfortu, vajadzību pēc tuvības.

2. Bailes, ka bērns pieradīs pie rokām

Šis uzskats ir cieši saistīts ar iepriekšējo. Cilvēki baidās, ka, bieži turot bērnu rokās, viņš vēlāk negribēs būt vienatnē vai gulēt pats.
• Realitāte: Tuvums un pieskāriens palīdz bērnam justies droši. Tieši šī drošības sajūta vēlāk ļauj attīstīt patstāvību. Droša piesaiste (secure attachment) bērnībā ir saistīta ar emocionāli veselīgāku personību pieaugot.

3. Tradicionālās audzināšanas metodes

Vecākas paaudzes bieži piekopušas stingrāku, mazāk emocionālu pieeju bērnu audzināšanā, kur fiziska tuvība tika uzskatīta par nevajadzīgu vai vājinājošu.
• Realitāte: Mūsdienu attīstības psiholoģija un neirozinātne skaidri parāda, ka mīlestība, tuvums un fizisks kontakts pirmajos dzīves mēnešos un gados ir ļoti nozīmīgi smadzeņu attīstībai, emocionālai regulācijai un pieķeršanās veidošanai.

4. Nepareiza informācija vai bailes

Dažkārt vecāki vienkārši ir nedroši vai jūt spiedienu no apkārtējiem (“neņem tik bieži, tu sabojāsi bērnu”).

Ko saka pētījumi un speciālisti?
• Amerikas Pediatru akadēmija (AAP) un citi attīstības speciālisti uzsver, ka mīlestības un tuvības sniegšana jaundzimušajam ir būtiska viņa attīstībai.
• Pieskāriens un bieža turēšana palīdz regulēt bērna pulsu, elpošanu, temperatūru un stresa hormonu līmeni.
• Āda pie ādas (skin-to-skin) kontakts ir īpaši ieteicams jau no dzimšanas brīža.

Kopsavilkums:

Jaundzimušo bieža turēšana rokās:
✅ Palīdz veidot drošu pieķeršanos
✅ Nomierina un mazina stresu
✅ Veicina smadzeņu un emocionālo attīstību
✅ Neizraisa “izlutināšanu”

🤍

Mana pirmā sastapšanās ar Montesori pedagoģiju! Pastāstīšu par kļūdām, ko pieļāvu un kuras maksāja man pašai, manai ģime...
06/06/2025

Mana pirmā sastapšanās ar Montesori pedagoģiju!

Pastāstīšu par kļūdām, ko pieļāvu un kuras maksāja man pašai, manai ģimenei un daudziem citiem problēmas, finansiālu spriedzi un gandrīz – gandrīz – psiholoģisku sabrukumu.
Par laimi mēs izdzīvojām!

2014.gadā sāku apgūt Montesori pedagoģiju un atklāju elpu aizraujošu pasauli. PILNĪGI JAUNA PASAULE!

ES ATKLĀJU…

Tā skaistumu.

“SEKO BĒRNAM” un “DOD NEATKARĪBU” pieeju. Maģiskā Montesori.

Un jā, tā bija īstā atslēga tam, kā gribēju strādāt. Un jā – es bezcerīgi iemīlējos šajā metodē. Pabeidzu pedagogus ar lielu vilšanos sistēmā, bet tagad man patiešām bija VISSAPTVEROŠS MĒRĶIS.

Es sāku veidot pirmo mācību centru, sastapu brīnišķīgas, brīnišķīgas Montesori ģimenes, un visi kopā mēs devāmies šajā apbrīnojamajā ceļojumā UZ PILNĪGI JAUNU PASAULI.

Ieguvu diplomu. ES TO IZDARĪJU. Esmu Montesori skolotāja.

Man bija viss, ko varēju iedomāties - prasmes, zināšanas, vērtības un filozofija, kurai ticēju.

Es jutos spēcīga.

Piedzima dēls.

Esmu jaunā mamma ar MONTESORI DIPLOMU.

Kas gan varēja noiet greizi?

Nekas īsti… IZŅEMOT TO, KA… Mana visu patērējošā mīlestība pret Montesori pilnību – apsēstība sekot Marijas Montesori aicinājumam “seko bērnam ar cieņu, piesardzību un bez steigas” – izjauca gan manu klasvadību, gan ģimenes ikdienu. Pastāstīšu sīkāk…

Mana izmisīgā vēlme pilnveidot šo filozofiju, nepareizi izprotot brīvības būtību, radīja haosu klasē un šķelšanos mājās. Vecāku izdegšana mani izsūca, bet nemitīgā Montesori materiālu –meklēšana un pirkšana izsmēla manu kredītkarti un mani pašpārliecību. Mācību centrs pārcēlās no vienas vietas uz citu. Neatbilda prasības studijai, dūmoja skrustenis, auksts ziemā, lielas īres maksas, dzīvošanās pa mīnusiem makā, šaubas no vecākiem - vai manam bērnam to vajag, līdz covids uzlika pavisam kāju uz maniem sapņiem par studiju.

Skolā vispār tas bija bezcerīgi. Kolēģu atbalsta meklēšana radīja vēl lielāku stresu – katram bija savas cīņas. Tik ļoti ticēju Montesori, bet tajā pašā laikā jutos nobijusies par to runāt un nepārliecināta, ka visiem bērniem klasē tas der.

Nezinu, kā es izdzīvoju šos gadus. Bet es biju apņēmīga. Un par laimi, man bija fenomenāla informācijas telpa, kurā mācījos no izciliem skolotājiem pasaulē! Paralēli studēju maģistrus vadībā un mazliet ļāvu distancēties no izaicinājumiem izglītībā!

Ja raugamies no apzinātības viedokļa. Tad klases izgāšanās spoguļoja to, kas notika mājās – vīrs un bērns cīnījās, lai mani atbalstītu, bet iegrima tajā pašā izmisumā.

Atskatoties, vislielākā kļūda bija - sajaucu brīvību ar gandrīz pilnīgu visatļautību – bērni, ieskaitot manu, kļūdījās ar materiāliem vai zaudēja motivāciju. Es gaidīju pilnību, ignorēju grūtības, baidījos no favorītisma.

Bērni reizēm bija apjukuši, jo viņas vajadzības – neapmierinātas. Es vai nu pārāk daudz vēroju, vai pilnībā atkāpos – bērni bija apmaldījušies, tālu no Montesori idejas par skolotāju kā “novērotāju, iedrošinātāju, kas netraucē”.

Vide – nekārtīgi plaukti, dažādu programmu materiāli, materiāli, ko “OBLIGĀTI VAJADZĒJA IEGĀDĀTIES” – viss atspoguļoja manu iekšējo haosu. Mana pilnības kāre radīja nedrošību, kas mani svārstīja starp kontroli un pasivitāti.

Es biju jauna skolotāja, nesen no augstskolas sola. Meklēt palīdzību kolēģos – tas bija vēl viens slogs. Viena sūdzējās par kolēģu mobingu, otra raudāja, jo piedzīvoja izdegšanu. Kāda cita strādāja vēlas stundas, jo bija pārgurusi un nespēja organizēt savu ikdienu. Vēl cita atteicās no “sīkumiem” kā plānošanu. Visi bija pārguruši. Un es – viena.

Mājās – es kļuvu par svešinieci. Mazs bērns, paralēli gatavoju stundas. Brīvo laiku pavadīju meklējot 3-daļu kartes, plānus, kursus. Naktīs – pirkumi no Etsy, Teachers Pay Teachers un citām vietnēm. Nauda lido – bet “vajadzēja tak!”.

Tikai tagad saprotu, ka PAŠA SAGATAVOTIE MATERIĀLI IR VĒRTĪBA.

Vienu vakaru atceros, kad dēls pateica, ka viņam mammu vajag, nevis skolotāju. Es vairs nesmaidu… Šis man iedūrās sirdī.

Viņi jūtās, ka konkurē ar manu MONTESORI.

Gribēju saglabāt līdzsvaru - izdegu.

Vainas apziņa bija postoša. Naktīs nespēju gulēt. Viss – klase, sapulces, kolēģi, ģimene… viss bruka.

Un tad es ATKLĀJU PAŠU LABĀKO.

Šī mana pieredze – mani gandrīz salauza – līdz atklāju Migelu Ruizu. Un es sāku dziļi mācīties par PAŠAPRŪPI, APZINĀTĪBU un MENTORĒŠANU.

Es gribēju aiziet no skolas. Sapnis bija pārvērties sāpēs.

Pietika ar mazumiņu. Migela Ruiza un viņas četri likumi - mani izglāba un kļuva par restarta pirmo pakāpienu:

1. “Esi nevainojams savos vārdos” – runā ar cieņu pret sevi un citiem.
2. “Neko neuztver personīgi” – saprast, ka citu reakcijas nav vienmēr par mani.
3. “Nedari pieņēmumus” – klausies un jautā.
4. “Vienmēr dari visu pēc labākās sirdsapziņas” – pat nepilnība ir pieņemama, ja esi centies.

Šie mazie noteikumi man palīdzēja pamazām atgūt līdzsvaru ģimenē, līdzsvarot Montesori ar klātbūtni mājās, dziedēt attiecības.

Un tagad… es saku:

PALDIES MANAI PIEREDZEI.
PALDIES MANAM DĒLAM, kurš netur ļaunu.

Un PALDIES klasei,
kas man ļāva mācīties, kļūdīties un tomēr būt klātesošai viņu ceļā.

Paldies, ka nepadodos.
Paldies, ka sapratu – ģimenes miers nāk PIRMAIS.
Un MONTESORI IR MIERA IZGLĪTĪBA.

Šī pieredze man palīdzēja saprast, kā MONTESORI PATIESĪBĀ DZĪVO ŠODIENĀ.

Sūtu mīlestību un gaismu visiem, kas ik dienu cīnās un meklē atbildes.
Neatkarīgi no vietas vai laika.

Mīlestība un gaisma. ❤️🙏🏼🕊️

👐 Sajūtu kastes iedvesmai! ❤️Mazie pirksti, lieli atklājumi!Sajūtu kastes (sensory bins) nav tikai rotaļlieta — tās ir m...
03/06/2025

👐 Sajūtu kastes iedvesmai! ❤️
Mazie pirksti, lieli atklājumi!

Sajūtu kastes (sensory bins) nav tikai rotaļlieta — tās ir mazas pasaules, kas attīsta bērna smadzenes, sirdi un spējas. Tās ir radošas, izzinošas, nomierinošas un pilnas ar iespējām.

👇 Kāpēc tās ir tik vērtīgas?

🔎 Sensorā uztvere un attīstība
Darbojoties ar dažādām faktūrām (smiltis, pupiņas, ūdens, ledus u.c.), bērns mācās uztvert un apstrādāt dažādus sensoros stimulus. Tas stiprina viņa saikni ar pasauli caur sajūtām.

🖐 Sīkās motorikas attīstība
Rokas kustības – grābšana, bērt, šķirot, rakāt – palīdz attīstīt pirkstu veiklību un roku-acu koordināciju. Tas ir lielisks sagatavošanās posms rakstīšanai, zīmēšanai un citām ikdienas prasmēm.

🧠 Kognitīvā attīstība
Sajūtu spēles rosina bērna domāšanu, eksperimentēšanu un problēmu risināšanu – visas būtiskas prasmes mācību procesā un dzīvē.

🗣️ Valodas attīstība
Runājot par to, ko bērns redz, jūt un dara, paplašinās viņa vārdu krājums, komunikācijas prasmes un spēja izteikt savas domas.

💖 Emociju regulācija
Dažkārt bērns nevar aprakstīt, kā viņš jūtas, bet var nomierināties, darbojoties ar sajūtām. Taktilas sajūtas (piemēram, mīkstas bumbiņas, graudiņi, silts ūdens) var palīdzēt mazināt spriedzi un stresu.

🎨 Radošums un iztēle
Nav pareizi vai nepareizi – ir tikai iztēle! Sajūtu kaste ir brīva rotaļu telpa, kur bērns var radīt savas pasaules, lomas un stāstus.

🤝 Sociālās prasmes
Kad bērni rotaļājas kopā, viņi mācās dalīties, sadarboties, risināt konfliktus un runāt viens ar otru. Sajūtu kastes var būt lieliska iespēja rotaļām gan vienatnē, gan grupā.

😌 Miers un līdzsvars
Sajūtu kaste var kļūt par mierpilnu brīdi dienas vidū – īpaši bērniem, kuri ir sensoriski jūtīgi vai emocionāli noguruši. Tā palīdz nomierināt nervu sistēmu un atjaunot līdzsvaru.



✨ Sajūtu kastes nav tikai bērnu spēle — tās ir attīstības instruments, mierpilns brīdis un radošas iespējas vienlaikus.

Vai tu jau esi izmēģinājis sajūtu kastes savā ģimenē vai klasē? Kādi ir tavi iecienītākie materiāli? 💬👇

🧘‍♂️ Nomierinies! … Vai tomēr nē? Kā palīdzēt bērnam atgūt līdzsvaru – bez lieka papildus spiediena? Ieraudzīju šo attēl...
22/05/2025

🧘‍♂️ Nomierinies! … Vai tomēr nē? Kā palīdzēt bērnam atgūt līdzsvaru – bez lieka papildus spiediena?

Ieraudzīju šo attēlu un atcerējos savu bērnību! Nemācījos Amerikā un nebija klasē “Nomierināšanās stūris”, bet nezinu kāpēc attēls sasauca asociācijas, ka nepratu nomierināties un reizēm manas emocijas bija tik sakāpinātas, ka naktī cēlos un staigāju miegā!

Esat dzirdējuši šo vārdu savienojumu: “Nomierinies taču!” – šie vārdi pieaugušajiem var šķist kā glābšanas riņķis. Bet paskatīsimies no bērna viedokļa. Bērnam, kurš pārdzīvo emocionālu krīzi vai jūtas disregulēts, šis “Nomierinies” bieži vien var radīt tieši pretēju efektu.

❗ Kāpēc “nomierinies” nestrādā?
- Tas neatrisina bērna iekšējo cēloni stresam.
- Tas var izklausīties kontrolējoši.
- Bērns var justies nesaprasts, noraidīts vai pat kaunināts!

🌱 Bet kā mēs varam palīdzēt bērnam tiešām nomierināties? Veselīgā veidā…

1. Pedagogiem iesaku izveido mierīgu vietiņu klasē vai pirmsskolas grupiņā – “Mierīgā telpa” (calm space), nevis “stūris”. “Nomierināšanās stūris” var radīt asociācijas ar sodu vai ierobežojumu. Esi ar to uzmanīgs! Veido mierīgu, pieejamu vietu, kur bērns var brīvi atgriezties līdzsvarā. Izmanto mīkstus paklājiņus, sensorus priekšmetus, klusuma kartiņas, smilšu pudelītes, mandalas vai bērnam pazīstamu mīkstu rotaļlietu. Mājās arī vari izveidot tādu īpašo vietu.

2. Bet vēl lielāks palīgs - iemāci bērnam atpazīt emocijas. Palīdzi bērnam nosaukt savas emocijas: “Es redzu, ka tu jūties dusmīgs/satraukts…” Mazākajiem - izmanto emociju kartiņas, emociju termometrus vai zīmēšanas uzdevumus.

3. Ko vēl iesaku? Regulāri praktizējiet elpošanas vingrinājumus. Burbuļu elpošana: iztēlojies, ka pūš burbuļus. Tauriņa elpa: rokas uz pleciem, ieelpa – rokām piespiežot, izelpa – atslābstot. Sveces elpa: iedomājies, ka pūt prom sveci – lēni, mierīgi.

4. Mazliet garāks ieteikums, bet ļoti noderīgs mazajam cilvēkam. Dod izvēli un kontroli. Piedāvā izvēli: “Vai tu vēlies pasēdēt mierīgajā vietā vai pastaigāties?” Brīvprātība ļauj bērnam sajust, ka viņš pats spēj regulēt savu uzvedību.

Atceries, ka esam pieaugušie. Bērna emociju regulējošais modelis. Bērns “uzsūc” pieaugušā emocijas. Ja mēs saglabājam mieru, bērns mācās darīt to pašu. Nevis sodīt, bet būt blakus: “Es esmu ar tevi. Tu neesi viens šajā sajūtā.”

🧩 Ko darīt, ja bērns nevēlas nomierināties?

Tas bieži nozīmē, ka viņš vēl nav spējīgs regulēt emocijas pats. Šādā gadījumā: vienkārši nogaidi. Neesi uzstājīgs. Piedāvā fiziskas aktivitātes (lēkāšana, soļošana, ritmiska kustība). Ļauj izpaust emocijas drošā veidā (zīmēšana, izrunāšanās, kustība).

🧘‍♀️ Mūsu uzdevums nav piespiest bērnu būt mierīgam. Mūsu uzdevums ir būt tam mieram, ko bērns var satikt savā ikdienā, kurā ir vieta arī satraukumam!

🌱 “Pārāk sapriecāties nedrīkst, citādi būs jāraud!” — Bērnībā iemācītā pārliecība un kā to pārvarēt ar apzinātību?😔 Bērn...
19/05/2025

🌱 “Pārāk sapriecāties nedrīkst, citādi būs jāraud!” — Bērnībā iemācītā pārliecība un kā to pārvarēt ar apzinātību?

😔 Bērnībā mums bieži māca:

“Neizrādi emocijas, tas ir vājums.”
“Nu, nu, nesapriecājies, jo tad būs liela raudāšana.”

Šīs mācības bieži liek apspiest savas patiesās jūtas.

💡 Bet vai emocijas ir ienaidnieks?

Nē! Emocijas ir mūsu draugi!

🌿 No apzinātības viedokļa:
• Emocijas nāk un iet bez sprieduma
• Tās signalizē, ko vajag mūsu dzīvē
• Pieņemšana palīdz dziedēt un kļūt tuvākiem sev un citiem

❤️ Kā vecākiem palīdzēt sev un bērniem?
1. 🗣️ Atļauj just visu!
2. 🧠 Māci nosaukt emocijas!
3. 🏡 Radiet drošu vidi izpausmei!
4. 👩‍👧 Rādi piemēru ar savām emocijām!
5. 🧘 Praktizējiet apzinātību kopā!

🧘 Vienkāršs apzinātības vingrinājums:

“Sēžam mierā, elpojam dziļi un pamanām, kā jūtamies bez sprieduma.”

🌟 Atceries:

Emocijas ir cilvēka daba. Tikai pieņemot un izprotot tās, dzīvojam pilnvērtīgi!

Ja tavā bērnībā teica: “Nepriecājies, citādi būs jāraud.” — esi pacietīgs pret sevi. Tu vari mācīties būt draugs savām emocijām un mācīt to bērniem!

Bieži no bērnības nāk stingras “noteikumu” un pārliecību pēdas, kas joprojām ietekmē mūsu emocionālo dzīvi. Bet vai tiešām ir pareizi neizrādīt, nedz izjust to, kas mūsos notiek?

No apzinātības viedokļa – emocijas nav ienaidnieks, tās ir mūsu draugi.
Apzinātība māca mums ļaut emocijām nākt un iet bez sprieduma un baiļu. Tā ļauj atklāt, ko tās mums vēsta, un pieņemt sevi pilnībā, arī ar grūtajiem brīžiem.

Emocijas ir ziņnesis: tās signalizē, ka kaut kas mūsu dzīvē prasa uzmanību vai pārmaiņas. Vai viss norit kā vēlamies utt. Emocijas veicina iekšēju dziedināšanu: Ja tās apspiežam, tās neizzūd, bet var pārvērsties spriedzē vai veselības problēmās. Emociju izteikšana stiprina attiecības: atklājot patiesās jūtas, mēs kļūstam tuvāki sev un citiem.

Esi gudrs pieaugušais saviem bērniem!

Kad bērnību apēd algoritmi…📱🌪️ Mēs dzīvojam pasaulē, kur trokšņi nenāk tikai no ārpuses — tie nāk arī no iekšpuses, no a...
30/04/2025

Kad bērnību apēd algoritmi…

📱🌪️ Mēs dzīvojam pasaulē, kur trokšņi nenāk tikai no ārpuses — tie nāk arī no iekšpuses, no algoritmiem, kas nemanāmi vērš bērnus prom no viņu īstās būtības.

👦👧 Bērni vairs neaug tikai rotaļās un sarunās ar draugiem. Viņi aug pasaulē, kur jāiztur salīdzināšanās ar tūkstošiem citu. Kur viens “nepatīk” vai komentārs var sagraut pašapziņu.

😟 Pusaudži jūtas ievainojami kā vēl nekad. Viņu trauksme pieaug. Digitālā pasaule nav tikai izklaide — tā ir vide, kurā viņi ik dienu cīnās par savu vietu un vērtību.

👂 Mums, vecākiem, tagad jāstrādā trīskārt vairāk. Jābūt ne tikai klātesošiem, bet īsteni ieinteresētiem.
💬 Jāieklausās, jājūt, jāredz. Mūsu balss nedrīkst pazust ekrānu troksnī.

❌ Mēs nevaram paļauties uz “digitālajām auklēm”. Bērniem ir vajadzīgs mūsu reālais atbalsts, sarunas, laiks!
⛔ Mēs nevaram ignorēt brīžus, kad bērns skatās ekrānā vairāk nekā acīs.
🌳 Mums jāatgādina par zāli zem kājām, vēju matos un īstām sarunām pie galda.

❤️‍🔥 Bērnība ir trausla. Tā nav uz mūžu.
🎈Mēs esam tie, kas var to sargāt — ar savu klātbūtni, mīlestību un laiku.
👨‍👩‍👧‍👦 Bērni paļaujas uz mums. Neļausim bērnībai pazust.

Attēla avots: https://www.miragenews.com/supporting-children-in-digital-age/

Address

Liepaja

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Prāta telpa posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The School

Send a message to Prāta telpa:

Shortcuts

Share

Category