PASAKU SKOLA. Pasaku terapijas radošais centrs

24/08/2026

Jungs pasaku uztvēra kā vietu, kur lasītājs sastopas pats ar sevi. Junga izpratnē pasakas sižets atspoguļo lasītāja iekšējo pasauli un kļūst par savdabīgu „iekšējo ceļojumu”.

Pasaku ietekme uz bērna psihi ir neapstrīdama. Bet kad ir īstais laiks? Kad varam atvērt grāmatu un sākt iegrimt šajā brīnumainajā pasaulē?

Vispiemērotākais vecums ir no trim līdz sešiem gadiem (3–6). Tas ir tēlainās domāšanas veidošanās periods, kad bērns spēj domāt par priekšmetiem, tos iztēloties un salīdzināt pat tad, kad viņš tos neredz. Citiem vārdiem — iztēloties un fantazēt.

21/08/2026

KĀDĒĻ RUDZI AR VIENU VĀRPU PALIKUŠI
(Baltu pasaka)

Vecos laikos rudzi auguši ar septiņām vārpām uz viena stiebra. Cilvēks bijis slinks un nevīžojis novākt visu labību; bijis ļoti daudz graudu. Dievs to redzējis un teicis :”Ja tu nevīžo novākt labību, lai tad neaug vairs nemaz rudzi.” Rudzi neauguši. Tad tad aizgājis pie Dieva suns un lūdzies:”Ja nu tu negribi dot cilvēkiem labību, tad dod kaut vienu vārpu uz stiebra. Tā būs mana tiesa.” Dievs arī atļāvis sunim suņa tiesu. No tā laika cilvēki iztiek ar suņa tiesu. Un lai cilvēks slinks nepaliktu, laiku pa laikam pasaulei arī uznāk bads.

19/08/2026

“Jungs saka, ka vīrieši ārēji ir maskulīni, bet iekšēji — feminīni, savukārt sievietes — otrādi.

Sievietēm Ego un Persona ir jūtīgi un orientēti uz komunikāciju, taču iekšēji viņas ir stipras un spēj piekļūt savas personības pretējai pusei. Savukārt vīrieši ārēji ir stingri un agresīvi, bet iekšēji — jūtīgi un atvērti saskarsmei.

Ja pieaugušiem vīriešiem un sievietēm noņemtu Personas maskas, mūsu priekšstats par dzimumiem mainītos.
Sievietes izrādītos stingrākas un vairāk tendētas kontrolēt notikumu gaitu nekā vīrieši, savukārt vīrieši — gādīgāki un jūtīgāki nekā sievietes.”

— Murray Stein JUNTG’S MAP OF THE SOUL AN INTRODUCTION (K.Deņisovas tulk.)

Pasaku terapijā pasaka ļauj cilvēkam uz brīdi nolikt malā savu Personu — sociālo masku un priekšstatus par to, kādam vīrietim vai sievietei „jābūt”.

Identificējot sevi ar pasakas varoņiem, cilvēks var sastapt arī tās savas personības daļas, kurām ikdienā ne vienmēr ļauj izpausties. Vīrietis pasakas telpā var sastapt savu jūtīgumu, ievainojamību, spēju rūpēties un pieņemt palīdzību, nezaudējot savu spēku. Savukārt sieviete — savu stingrību, spēku, spēju noteikt robežas, pieņemt lēmumus un rīkoties.

Atbildiet paši sev uz jautājumu —kurš pasakas tēls jums nepatīk vai kuru jūs sevī neatzīstat? Kādas īpašības jūs atļaujat sev parādīt citiem, bet kādas slēpjat? Kas atrodas aiz jūsu Personas maskas?

Un ko par to saka latviešu tautas pasakas?

“Tā viduvējā”

Vecākie brāļi izturas skarbi un nevērīgi pret tiem, ko sastop savā ceļā, savukārt jaunākais brālis izrāda labestību, cieņu un saudzīgu attieksmi pret dzīvām būtnēm. Vēlāk tieši tie, kuriem viņš palīdzējis, nāk palīgā viņam.
Šajā pasakā vīrieša spēks izpaužas tieši pateicoties viņa jūtīgumam.

“Vecīša trīs padomi”

Šeit sastopam citu vīrišķības modeli — varoni, kurš nerisina visu ar fizisku spēku, bet vīrieti, kurš spēj klausīties, pieņemt otra pieredzi un izmantot saņemto gudrību savā dzīves ceļā.

“Gudrā meita”

Viens no spilgtākajiem piemēriem. Varone spēj domāt patstāvīgi, atrisināt sarežģītus uzdevumus, pieņemt lēmumus un ar savu gudrību ietekmēt notikumu gaitu.
Ārēji viņa var atrasties šķietami vājākā pozīcijā, taču kritiskajā brīdī tieši viņa izrādās tā, kura saprot situāciju un atrod risinājumu.

“Sērdienīte un mātes meita”

Šeit redzam vēl citu sievietes spēka veidu. Sērdienīte atrodas sociāli neaizsargātā stāvoklī, ir pakļauta citu cilvēku gribai un sastopas ar dažādiem pārbaudījumiem. Tomēr viņa iekšēji nesalūst, turpina rīkoties un saglabā sevi.

Tādējādi pasaka ļauj ieraudzīt cilvēku ārpus ierastajām dzimumu lomām: vīrietis drīkst būt jūtīgs, nezaudējot savu spēku, bet sieviete — stipra un izlēmīga, nezaudējot savu sievišķību.

— Kristīne Deņisova, Pasaku skolas radītāja un vadītāja

18/08/2026

Konflikti, kuros nonāk pasaku varonis, un cīņas, ko viņš izcīna ne tikai ārējā pasaulē, bet arī savā sirdī, atstāj dziļu nospiedumu mazā klausītāja dvēselē.

Klausoties pasaku, bērns jūt, ka varonis dalās ar viņu savās bēdās, pārbaudījumos un uzvarās. Viņš jūt līdzi varonim, izdzīvo notikumus kopā ar viņu un nereti identificējas ar to.

No tikumiskās attīstības viedokļa bērnu veido ne tikai tas, ka pasakas beigās labais uzvar ļauno. Daudz nozīmīgāks ir pats līdzpārdzīvojuma ceļš — bērns ar patiesu degsmi seko varonim, kopā ar viņu nonāk sarežģītās situācijās un mācās no tām izkļūt ar drosmi, gudrību, asu prātu un atjautību.

/Kristīne Deņisova, Pasaku skolas radītāja un vadītāja/

15/08/2026

"Pēc ievadnodarbības man radās vēl lielāka interese par pasaku terapiju un tās sniegtajām iespējām. Es sapratu, ka šī ir lieliska iespēja (kura atnākusi pie manis), un ka nekas nenotiek nejauši... viss, kas ar mani ir noticis, ir tikai likumsakarīgi. Tāpēc es esmu te, un vēlos mācīties, izzināt, ieklausīties..... Īpaši saistoši šķita pasaku terapijas pirmssākumi, tāpat šī lekcija lika aizdomāties par to, cik dziļi pasakas atspoguļo cilvēka iekšējo pasauli un cik tās ir patiesi dziļas - ar tādiem kodiem, un mēs varam būt laimīgi, ka mums ir šīs pasakas, cik gan tās ir vērtīgas sevis izzināšanā un darbā ar bērniem, un pieaugušajiem. Ar nepacietību gaidu turpmākās nodarbības, lai nokļūtu jaunajā brīnumu pasaulē un atklātu sevī ko jaunu, lai izprastu vēl dziļāk un apgūtu praktiskas metodes pasaku terapijas izmantošanai."

- Santa Ūdre, topoša pasaku terapijas speciāliste (Pasaku terapijas Karalieņu grupa Nr.7)

14/08/2026

Vai esat sastapuši skolēnus, kuri, skatoties baltā lapā, saka, ka nezina, par ko rakstīt sacerējumu vai domrakstu?

Taču, tiklīdz piedāvājam vairākas tēmas, attēlu, pasakas sākumu vai vienu rosinošu jautājumu, bērns izvēlas sev tuvāko un pamazām sāk rakstīt.

Tas ne vienmēr nozīmē, ka bērnam trūkst iztēles. Dažkārt viņa iekšējā pasaulē jau ir pārāk daudz visa kā: satraukums, nogurums, bailes kļūdīties, pārdzīvojumi ģimenē, domstarpības ar draugiem vai sajūta, ka uzrakstītajam noteikti jābūt “pareizam” un ļoti labam.

Ja prātu aizņem spēcīgas emocijas, radošumam vienkārši paliek mazāk vietas. Tā notiek arī ar pieaugušajiem. Iztēle nav pazudusi — tai reizēm nepieciešams drošs aicinājums, miers un mazliet palīdzības, lai tā atkal pamostos.

Ko mēs varam darīt?

✨ Piedāvāt vairākas tēmas un ļaut bērnam izvēlēties.
✨ Sākt nevis ar rakstīšanu, bet ar attēlu, priekšmetu, mūziku vai kustību.
✨ Uzdot pasakainu jautājumu: “Kas notiktu, ja…?”
✨ Kopīgi izdomāt pirmo teikumu.
✨ Ļaut sākumā stāstu izstāstīt mutiski vai uzzīmēt.
✨ Atgādināt, ka pirmajam variantam nav jābūt nevainojamam.
✨ Radīt mierīgu vidi, kurā bērnam nav jābaidās kļūdīties vai tikt salīdzinātam ar citiem.

Iztēli rosina arī kustība, pastaigas dabā, brīva rotaļa, pasaku klausīšanās, sarunas, smiekli un patīkamas emocijas. Taču reizēm bērnam vispirms vajadzīgs nevis vēl viens radošs uzdevums, bet gan pieaugušais, kurš pamana viņa nogurumu.

Dažkārt pietiek ar vienu tēlu, vienu jautājumu vai vienu sirsnīgu iedrošinājumu, lai bērna iekšējās pasaules durvis atkal atvērtos. 🌿✨

Kā jūs palīdzat bērniem pamodināt iztēli un sākt rakstīt?

- Kristīne Deņisova, Pasaku skola

12/08/2026

"Bija ļoti interesanti klausīties par pasaku rašanos un to pirmatnējo vēstījumu. Nebiju iepriekš aizdomājusies par to, ka caur pasaku bērniem un arī pieaugušajiem tiek mācītas arī emocijas, piemēram, bailes. Paldies, ar nepacietību gaidu nākamās tikšanās!"

- Anna Nikolajeva, topoša pasaku terapijas speciāliste (Pasaku terapijas Karalieņu grupa Nr.7)

12/08/2026

Pasaku draugi, kolēģi, sekotāji! Anketa joprojām ir atvērta - ja jūs vēl neesat to aizpildījuši, laipni aicinu to izdarīt, lai kopīgi izvērtētu "pasakainu" situāciju Latvijā un vispārīgu attieksmi pret pasakām un pasaku terapiju.

Links ir te: https://forms.gle/y1s4FUWzyynpppGp7

Jautājumi ir vienkarši. Pat ja neesat saistīti ar Pasaku skolu un pasaku terapiju, tik un tā varat pildīt šo anketu.

Paldies ikvienam, kurš to jau ir izteicis savas domas.

Anketa izveidota ar nolūku izprast cilvēku, vecāku un speciālistu, iesaistes līmeni, personīgo pieredzi un intereses pasaku terapijas jomā.

11/08/2026

Reiz kādā gaišā vasaras dienā…
…kopā sanāca gaiši prāti no dažādām jomām. Un radās ideja izveidot īpašu programmu vīriešiem par vīrišķību — programmu, ko veidotu un vadītu paši vīrieši.

Mēs nosaucām to “Saknes”.

Gribam runāt par to, ko mūsdienās nozīmē būt vīrietim. Par vīrišķību un atbildību, attiecībām un ģimeni, tēva lomu, savu vietu sabiedrībā un dzīves ceļu. Par to, ko esam saņēmuši no saviem tēviem un dzimtas — un ko no tā vēlamies nest tālāk.

Programmu iecerēts veidot, apvienojot psihoterapeitisko un etnogrāfisko skatījumu, mūsu kultūras pieredzi, naratīvo pieeju un pasaku terapijas elementus. Būs ne tikai sarunas, bet arī praktiski uzdevumi un fiziskas aktivitātes.

Taču, pirms veidojam programmas saturu, gribam dzirdēt jūs.

Vīrieši, par ko jūs šobrīd patiešām gribētu runāt?
Kas jums kā vīriešiem šodien ir svarīgs, sarežģīts vai līdz galam neatbildēts?

Attiecības? Ģimene? Tēva loma? Atbildība? Darbs un nauda? Spēks un ievainojamība? Vientulība? Seksualitāte? Attiecības ar savu tēvu? Dzīves jēga un savs ceļš? Vai pavisam kas cits?

Un sievietes — kādas vīriešu tēmas jūs šodien redzat sev blakus? Par ko, jūsuprāt, vīriešiem pietrūkst vietas un iespējas runāt?

Rakstiet komentāros. Mums patiešām ir svarīgi to dzirdēt, jo „Saknes” gribam veidot nevis par vīriešiem, bet kopā ar vīriešiem.