07/10/2025
Piecu faktoru sistēma
Ir tikai pieci pamata faktori, kas ietekmē lieko svaru. Nav citu ārēju vai noslēpumainu iemeslu – tikai šo faktoru dažādās izpausmes mūsu ikdienā. Caur šo faktoru prizmu var aplūkot praktiski katru ikdienas situāciju. To izprotot, iespējams savlaicīgi pamanīt, kad tuvojas briesmas. Šis materiāls kalpo kā praktiska rokasgrāmata, kas ļaus atpazīt riskus un izvēlēties saprātīgu rīcību gandrīz jebkurā situācijā.
Piecu faktoru sistēma ir universāls rāmis, kas palīdz izprast un vadīt cilvēka attiecības ar ēdienu un svaru. Tā balstās uz ideju, ka mūsu uzvedību un izvēles nosaka ne tikai gribasspēks vai zināšanas, bet vesela sistēma, kurā mijiedarbojas sabiedrība, emocijas, lēmumi, ikdienas rīcība un organisma bioloģija.
Liekais svars nav nejaušība. Tas nav arī lemts liktenis, no kura nav izkļūšanas. Liekais svars ir rezultāts – piecu faktoru mijiedarbības sekas, kas katru dienu notiek tavā dzīvē. Laba ziņa ir tāda, ka šo procesu var saprast un kontrolēt. Sliktā ziņa – to nevar izdarīt ar septiņu dienu brīnumiem vai kaimiņa padomiem.
Pārtikas industrija par tevi domā gadiem uz priekšu. Viņi plāno, kā tevi sasniegt, ko tev piedāvāt, kā tevi pārliecināt. Viņiem ir stratēģija, budžets, pētījumi. Bet ko dari tu? Vairums cilvēku neplāno pat vienu dienu uz priekšu. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc rezultāts ir tāds, kāds ir.
Svaru var kontrolēt un samazināt, bet tam vajadzīgs plāns. Ne jebkurš plāns, bet tāds, kas izstrādāts tieši tavai situācijai. Ne kaimiņa, ne slavenības, ne "universālais" – bet tavs. Plāns, kas balstās uz reālo situāciju, nevis uz sapņiem vai ilūzijām. Un, kas vissvarīgāk – plāns, kuru tu vari izpildīt.
Šī sistēma parāda, kur mēs varam kaut ko mainīt un kur – nevaram. Un, kas vēl svarīgāk, tā palīdz saprast, ka cīnīties ar neizkustināmām klintīm ir laika, naudas un veselības izšķērdēšana. Bet koncentrēties uz to, ko var ietekmēt, dod reālus rezultātus.
Pieci faktori ir:
1. Fizio-ģenētiskais faktors – mūsu ķermeņa bioloģija un tās likumi
2. Sociāli-ekonomiskais faktors – sabiedrība un pārtikas industrija, kas veido mūsu vidi
3. Psiho-emocionālais faktors – emocijas un to ietekme uz mūsu attiecībām ar ēdienu
4. Lēmumu veidošanas faktors – kā mēs domājam un pieņemam izvēles
5. Praktiskās rīcības faktors – ko mēs faktiski darām katru dienu
Šie faktori nav atsevišķas lietas. Tie darbojas kopā kā sistēma, un katrs ietekmē nākamo. Svarīgi saprast – daži no šiem faktoriem ir gandrīz neietekmējami, bet citi ir pilnībā tavā kontrolē. Gudrs cilvēks nepūlas kustināt klintis, bet mācās ar tām sadzīvot un koncentrējas uz to, ko tiešām var mainīt.
Viss sākas ar pamatu, ko neviens nevar mainīt – ar to, kā mūsu ķermenis ir veidots un kā tas darbojas. Tieši fizio-ģenētika ir tas, kas nosaka visas spēles noteikumus.
1. Fizio-ģenētiskais faktors – pamats, ko nevaram mainīt, bet varam saprast
Fizio-ģenētiskais faktors ir tas, ar ko mēs nākam šajā pasaulē. To nevari mainīt un nevari no tā izvairīties. Bet vari izprast un piemēroties. Tas ir mūsu ķermeņa bioloģija – kā organisms strādā, kā tas pārveido pārtiku enerģijā, kā tas reaģē uz ēdienu, kā tas uzkrāj rezerves. Šis faktors ir svarīgākais no visiem, jo tas nosaka visas spēles noteikumus. Vienlaikus tas ir arī visneietekmējamākais – mēs nevaram mainīt savus gēnus, nevaram pārprogrammēt vielmaiņu, nevaram izvēlēties, kā ķermenis reaģē uz ogļhidrātiem vai taukiem.
Ja tev aug mati un nagi, ja tu vari remdēt izsalkumu ar ēdienu un slāpes ar ūdeni, ja sadzīst pušumi un rētas, ja tu jūties dzīvs un spējīgs kustēties – ar tavu fizio-ģenētiku viss ir kārtībā. Nav nekādas "slinkās vielmaiņas", nav "sliktu gēnu", kas tevi notiesā būt ar lieko svaru. Ir tikai bioloģija, kas darbojas tieši tā, kā tai jādarbojas.
Organisms ir ļoti vienkāršs savā loģikā:
• Ja pieejama pārtika – uzkrāj rezerves
• Ja nav pietiekami daudz ūdens – aiztur to
• Ja nav pietiekami daudz kustības – samazina enerģijas patēriņu
• Ja nav pietiekami daudz miera – palielina stresa hormonus
Tas viss ir normāli. Tas viss ir pareizi. Problēma nav ar ķermeni – problēma ir ar signāliem, ko mēs tam sūtām.
Senāk šie mehānismi palīdzēja izdzīvot – uzkrāt tauku rezerves nebija kļūda, tā bija priekšrocība. Bet šodien, kad pārtika ir pieejama vienmēr un visur, šis pats mehānisms strādā pret mums. Organisms turpina uzkrāt, jo tas ir tā ieprogrammēts. Viņš nezina, ka nākamā maltīte ir tikai trīs stundu vai pat 30 minūšu attālumā.
Fizioloģija ietver sevī visu – no apetītes un izsalkuma līdz hormoniem un vielmaiņai. No miegam līdz ūdens līdzsvaram. No ogļhidrātiem līdz vitamīniem. Viss tas ir svarīgi, bet nevienu no šiem procesiem nevar fundamentāli mainīt. Vari tikai tos saprast un mācīties ar tiem strādāt.
Laba ziņa ir tāda – tev nav jācīnās ar savu ķermeni. Tev ir jāsaprot tā valoda un jāsāk sūtīt pareizos signālus. Organisms reaģēs. Vienmēr reaģē. Bet tam vajag laiku un konsekvenci.
Bet pat ja mēs saprotam savu fizio-ģenētiku, mēs nedzīvojam vakuumā. Mūs ieskauj milzīga sistēma, kas katru dienu ietekmē mūsu izvēles – sabiedrība un pārtikas industrija.
2. Sociāli-ekonomiskais faktors – vide, ko nevaram mainīt, bet varam izvēlēties, kā ar to sadzīvot
Sociāli-ekonomiskais faktors ir pasaule, kurā mēs dzīvojam. Tas ir viss, kas notiek ap mums – pārtikas industrija, reklāmas, veikali, restorāni, ģimenes tradīcijas, draugu ieradumi, kultūras normas. Šī ir vide, kurā rodas pārtika un kurā veidojas mūsu ikdienas izvēles.
Šis faktors ir otrais svarīgākais, jo tieši te mēs dabūjam savu ēdienu. Mūsdienu cilvēks vairs neprot un nevar pats to sagādāt no dabas – mēs esam pilnībā atkarīgi no šīs sistēmas. Bez tās mēs nomirtu. To nevari mainīt un nevari bez tā izdzīvot. Bet vari iemācīties izmantot to savā labā – un dažiem tas izdodas patiešām lieliski. Un vienlaikus šis faktors ir gandrīz neietekmējams. Tu nevari mainīt to, ka uz katras ielas stūra ir ātrās ēdināšanas vieta. Tu nevari apturēt reklāmas. Tu nevari likt pārtikas industrijā pārtraukt radīt arvien kārdinošākus produktus.
Pārtikas industrija ir milzīgs organisms ar vienu mērķi – lai tu ēstu vairāk. Viņiem nav intereses, lai tu būtu vesels vai laimīgs. Viņiem ir interese, lai tu pirku vairāk, ēstu vairāk, atgrieztos biežāk. Industrijai nepietiek ar to, kas pietiek tev – viņiem vajag, lai tu ņemtu divas, trīs reizes vairāk. Un viņi ir ļoti, ļoti labi savā darbā. Viņi sastāda tavu ēdienkarti mēnešiem, pat gadiem uz priekšu – kamēr Tu neplāno pat vienu dienu.
Viņi plāno gadiem uz priekšu:
• Kādus produktus radīt
• Kā tos iepakot
• Kur tos izvietot veikalā
• Kādas reklāmas rādīt
• Kā ietekmēt sabiedrības uzskatus
Viņiem ir budžets, stratēģija, zinātne. Viņi ir pētījuši, kā strādā cilvēka smadzenes, kādas krāsas, smaržas un garšas mūs vislabāk ietekmē. Viņi zina, ka ja produkts ir acu līmenī veikalā, tu to paņemsi biežāk. Viņi zina, ka ja uz iepakojuma būs rakstīts "bez cukura", tu domāsi, ka tas ir veselīgi, pat ja tas nav.
Bet ko dari tu? Lielākā daļa cilvēku neplāno pat to, ko ēdīs šodien vakarā. Nav nedz stratēģijas, nedz plāna. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc uzvaras gūst industrija, nevis mēs.
Sociāli-ekonomiskais faktors ietver arī tavu ģimeni, draugus, kolēģus. Viņi nav ļauni cilvēki, bet viņi ir daļa no šīs sistēmas. Ja mājās vienmēr uz galda ir saldumi, ja svētkos obligāti ir bagātīgs galds, ja ar draugiem tikšanās vienmēr nozīmē ēdienu – tas viss ir sociāli-ekonomiskā faktora izpausme. Un to mainīt ir ļoti grūti, jo tas nozīmē mainīt ne tikai sevi, bet arī citu cilvēku ieradumus.
Šo faktoru tu nevari mainīt. Bet tu vari izvēlēties, kā ar to sadzīvot. Tu vari apzināties, kad industrija tevi manipulē. Tu vari izveidot savu vidi tā, lai tā palīdzētu, nevis traucētu. Tu vari pateikt "nē" pat tad, kad visi ap tevi saka "jā".
Bet sociāli-ekonomiskais faktors nedarbojas tieši. Tam ir starpnieks – mūsu emocijas. Tieši caur sajūtām un garastāvokli industrija sasniedzas mūsu lēmumiem.
3. Psiho-emocionālais faktors. Tās ir emocijas, ko varam ietekmēt, bet tas prasa piepūli
Psiho-emocionālais faktors ir par to, kā sociāli-ekonomiskā vide iedarbojas uz mūsu emocijām, lai mūs pārliecinātu patērēt vairāk – ne tikai ēdienu, bet visu. Bet ēdiens ir īpaši efektīvs rīks, jo tas sniedz tūlītēju emocionālu gandarījumu. Tas ir tilts starp ārējo pasauli un mūsu iekšējo pasauli. Un šis tilts ir ļoti, ļoti stiprs.
Ēdiens nekad nav bijis tikai degviela. Kopš seniem laikiem tas ticis izmantots kā prieka, miera un kopības avots. Svētki vienmēr ir bijuši saistīti ar bagātīgām maltītēm. Bet senāk svētki notika reti – dažas reizes gadā. Mūsdienās industrija grib, lai mēs svinam katru dienu. Kino bez popkorna šodien gandrīz nevienam vairs neliekas “Oskara vērts”. Darba pauze bez smalkmaizītes? Nav pilnvērtīga. Vakars mājās bez našķiem? Garlaicīgs.
Ēdiens ir kļuvis par emocionālo atbalstu. Stress – paēd ko saldu. Vientulība – pasūti picu. Garlaicība – atvēri ledusskapi. Nogurums – paņem enerģijas dzērienu. Industrija ir iemācījusies perfekti veidot, vadīt izmantot mūsu emocijas, lai pārdotu vairāk produktu. Un tas strādā.
Psiholoģiskais faktors ietver:
• Emocionālo ēšanu (stress, garlaicība, skumjas, prieks)
• Bailes no neveiksmes ("es nekad to nespēšu")
• Gribasspēka izsmēlumu (dienas beigās nav spēka pretoties)
• Sociālo spiedienu ("nu ko, viens gabaliņš!")
• Perfekcionismu ("ja jau sabojāju diētu, tad varu ēst visu")
Viss tas ir normāli. Mēs esam cilvēki, mums ir emocijas. Problēma nav tajā, ka tās ir. Problēma ir tajā, ka industrija tās izmanto pret mums. Viņi zina, ka stresā cilvēki pērk vairāk saldo. Viņi zina, ka vientulībā cilvēki pasūta piegādi. Viņi zina, ka noguruši cilvēki izvēlas to, kas ir vieglāk, nevis to, kas ir labāk.
Un vēl – ēdiens tiešām sniedz garantētu atvieglojumu. Salda konfekte patiešām uz mirkli uzlabo garastāvokli. Čipsi patiešām palīdz aizmirsties no stresa. Bet šis efekts ir īslaicīgs, un pēc tam nāk vēl lielāks smagums – gan fizisks, gan emocionāls.
Šo faktoru var ietekmēt, bet tas nav viegli. Tas prasa laiku un pacietību. Bet tas ir iespējams.
Emocijas ietekmē mūsu domāšanu. Un domāšana nosaka, kādus lēmumus mēs pieņemam. Tieši šis brīdis – lēmuma pieņemšanas brīdis – ir tas, kur mēs varam sākt praktiski mainīt situāciju.
4. Lēmumu veidošanas faktors – domāšana, ko varam kontrolēt ar zināšanām
Lēmumu veidošanas faktors ir brīdis, kad tu izvēlies – ko, kad un cik daudz ēst. Šis ir pirmais faktors, kuru tu vari pilnībā kontrolēt. Bet tikai tad, ja tev ir pareizās zināšanas un ja tu apzināties, kas tevi ietekmē.
Katru dienu mēs pieņemam desmitiem lēmumu par ēdienu. Lielākā daļa no tiem notiek automātiski, bez domāšanas. Bet daži ir apzināti. Un tieši šie apzinātie lēmumi nosaka, vai mēs virzīsimies uz savu mērķi vai paliks iestrēguši tajā pašā vietā.
Lēmumi sadalās divos lielos veidos:
Racionālie lēmumi – tie, kas balstās uz plānu, zināšanām, iepriekšēju sagatavošanos. "Es šodien pusdienu laikā ēdīšu to, ko pagatavojos vakar vakarā."
Emocionālie lēmumi – tie, kas rodas mirklī, ko ietekmē emocijas, vide, nogurums, citu cilvēku spiediens. "Es tagad gribu ko saldu, un es to dabūšu."
Racionāls lēmums saprot atšķirību starp izsalkumu un apetīti. Organisms sajūt izsalkumu un vēlas kompensēt iztērēto enerģiju. Sabiedrība sajūt naudu un rada apetīti, jo vēlas nopelnīt – tāpēc tā mudina tevi ēst vairāk un uzkrāt liekās kalorijas "bada laikiem". Emocionāls lēmums seko apetītei un sabiedrības vēlmēm, nevis organismam.
Vairums cilvēku pieņem vairāk emocionālu lēmumu nekā racionālu. Kāpēc? Jo:
• Nav plāna (neko neesam iepriekš nodomājuši)
• Nav zināšanu (nezinām, kā izdarīt pareizi)
• Ir nogurums (dienas beigās nav spēka pretoties)
• Ir apkārtējā vide (veikals, reklāma, draugu spiediens)
• Ir emocijas (stress, garlaicība, prieks)
Un te ienāk sociāli-ekonomiskā faktora ietekme caur psiholoģisko faktoru. Industrija ļoti labi zina, kā provocēt emocionālus lēmumus. Viņi zina, ka noguris cilvēks vakarā nespēs pretoties kārdinājumam. Viņi zina, ka "īpašais piedāvājums" rada impulsu. Viņi zina, ka "tikai šodien" liek cilvēkiem rīkoties nekavējoties, bez domāšanas.
Bet laba ziņa ir tāda – ar zināšanām un apzināšanos tu vari pārņemt kontroli. Tu vari iemācīties atpazīt, kad industrija tevi manipulē. Tu vari iemācīties apstāties pirms lēmuma un pajautāt sev: vai tas ir racionāls lēmums vai emocionāls? Vai tas atbilst manam plānam vai ir spontāns impulss?
Lēmumu veidošanas faktors ietver:
• Zināšanas – saprast, kas ir tauki, ogļhidrāti, kalorijas, kā strādā organisms
• Plānošana – zināt iepriekš, ko ēdīsi un kad
• Analītika – pēc katra posma analizēt, kas strādāja un kas nestrādāja
• Riska novērtēšana – saprast, kādas situācijas ir bīstamas (ballītes, stress, nogurums)
• X-faktors – zināt, ko tieši apēd (lasīt etiķetes, saprast sastāvu)
Jo vairāk pareizu, nesagrozītu zināšanu tev ir, jo vieglāk būs pieņemt racionālus lēmumus. Jo labāks ir tavs plāns, jo mazāk būs vietu emocionāliem impulsiem. Jo labāk tu analizē savu iepriekšējo rīcību, jo gudrāki būs tavi nākamie soļi.
Bet uzmanies! Socio arī te vēlas tevi "pamācīt". "7 dienu brīnums!", "Nomest 10 kg bez piepūles!", "Ēd visu un tievē!". Tas viss ir manipulācija. Pareizās zināšanas nāk no sapratnes par to, kā strādā fizio-ģenētika, nevis no reklāmām un slavenību diētām.
Bet pat labākais lēmums paliek tikai lēmums, ja tas nepārvēršas rīcībā. Un tieši rīcība – tas, ko mēs faktiski darām katru dienu – ir tas, kas nosaka galīgo rezultātu.
5. Praktiskās rīcības faktors – rīcība, kas ir tikai seku blakusefekts
Praktiskās rīcības faktors ir par to, ko tu faktiski dari. Ne ko plāno, ne ko domā, ne ko vēlies – bet ko tieši izpildi. Šis faktors ir visietekmējamākais, jo tas ir vienīgais rada fiziskus rezultātus. Bet vienlaikus tas ir tikai sekas – visu iepriekšējo faktoru mijiedarbības rezultāts.
Daudziem cilvēkiem šķiet, ka problēma ir rīcībā. "Man vienkārši jāsāk ēst veselīgāk", "Man jāiet uz sportu", "Man jāpārstāj našķoties". Bet patiesība ir tāda – rīcība nav problēma, tā ir simptoms. Ja tu nepareizi rīkojies, tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā ar tavu domāšanu (lēmumiem), emocijām (psiho), vidi (socio) vai izpratni par organismu (fizio).
Tu nevari vienkārši "sākt rīkoties pareizi", ja visi pārējie faktori velk pretējā virzienā. Ja tavā ledusskapī ir tikai našķi, tu tos ēdīsi. Ja tu nepieredzēji emocijas ar ēdienu, tu turpināsi to darīt. Ja tev nav plāna, tu rīkosies impulsīvi. Ja tu nezini, kā organisms reaģē uz ēdienu, tu pieņemsi nepareizus lēmumus.
Liekais svars ir tikai šo seku blakusparādība. Tas nav mērķis, uz kuru var tieši mērķēt. Tas ir rezultāts, kas rodas, kad visi pieci faktori mijiedarbojas noteiktā veidā. Un tas nozīmē, ka cīnīties ar lieko svaru ir bezjēdzīgi. Tu nevari cīnīties ar sekām. Tu vari tikai mainīt cēloņus vai attieksmi pret tiem – un tad rīcība mainīsies pati.
Praktiskās rīcības faktors ietver visu, ko tu dari katru dienu:
• Kad tu ēd (brokastis, pusdienas, vakariņas, uzkodas)
• Ko tu ēd (produktu izvēle, porciju izmēri)
• Kā tu ēd (ātrums, vieta, paralēlās darbības)
• Cik bieži tu atkārto to pašu (nedēļas ritms, ieradumi)
• Ko tu nedari (nepērc, neēd vai vienkārši atturies)
Un te ir svarīgs moments – dažkārt labākā rīcība ir nekāda rīcība. Liekā svara uzkrāšana ir darbība. Ja tu pārtrauc šo darbību, svars sāks samazināties. Tev nevajag "darīt" svara samazināšanu. Pietiek, ja pārstāsi darīt to, kas rada svara pieaugumu.
Praktiskās rīcības faktors ir cieši sasaistīts ar visiem pārējiem:
• Fizio nosaka, kā organisms reaģē uz tavu rīcību
• Socio nosaka, kāda vide tev apkārt un kādas iespējas pieejamas
• Psiho nosaka, vai tu turpināsi rīkoties pēc plāna vai padosies emocijām
• Lēmumi nosaka, ko tu izvēlies darīt katru reizi
Ja visi šie faktori ir savā vietā, rīcība būs pareiza gandrīz automātiski. Ja kaut kas no tiem klibo, rīcība būs haotiska un pretrunīga.
Svarīgi saprast – viena reize neko nenozīmē. Ne viena veselīgā maltīte, ne viena treniņa reize, ne viena našķu atteikšana. Rezultāts rodas no atkārtojuma – no tā, ko tu dari nedēļu no nedēļas, mēnesi no mēneša. Rutīna ir tas, kas veido ķermeņa formu, nevis atsevišķi soļi.
Un vēl – vide ir spēcīgāka par gribasspēku. Ja tavā mājā ir tikai veselīga pārtika, tu ēdīsi veselīgi. Ja tur ir našķi, tu tos ēdīsi. Tas nav vājums, tas ir normāli. Tāpēc gudri cilvēki nepaļaujas uz gribasspēku, bet veido vidi, kas palīdz, nevis traucē.
Noslēgums – kā viss darbojas kopā
Tagad, kad esi iepazinis visus piecus faktorus, tu sāc redzēt pilnu ainu. Svars nav nejaušība. Tas ir sistēmas rezultāts, kurā katrs faktors ietekmē nākamo.
Fizioloģija nosaka spēles noteikumus – tu nevari tos mainīt, bet vari tos saprast.
Socio-ekonomiskā vide nosaka, kas tev apkārt – tu nevari to mainīt, bet vari izvēlēties, kā ar to sadzīvot.
Tavs psiho-emocionālais stāvoklis nosaka attiecības ar ēdienu – to vari ietekmēt, bet tas prasa piepūli.
Lēmumi nosaka, ko tu izvēlies – tos tu vari kontrolēt ar zināšanām un plānu.
Rīcība nosaka, ko tu faktiski dari – un tieši tā rada galīgo iznākumu.
Gudrs cilvēks nesāk ar rīcību. Viņš sāk ar izpratni. Viņš saprot savu fizioloģiju. Viņš apzinās sociālo vidi. Viņš pārvalda savas emocijas. Viņš gūst zināšanas un veido plānu. Un tikai tad viņš rīkojas. Un tad rīcība ir viegla, jo visi pārējie faktori strādā kopā, nevis pret viņu.
Tu nevari cīnīties ar neizkustināmām klintīm. Tu nevari mainīt savus gēnus. Tu nevari apturēt pārtikas industriju. Mēģināt to darīt ir laika, naudas un veselības izšķērdēšana. Bet tu vari mainīt to, ko dari ar savu apkārtējo vidi, savām emocijām, saviem lēmumiem un savu ikdienas rīcību. Un tieši tur slēpjas tava kontrole.
Pārtikas industrija domā par tevi gadiem uz priekšu. Tu nedomā pat par šodienu. Un tāpēc viņi uzvar.
Bet, ja tu izveidosi savu plānu – individuālu, balstītu uz realitāti, uz izpratni par šiem pieciem faktoriem – tad spēles noteikumi mainās. Tu sāc redzēt, kad tevi manipulē. Tu sāc pieņemt apzinātus lēmumus. Tu sāc veidot vidi, kas tevi atbalsta. Un tad rezultāti nāk. Ne uzreiz, ne septiņās dienās, bet ilgtermiņā un noturīgi.
Svaru var kontrolēt. Bet tam vajag plānu. Tavu plānu. Plānu, kuru tu vari izpildīt. Un šī sistēma ir tavs instruments, lai to izveidotu.
Sāc ar vienu soli. Saprot vienu faktoru. Izmani vienu ieradumu. Un tad nākamo. Un tad vēl nākamo. Un ar laiku tu redzēsi, ka pieci faktori vairs nestrādā pret tevi – tie strādā kopā ar tevi, lai sasniegtu to, ko tu vēlies.
Jo, galu galā, liekais svars nav liktenis. Tas ir tikai seku blakusparādība. Un sekas var mainīt, ja maina cēloņus.
