Jelgava ir pirmā pilsēta Latvijā, kur 1921. gada 1. septembrī nodibina Tautas konservatoriju. Tās vadību pēc Jāzepa Vītola lūguma visu Latvijas brīvvalsts laiku – divdesmit trīs gadus – uzņēmās komponists Jēkabs Mediņš (pārtraukums konservatorijas darbībā rodas vācu okupācijas laikā, kad J.Mediņu atbrīvo no darba). Bet 1945. gadā Tautas konservatorijas vietā tiek atvērta Mūzikas vidusskola Uzvaras
ielā, jo pirmā konservatorijas ēka kara laikā tika nodedzināta. Darbs sākās ar jaunu sparu, taču, kā liecina vēsture, direktoriem, kas skolu vadīja no 1945. līdz 1967. gadam, – J.Sproģim, F.Šveinikam, L.Meļņikovai, A.Zvaigznei, V.Pļaviņai – bija jāpārvar daudz grūtību. Valijas Pļaviņas ieguldījums skolas attīstībā bija vislielākais, jo viņa direktores pienākumus pildīja deviņus gadus, un viņas entuziasma, uzņēmības un pašaizliedzīgā darba dēļ šodien saglabājušies tik daudz apkopotu materiālu par skolas vēsturi.
Ēkas šaurības dēļ 1960. gadā skola pārceļas uz plašākām telpām Lapskalna ielā 2, un pēc vienpadsmit gadiem arī šis nams jau ir par mazu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu darbu. Tāpēc 1971. gada 15. oktobrī liek pamatakmeni un 1973. gada 17. februārī atklāj skolas jauno korpusu un koncertzāli – ar Latvijas filharmonijas kamerorķestra un Gidona Krēmera uzstāšanos. Toreizējais skolas direktors Arvīds Tareila bija ļoti gandarīts, ka līdz galam varējis realizēt direktoru F.Šveinika un V.Pļaviņas sapni par skolas paplašināšanu un, galvenais, tam laikam piemērotu plašu koncertzāli. Jauno koncertzāli atklāja Gidons Krēmers
Turpmākie gadi no 1974. līdz 2005. aizrit skolas direktoru – trīs kordiriģentu – Aijas Grūtupas, Marģera Dreimaņa, Jāņa Keiča vadībā. 1983. gadā skolai piešķir komponista Jāņa Ozoliņa vārdu, jo viņa darbība Jelgavā bijusi rosīga jau no 1926. gada un komponista daiļrade sākusies tieši Jelgavā. Desmit gadu (1992 – 2002) skolai bija Mūzikas koledžas statuss. Mācību iestāde glabā vissiltākās atmiņas par mūžībā aizgājušajiem darbīgajiem pedagogiem un viņu darbības laiku: Jūliju Grūtupu, Valdi Miezīti, Aiju Grūtupu, Aleksandru Saliņu, Gunāru Ordelovski, Jāni Krūskopu,Vilmāru Vasuli, Georgu Sniķeri, Arni Eizenbergu, Kārli Vencku, Guntu Micāni. Visos laikos skola lepojusies ar izciliem skolotājiem: Valentīnu Butāni, Veltu Riekstu, Silviju Līci, Āriju Melngaili, Ēriku Žideli Valdi Miezīti, Romānu un Felicitu Šnē, Viņi savam darbam atstājuši labu profesionālo maiņu – pašreizējos pedagogus. Mūzikas vidusskolā izglītību var iegūt: klavieru, stīgu instrumentu, dažādu pūšaminstrumentu, sitaminstrumentu spēlē, solo dziedāšanā, kordiriģēšanā, akordeona, ģitāras, kokles spēlē un mūsdienu ritmiskās mūzikas specialitātē. Papildus mūzikai norit vispārizglītojošo priekšmetu kursa apguve ar centralizētajiem noslēguma eksāmeniem. Tādējādi skolas absolventi tālāko izglītību var turpināt arī specialitātēs, kas nav saistītas ar mūziku. Absolventi studē Latvijas Universitātē, LLU, biznesa augstskolā “Turība”. Līdzās specialitātes apgūšanai liela loma ir kolektīvajai muzicēšanai. Skolā darbojas divi kori – Mūzikas skolas un vidusskolas jauktais koris, pūtēju orķestris, kamerorķestris, akordeonu orķestris, stīgu instrumentu orķestris, dažādu instrumentu ansambļi. Audzēkņu piedalīšanās konkursos un festivālos ir apliecinājums iegūtajai meistarībai un mērķtiecībai profesionālajā izglītībā. Pārliecinoši audzēkņi rāda profesionālo izaugsmi Latvijas mēroga, kā arī starptautiskos konkursos un festivālos Francijā, Vācijā, Čehijā, Čīlē, Igaunijā, Lietuvā. Konkursi un festivāli ir tas mērs, pēc kā mūsu darbu vērtē sabiedrība. Skolai ir pamats lepoties ar absolventiem, kuri tās vārdu nes godam ne tikai valstī, bet ārpus tās robežām: dziedātājiem Laimu Andersoni-Silāri, Solveigu Raju, Jāni Kurševu, diriģentiem Normundu Šnē, Leonu Amoliņu, Aigaru Meri, Guntu Paškovsku, komponistiem Paulu Dambi, Alvilu Altmani, Indru Riši, pianistiem Ilzi Dzērvi, Jāni Matuli, Juri Žvikovu, mūziķiem Lauri Reiniku, Žoržu Siksnu.
