19/05/2026
Allažu pamatskolas funkcijas un tās struktūra atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem un normatīvajiem aktiem, tāpat kā visa izglītības sistēma Latvijā, laika gaitā ir mainījusies un piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, ir mainījušās skolas pakāpes, mācību saturs, izglītības programmas, vērtēšanas sistēma, tāpat ir mainījies vecums, kādā bērni apgūst pamatizglītību.
Allažu pamatskola 1926.gadā tika dibināta kā 1.pakāpes pamatskola, kurā klasēs kopā mācījās dažāda vecuma bērni, jo kopš 1922.gada Allažos jau pastāvēja 2.pakāpes pamatskola - Allažu draudzes skola.
1927. gadā pagasta skola Allažos kļūst par 2.pakāpes pamatskolu – Allažu 6-klasīgo pamatskolu, kurā atbilstoši valdības lēmumiem 6 gadu laikā tiek īstenota pamatizglītība (2.pakāpes pamatskolā bērni mācījās no 6-7 gadu vecuma līdz14 gadiem, vienā klasē kopā mācījās dažāda vecuma bērni, vairāki skolēni atbilstoši situācijai ģimenē mācības skolā uzsāka tikai oktobra mēnesī, kad bija pabeigti lauku darbi. Skolas apmeklēšanas sākums nereti varēja būt arī vēlāk - 8 un 9 gadu vecumā. Tas bija saistīts ar dažādiem sociāliem un sadzīviskiem apstākļiem, piemēram, attālumu līdz skolai vai ģimenes saimnieciskajām vajadzībām) - šāds nosaukums skolai bija līdz 1939./1940.mācību gadam.
1940./1941.mācību gadā skola tiek pārdēvēta par Allažu nepilno vidusskolu, kurā arī tiek īstenota pamatizglītība no 1.klases līdz 7.klasei.
1941./1942.mācību gadā skola atkal tiek pārdēvēta par Allažu 6-klasīgo pamatskolu.
No 1942./1943.mācību gada līdz 1943./1944.mācību gadam skola atbilstoši valdības lēmumam tiek pārdēvēta par Allažu tautskolu - Tautskola bija skola, kas Otrā pasaules kara laikā nodrošināja galvenokārt sākumskolas izglītību (parasti līdz 4.klasei), kurā bērniem mācīja lasīšanu un rakstīšanu, aritmētiku, dabas un apkārtnes mācību, dziedāšanu, rokdarbus un praktiskās iemaņas. Elementāro izglītību varēja iegūt arī līdz 7.klasei. Allažos šajā periodā skolā mācījās dažada vecuma bērni dažādās pagasta vietās, jo šajā laikā skolas telpās bija izveidots hospitālis/kara medicīnas punkts. (Precīza informācija par laika periodu, kad skolā bija šis hospitālis/ kara medicīnas punkts, skolai nav.)
1944./1945.mācību gadā skola atkal tiek pārdēvēta par Allažu nepilno vidusskolu.
Atbilstoši 1944. gada 9. septembrī LPSR Tautas komisāru padomes lēmumam par obligāto septiņgadīgo izglītību bērniem Latvijā vecumā no 7 līdz 14 gadiem skola ar 1945./1946.mācību gadu tiek pārdēvēta par Allažu septiņgadīgo skolu. Šāds nosaukums skolai ir līdz 1961./1962.mācību gadam ieskaitot.
Ar 1962.gada 12.jūnija LPSR Tautas Izglītības ministrijas pavēli Nr.156 Allažu septiņgadīgā skola tiek reorganizēta par Allažu astoņgadīgo skolu.
Pamatojoties uz LPSR Ministru Padomes 1984.gada 12.jūnija lēmumu Nr.325 un LPSR Tautas Izglītības ministrijas 1989.gada 4.oktobra pavēli Nr.464, sākot ar 1989.gada 1.septembri Allažu astoņgadīgā skola tiek reorganizēta par Allažu deviņgadīgo skolu.
Saskaņā ar 1991.gada LR Izglītības likumu un LR Tautas izglītības ministrijas 1992.gada 21.janvāra pavēli Nr.17, sākot ar 1992.gada 1septembri Allažu deviņgadīgā skola tiek pārdēvēta par Allažu pamatskolu.
Laika gaitā skolu skārusi arī administratīvā pakļautība – no 1926. gada līdz 1949. gadam skola bija Allažu pagasta pakļautībā, no 1949. gada līdz 1951. gadam - Siguldas rajona pakļautībā, no 1951.gada līdz 1991.gadam - Rīgas rajona pakļautībā (Rīgas rajona Tautas izglītības nodaļas/Rīgas rajona Skolu valdes pārraudzībā).
Pamatojoties uz Rīgas rajona 19.sasaukuma Tautas deputātu padomes 1991.gada 3.maija 10.sesijas lēmumu "Par rajona veselības, izglītības, aizsardzības un kultūras objektu nodošanu vietējām pašvaldībām" ar 1991.gada 1.jūliju Allažu pamatskola tika nodota Allažu pagasta padomes pakļautībā.
Administratīvi teritoriālās reformas laikā, sākot ar 2009.gada 1.jūliju Allažu pamatskolas dibinātājs ir Siguldas novada pašvaldība.
Izglītības reformu rezultātā periodiski ir ticis pārskatīts mācību priekšmetu klāsts, to apguves apjoms un saturs. Ir mainījušies mācību priekšmetu nosaukumi, piemēram:
• mūzika, dziedāšana, muzikālā audzināšana, dziedāšana un mūzika;
• sports, fiziskā audzināšana, fizkultūra, fiziskā kultūra;
• rokdarbi, mājsaimniecība, praktiskie darbi, darbmācība, darba un profesionālā apmācība, mājturība un tehnoloģijas, amatu mācība;
• zīmēšana, vizuālā māksla, tēlotāja māksla;
• matēmatika, matemātika.
Pamatskolā ir mācīti arī tādi mācību priekšmeti, kā piemēram: glītrakstīšana, rasēšana, veselības mācība, ekonomika, Dzimtenes mācība, militārā audzināšana, trigonometrija, konstitūcija.
Laika gaitā ir mainījusies arī skolēnu mācību sasniegumu novērtēšanas sistēma, kas atspoguļo attiecīgā laika posma pedagoģiskās pieejas un izglītības politikas prioritātes. Šīs pārmaiņas kopumā raksturo izglītības sistēmas attīstību un tās pielāgošanos sabiedrības vajadzībām dažādos valsts vēstures posmos.
Līdz 1997./1998.mācību gadam skolēnu zināšanas tika vērtētas 5 ballu sistēmā, sākot ar 1998./1999. mācību gadu skolās sāka lietot 10 ballu skalu, sākumskolas posmā arī aprakstoši.
Pašlaik mācību procesā tiek izmanota formatīvā un summatīvā vērtēšana.
Līdz 1976./1977.mācību gadam ir tikusi vērtēta arī skolēnu uzvedība/uzvešanās, uzcītība, kārtība – katru mācību gadu atšķirīgi, ir bijuši mācību gadi, kad vērtēti visi trīs parametri, ir bijuši mācību gadi, kad ir vērtēta tikai skolēnu uzvedība/uzvešanās.
Paldies Sandrai Tukišai par ieguldīto darbu un raksta izveidi!