31/05/2025
Kad iešu prom - es saulei palūgt gribu staru,
pa kuru viegli aiziet varu.
Ar vēja karieti un zirgiem,
es braukšu tad uz vispasaules tirgiem…
Tur lietus vīriņi uz koka kājām staigās,
un mākoņsievas savā starpā klaigās;
Tur tirgos rudens ābolus un brūkleņogas sārtas,
bet vakarā tiks iedegtas tur lāpas…
Tās ceļu rādīs man uz Tēva mājām,
un varavīksnes tilts – mans atbalsts būs zem kājām.
Kad iešu prom – es saulei palūgt gribu staru,
pa kuru viegli, smejot, aiziet varu…
/Dace Laksberga/
Cilvēki ļoti bieži domā par materiālām lietām - kā paspēt, iegūt, dabūt, izdevīgi, neizdevīgi, utt. Tomēr faktiski jau no piedzimšanas Cilvēkam būtu jāgatavojas savai nāvei - par to runā ezoterikas materiāli, par to runā kristīgā literatūra un arī Vēdu raksti.
Nāve ir tāda pati cilvēka dzīves daļa kā dzimšana, un faktiski tas ir patiesības brīdis, kad paliekam vieni ar Dievu, sevi un visu izdarīto un neizdarīto, piedoto un nepiedoto.
Nekas nav paņemams līdzi, vien tas, ko esam ar savu apziņu sapratuši. Varam paņemt, kā apgalvo Raksti, augstāko sāpju un augstāko laimes brīdi un tajos saprasto. Nāve mums pienāk tāda, kā esam dzīvojuši šo dzīvi - ja smagi veļot, tad attiecīga nāve, ja viegli, ar pateicību Dievam par katru nodzīvoto brīdi, tad arī nāve, iespējams, pie mums atnāk viegla - kā daždien laba ceļa nobeigums un jauna sākums.
Vislielākās bailes cilvēka dzīvē ir nāves bailes. Zem katrām bailēm apakšā slēpjas tieši nāves bailes. Tomēr bailes atkāpjas, ja ir drošs atbalsts un sargs, kas nekad nepamet - Dievs! Bet, lai ar viņu izveidotos kontakts, tāpat kā laba draudzība ir jākopj, tā arī ar Dievu ir jāsarunājas un jāklausās, kad Viņš runā.
Saruna no mūsu puses ar Dievu - lūgšana. Viņa atbilde mums - zīmes un notikumi mūsu dzīvē.
Nekas nenotiek tāpat - Bībelē teikts, kam ir ausis, lai dzird, kam acis, lai redz.
Latviešu tautas dziesmās savukārt teikts -
No akmeņa lūku plēšu,
No ūdeņa rakstu rakstu,
Nevar raksta izlasīt,
Saka raksta rakstītāji.
Kas mācēja tam bij viegli,
Kas nemāka tam bij grūti,
Es lasīju tās zīmītes,
Ko saulīte atsūtīja.
Še krustiņš, te krustiņš,
Vidū balta atslēdziņa.
Visi meži guņiem pilni,
Visi ceļi atslēgām.
Lai izdodas izlasīt vissarežģītākos rakstus :) !
Kā norāda Vēdu raksti, lai varētu sākt veidot kontaktu ar Dievu, pirmais ir pateicība saviem vecākiem - katras dienas sākumā un katras dienas beigās, ka caur viņiem atnākot mēs esam varējuši vispār sākt un nodzīvot šo dienu. Pēc tam pateicība Dievam par viņa palīdzību un atbalstu mūsu dzīves ceļā :) .