29/05/2026
Dažas nedēļas atpakaļ algoritmi man sāka rādīt reklāmu par tuvojošos (un dārgu) Oksfordas Traumas konferenci. Es pamanīju, ka Eiropas Šaoliņa centra bijušais vadītājs Šī Hen Jī (Shi Heng Yi) – kura ciguna un kunfu apmācības es kādu laiku biju praktizējusi – pasaules slavens mūks ar mācību par Šaoliņa filozofiju, praksi un attieksmi pret dzīvi, ir viens no runātājiem. Nodomāju pie sevis: zinu, ko un kā viņš māca par austrumu cīņām, bet ko tad viņš darīs Traumas konferencē? Vai tas ir mārketings? Utt., utt.
Dzelzs disciplīna, stoicisms, augstas darba spējas, izcilnieks (high achiever), perfekcionisms… Kuras traumas vai pagātnes rētas viņš vai viņa ar to slēpj? Es vai Tu slēpjam? Gandrīz vienmēr tās ir nereāli augstas vecāku ekspektācijas, kas nereti iet roku rokā ar kaunināšanu; reliģiskas vides striktie morāles noteikumi, kas liek ticēt un tiekties uz to, ka ķermenim ar prātu nav labi pastāvēt kopā; sāpju un zaudējumu izstumšana, ignorēšana, emociju apspiešana, kā arī visu spēku koncentrēšana uz darbiem, lai tikai nedomātu par to, ka kādreiz nav bijis iespējams sevi aizstāvēt.
Nu jau trīs gadus nebiju aktīvi sekojusi šim mūkam medijos. Vakar noklausījos interviju, kas salika visu pa plauktiņiem – kāpēc tieši Traumas konference.
Tāpēc, ka cilvēks pēc 40 gadu vecuma atklāja (jeb apstākļi tā sakrita), ka dzelzs disciplīna, augstie panākumi un attieksme “es visu izdarīšu, lai jums nav jāiespringst” ir dažu sāpīgu pieredžu rezultāts. Proti, fiziskā vardarbība ģimenē audzināšanas, disciplīnas un izcilības vārdā (“Kāpēc atzīme 9, nevis 10?”), fiziskā vardarbība treniņos no treneru puses – disciplinēšana – un nereālas apkārtējo ekspektācijas, kas pārtapušas par iekšējo, uz priekšu dzenošo balsi. Šī Hen Jī sacīja, ka pēdējo pāris gadu laikā viņš ir cīnījies ar saviem dēmoniem un bijis tumsā, kad atskārtis: no aptuveni 14 līdz 20 gadu vecumam viņš pilnīgi aizvēris emocijas un sajūtas, lai izdzīvotu vidē, kurā atradās. Likumsakarīgi, ka tieši tad viņš sasniedza vislabākos fiziskos rezultātus.
Lietas, kas nāk ārā tagad, ir bijušas nospiestas un apklusinātas gadiem.
Augstas darba spējas, darbaholiķis? Izcilnieks, teicamnieks? Dzelzs disciplīna? Tik garīgs, svēts, domā tikai par citiem un nekad par sevi? Spēj neizrādīt emocijas?
Kādā no kristīgiem pasākumiem es vadīju meditāciju par emocijām. Viena sieviete uzreiz aizgāja prom. Tad atkal dzirdēju, ka kāds no klātesošajiem pēcāk teicis, ka meditācijas nav kristiešu lieta. Patiesībā… meditācija ir tas moments, kad no sevis aizbēgt neizdodas. Meditācija ir uzmanības pievēršana sev. Lielajam vairumam arī pati doma par šo - godīgu pievēršanos sev - šķiet biedējoša.
Agrāk vai vēlāk, pie labvēlīgiem apstākļiem (vai kad grieķu kairos būs pienācis), traumas gribēs Tavu uzmanību. Liksies, ka pasaule brūk kopā, ka ir dēmoni un tumsa, bet tie ir meli, kas brūk kopā ar blīkšķi, lai skābeklis labāk tiktu klāt brūcēm un sāktos dziedināšana. Gaismā un mierā. Saullektā.
08/05/2026
29/04/2026
15/02/2026
02/02/2026
09/01/2026
07/01/2026