28/07/2026
Atrodi ezi!
Kukarambas bērni vēl laimīgi bauda vasaru, visu dienu dzīvojot ārā, peldoties peļķēs un cepot šogad superizcilas dubļu kūciņas. Rudens rūķis vēl gan snauž, bet sāk jau nedaudz grozīties savā migā. Kaut kur fonā vējo sajūta, ka varbūt būtu laiks pamazām atsākt ieviest kādu nedaudz lielāku struktūru, varbūt kādu aplīti un tā...
Tad nu šodien mazajā grupā spontāni ieviesās ežu tema - kāds redzējis, un ezis tik jauks zvērs. Īstu ezi diemžēl nenoķēram, bet aplūkojām attēlus, izskaitījām kājas grupas rotaļu ezim (nav 3, kā daži domāja, ir četras. Un kājas vai ķepas? Te domas dalījās), apspriedām, kā mēs varētu to ezi uzzīmēt. Aplītis, acis un mutīte, adatas, vispār liekas vienkārši. Un ķērāmies pie darba. Tapa satriecoši skaisti eži, kurš pūkains, kurš sarāvies kamoliņā, un kad Pēcis pārliecinoši izstāstīja, kā tie eži māk paslēpties, liela daļa ežu patiešām tika paslēpti. Zem krāsainas lapu kaudzes, vai ūdens peļķes, un bērni aizrāvušies čakli zīmēja savus jaukos ežus un pārklāja tos ar ūdenkrāsām.. Vai varēs ņemt mājās? Protams, nožūs tik un tad droši.
Kritiski paskatoties, neviens no bērnu izcilajiem ežiem varbūt pēc eža neizskatās, ja nav klāt paskaidrojuma. Pēdējā laikā dažādās pedagogu grupās ir tik daudz visvisādu printējamo materiālu piedāvājumu, kur savilkt ezi un zaķi ar to burtiņiem, izgriezt un izlocīt, un ielaminēt kartiņas un liela daļa sastopamo ežu patiesi izskatās pēc ežiem. Bet nu ziniet ko? Kukaramba patiesi iesaka atpūsties no printēšanas, kopēšanas un laminēšanas, savilkšanas un atķeksēšanas. Nu vismaz bērnudārza vecumā. Kādēļ atpūsties? Jo nekas labāks par dzīvu komunikāciju, bērnu pašu darbošanos, sarunām, idejām, kas rodas procesā (un ko nevar iesprostot laminētās pareizu ežu lapiņās), ķēpāšanos, eksperimentēšanu un darbu, kura galvenais mērķis ir process, nevis obligāti rezultāts - vēl nav izdomāts.
Kukaramba aicina uzticēties bērniem, viņu darbam, viņu dabiskajai tieksmei pētīt, augt un attīstīties. Covid laika attālinātās mācības, kad arī bērnudārza audzinātājas apmulsušas sūtīja vecākiem dažādas darba lapas mājās pildīšanai, lai bērni vismaz kaut ko konkrētu padara, liekas, ka ir atstājušas savu nospiedumu bērnudārzu ikdienā. Dažādu materiālu piedāvājums ir vienkārši neizsmeļams. Bet bērni spēj attīstīties, arī nepildot nemitīgas darba lapas. Šad tad, pa kādai, protams, jā. Bet - bērnu mākslai nav jābūt pareizai, vienādai un ierobežotai. Tāpat kā bērnībai :)
